Uz jautājumu, vai iespējams apvienot darbu ar studijām, 42% aptaujāto uzskata, ka tas ir iespējams, bet grūti, katrs trešais norāda, ka tas atkarīgs no darbavietas, bet 16% pauž nostāju, ka šāda kombinācija nav iespējama, 8% nesagādā nekādas problēmas vienlaikus studēt un mācīties, savukārt 5% nav šādu praksi mēģinājuši, liecina Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes veiktā studentu aptauja.
Alberta koledžas 3. kursa students Mārtiņš Rubins vairāk piekrīt viedoklim, ka studēt un vēl papildus strādāt algotu darbu ir iespējams, taču tas ir liels izaicinājums un ne katram pa spēkam, lai spētu rast balansu un neciestu ne mācības, ne darbs.
Uzņēmumu iepazina kā klients
Pats viņš pastāvīga darba gaitas uzsāka pirms pusotra gada. «1. kursā pirmajā semestrī savu uzmanību veltīju tikai mācībām, taču gribējās ātrāk kļūt materiāli patstāvīgam no vecākiem, turklāt bija vajadzīga nauda studiju maksas segšanai. Negribēju visu nastu novelt uz vecāku pleciem, tāpēc meklēju darba iespējas,» stāsta Mārtiņš. Par viņa darbavietu kļuva Somijas ātrās ēdināšanas tīkla Hesburger restorāns pie Vidzemes tirgus. «Pirms darba gaitu uzsākšanas uzņēmumā biju tā klients, līdz ar to Hesburger bija nedaudz iepazīts, turklāt tas piedāvāja elastīgu darba laiku – tādu, kas būtu piemērots man, nevis strikti nosakot darba devēja vajadzības. Tas man bija svarīgi, jo studijas negribēju atstāt novārtā,» norāda Mārtiņš. Uzņēmumā jaunietis sāka strādāt par klientu apkalpotāju, bet, būdams atbildīgs darbinieks ar lieliskām komunikācijas spējām, viņš jau pēc pusgada tika paaugstināts par restorāna vadītāja vietnieku. «Tas nozīmē – esmu atbildīgs ne tikai par savu darba soli, bet arī komandas veikumu,» skaidro Mārtiņš.
Atpūta otrā plānā
Viņš atzīst, ka, strādājot jaunajā amatā, viņš ir izkopis sevī vairākas noderīgas nianses, piemēram, runas un pārliecināšanas spējas, prasmi novērtēt situāciju un rast tai atbilstošu risinājumu, komandas veidošanas tehnikas. Mārtiņš uzskata, ka ar savu darbu ir jārāda priekšzīme pārējiem darbiniekiem, tāpēc vienmēr cenšas saglabāt labu noskaņojumu un uzturēt pozitīvu garu kolektīvā. Ilgtermiņā gan viņš sevi saredz, strādājot grāmatvedības jomā, šajā sfērā arī šobrīd izglītojas. Pirms tam absolvējis Ogres Meža tehnikumu (tagad Ogres Valsts tehnikums). Tur mācījies mežsaimniecību. «Taču tad nākotnes plāni mainījās – radiniekiem galvaspilsētā pieder uzņēmums, un viņi man rekomendēja apgūt grāmatveža profesiju, turklāt piedāvājot arī darbu pēc koledžas absolvēšanas. Pārdomājot piedāvājumu un iespējas, paklausīju viņu padomam,» stāsta students. Viņš atzīst, ka šobrīd dienas paiet ļoti dinamiski. «Darbs apvienojumā ar studijām prasa daudz laika un enerģijas, bieži vien, lai visu izdarītu, sanāk mācīties arī naktīs. Tomēr visu var paspēt. Esmu jau pieradis. Turklāt pasniedzēji, kā arī darba devējs ir pretimnākoši, ja tomēr radusies kāda aizķeršanās,» teic Mārtiņš, piebilstot, ka šādā rimtā aizrit arī daudzu citu kursabiedru dienas gaitas.
Darba devējiem jākļūst elastīgākiem
Savs viedoklis par šādu jauniešu praksi un darba devēju piedāvājumu ir arī SIA Point Transaction Systems Baltijas valstu vadītājam Agrim Štikānam. «Ir amati un darbi, kuros elastīgas stundas vai nepilnas slodzes nodarbinātība nav efektīva, bet, kad darba uzdevumi balstās uz konkrētu darbu, projektu veikšanu un darbinieka produktivitāti ir viegli izsekot, bet cieša kontrole nav vajadzīga, uzņēmumam ir izdevīgi darba līgumi, kas balstīti uz maksu par nostrādātām stundām. IT nozarē, kur ir speciālistu trūkums, lai piesaistītu un paturētu darbā kvalificētus darbiniekus, uzņēmumam jābūt spējīgam piedāvāt gan distances darba iespējas, gan nepilnu darba laiku vai elastīgas darba stundas – izveidojot pievilcīgu darba vidi, lai motivētu darbiniekus un palielinātu konkurētspēju.»
Liels pieradums
A. Štikāns kā vienu no iemesliem, kāpēc Latvijā nestandarta un samazināts darba laiks ir sastopams retāk nekā, piemēram, Skandināvijā, min darbadevēju stereotipus. «Ar šiem stereotipiem ir domāts tas, ka daudzviet darba devēji, arī Latvijā, tik ļoti pieraduši pie tradicionālās 40 stundu darba nedēļas, ka grūti iedomāties cita veida nodarbinātības risinājumus, piemēram, ar elastīgām darba stundām, nepilnu slodzi. Tā teikt – grūti domāt «ārpus ierastajiem rāmjiem». Daudzu valstu uzņēmumi jau sen sapratuši, ka tirgus nemitīgi mainās un līdz ar to – arī nodarbinātības tendences. Piemēram, tajā pašā Skandināvijā izplatīta prakse ir elastīgās darba stundas un līdz ar to pienākumu sadale. Tas nozīmē, ka, piemēram, jaunā māmiņa strādā dažas stundas mazāk nekā pilnas slodzes darbinieki un pa vakariem uz atlikušajām stundām tiek nodarbināti studenti. Tā darba devējs ir saglabājis lojālu un profesionālu darbinieku, sniedzot viņai iespēju laiku pavadīt arī ar bērniem. Līdzīga prakse ir arī ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas ir labi profesionāļi, savas jomas eksperti, taču pilnu darba slodzi vairs nevēlas vai nevar strādāt.»
Izdevīgi abām pusēm
Point Transaction Systems Baltijas valstu vadītājs uzskata, ka šādus nodarbinātības risinājumus var izmantot ne tikai IT sfērā. «Tikpat labi tā var būt arī sekretāre, kas atgriezusies pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Uzņēmuma vadītājam ir jādomā ilgtermiņā. Piemēram, ja pieprasījums gada laikā ir ļoti nevienmērīgs, viens risinājums ir papildus nodarbināt pagaidu darbiniekus, bet bieži pagaidu darbinieki nevar nodrošināt prasīto darba kvalitāti, jo nav tādas pieredzes un motivācijas kā pastāvīgajiem darbiniekiem. Reizēm efektīvāk un ilgtermiņā izdevīgāk ir divi pastāvīgi darbinieki uz nepilnu slodzi nekā viens uz pilnu slodzi, bet īsu termiņu. Jāpiebilst, ka Latvijas likumdošanas normas ir pietiekami elastīgas un ļauj meklēt darba laika plānošanas variantus, kas būtu izdevīgi gan darba devējam, gan darbiniekam,» akcentē A. Štikāns.
Viņš teic, ka Point Transaction Systems Latvijā no 58 darbiniekiem seši strādā ar nepilnu slodzi: jaunākie programmētāji (3) un klientu atbalsta dienesta speciālisti (2), kuri apvieno studijas ar darbu, kā arī grāmatvede – jaunā māmiņa. «Visiem darbiniekiem ir līgumi uz nenoteiktu laiku, atšķirība ir tikai darba stundu ziņā. Piemēram, diviem minētajiem mūsu palīdzības dienesta speciālistiem ir nestandarta darba laiks – brīvdienās un vakaros, tātad ir iespēja apvienot darbu ar mācībām. Savukārt programmētāji strādā pēc individuāla darba grafika, un alga ir aprēķināta atkarīgi no nostrādātajām stundām, bet jaunajai māmiņai ir iespēja vairāk laika veltīt bērniem, jo darba dienu viņa sāk vēlāk, bet pabeidz agrāk,» stāsta A. Štikāns, piebilstot, ka, viņaprāt, pieņemt darbā talantīgu, strādāt gribošu studentu bez darba pieredzes uz pusslodzi un izaudzināt speciālistu uzņēmuma iekšienē dažreiz ir pat prātīgāk, nekā ņemt jau «gatavu profesionāli».