Valodu apguvē popularitāti nezaudē angļu valoda

Konkurence darba tirgū, darbaspēka migrācija ir daļa no faktoru kopuma, kas prasa no cilvēka nepārtrauktu attīstību, tajā skaitā jaunu valodu apguvi vai esošo valodas prasmju pilnveidošanu.

«Arvien vairāk cilvēku to sāk apzināties un, lai celtu savu profesionālo latiņu, nolemj apgūt kādu sev vēl nezināmu, bet darba tirgū pieprasītu valodu,» norāda profesionālo studiju skolas Citadele direktore Jolanta Zālmansone.

Valsts akreditētā mācību iestāde šobrīd piedāvā apgūt angļu, vācu un latviešu valodu. Jaunu grupu komplektēšana norit katru mēnesi. J. Zālmansone skaidro, ka valodu apguvē tiek izmantotas vairākas mācību metodes: korporatīvās, komunikatīvās, saskarsmes mācību metodes, kā arī audio un vizuālās metodes. Valodu apguvē iespējami divi apguves veidi: profesionālā pilnveide (160 stundu) un neformālā izglītība (120 stundu). Kursiem iespējams pieteikties gan interesentiem ar priekšzināšanām, gan bez tām. Latviešu un vācu valodas mācības notiek vakaros, bet angļu valodu iespējams mācīties arī rīta pusē un pa dienu. Nodarbībās piedalās neliels skaits studentu – vienu grupu veido četri līdz astoņi cilvēki. J. Zālmansone teic, ka patlaban vislielākā interese esot apgūt angļu valodu. «Mācību programmā Angļu valoda bez priekšzināšanām izglītojamais iegūst runāšanas, rakstīšanas, lasīšanas un klausīšanās pamatprasmes, kas ļauj izmantot angļu valodu ikdienā. Zināšanas dod izglītojamajam spēju izmantot angļu valodu situāciju un uzdevumu risināšanai darbā un ikdienas dzīvē, kā arī tiek sniegtas zināšanas, kas nepieciešamas ceļojumu laikā. Savukārt, apgūstot mācību kursu Angļu valoda ar priekšzināšanām atbilstoši dažādiem līmeņiem (Elementary, Lower Intermediate, Intermediate, Higher Intermediate, Advanced un Very Advanced), tiek pilnveidotas iepriekš gūtās zināšanas angļu valodā runāšanas, klausīšanās, rakstīšanas un lasīšanas spēju attīstīšanai. Būtisks ir darba un biznesa gaitām nepieciešamais lietišķais angļu valodas stils. Tiek attīstītas izglītojamā prasmes diskusiju veidošanā un uzturēšanā. Izglītojamais iegūst zināšanas darījumrakstu sastādīšanā, kā arī orientējas specifisku nozaru terminoloģijā,» teic J. Zālmansone.

Viņa norāda, ka gana liela interese ir arī par Citadelē apgūstamās valsts valodas programmām (zemākam, vidējam un augstākajam līmenim), kas paredzētas cittautiešiem. «Izglītības iestāde sadarbojas arī ar Nodarbinātības valsts aģentūru, lai palīdzētu valsts valodas prasmes apgūt cilvēkiem, kuriem tās nepieciešamas, lai atgrieztos darba tirgū,» uzsver Citadeles direktore.

Paralēli valodu apguves programmām skola sarūpējusi virkni citu profesionālās pilnveides kursu. «Mūsdienās laiks un informācija ir vērtības, un mēs redzam, ka cilvēki sāk arvien vairāk tās novērtēt. Atkarībā no tā, vai mūsu klients vēlas iegūt jaunu profesiju vai sevi pilnveidot, valsts akreditētu izglītību iespējams iegūt divu līdz deviņu mēnešu laikā. Ja persona izvēlas iegūt jaunu profesionālo kvalifikāciju, piemēram, grāmatvedis, lietvedis, namu pārzinis, informācijas ievadīšanas vai klientu apkalpošanas operators, tad tas nozīmē arī mācību laikā nostrādātu kvalifikācijas praksi,» akcentē J. Zālmansone, piebilstot, ka Citadeles studenti lielākoties ir cilvēki karjeras pilnbriedā, kas vēlas ātri un kvalitatīvi apgūt vai papildināt kādu zināšanu jomu, neziedojot tam vairākus gadus savas dzīves. «Pie mums mācās arvien vairāk arī jauniešu. Viņi visi ir mērķtiecīgi cilvēki, kuri zina, kādu profesiju vēlas apgūt. Visas profesionālās tālākizglītības un pilnveides programmas ir valsts akreditētas uz maksimāli iespējamo laiku, tajā skaitā akreditētas ir visas profesionālās pilnveides programmas valodu apguvei,» teic J. Zālmansone.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais