Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž atbalstu Īrijas Latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) paustajam ierosinājumam veidot Īrijā izglītības atašeja vietu, kura viens no galvenajiem pienākumiem būtu nodrošināt latviešu valodas apguvi Īrijas skolās.
«Latviešu valodas kvalitatīva pasniegšana Īrijas skolās, kurās mācās latviešu izcelsmes skolēni, ir starpvalstu sadarbībā risināms jautājums, tādēļ ministrija plāno Īrijas un Latvijas izglītības un zinātnes ministru tikšanos 26. un 27. novembra Izglītības, jaunatnes lietu, kultūras un sporta ministru padomes ietvaros,» ĪLNP adresētajā vēstulē norādījusi IZM valsts sekretāra vietniece – Struktūrfondu un starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktore Lauma Sīka. Ministrija jau ir sazinājusies gan ar Latvijas vēstniecību Īrijā, Dublinā, gan ar Ārlietu ministriju, gan ar ministrijas nozares padomnieku Briselē, lai izglītības atašeja jautājumu izskatītu un risinātu pēc būtības.
«Ministrija ir sniegusi tiešām skaidru un izsmeļošu atbildi uz mūsu vēstuli, īpašs prieks par to, ka ir sadzirdēts mūsu lūgums par izglītības atašeja norīkošanu darbā Dublinā,» Neatkarīgajai pauž ĪLNP valdes locekle Laima Ozola.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka ĪLNP septembrī nosūtīja vēstuli gan Valdim Dombrovskim, gan izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, rosinot valstsvīrus rast iespēju norīkot darbā Dublinā izglītības atašeju. Viens no šāda atašeja uzdevumiem būtu rast saikni ar vietējām izglītības iestādēm un strādāt, lai Īrijas skolu programmā latviešu valoda tiktu ieviesta kā atsevišķs priekšmets. Ņemot vērā, ka Īrijā dzīvo vairāk nekā 3000 latviešu bērnu, šāda štata vienības izveide būtu apsveicams solis latviešu valodas apguvē un varētu veicināt arī Īrijā mītošo cilvēku reemigrāciju, ko par prioritāti jau nodēvējusi valdība. Arī V. Dombrovskis pauda atbalstu šai iecerei un rakstiski solīja vērtēt šādu iespēju budžeta ietvaros.
Pēc Īrijas sociālā departamenta datiem, Īrijā dzīvo vairāk nekā 3000 latviešu bērnu. Diemžēl informāciju, cik kurā skolā mācās latviešu, nav iespējams apkopot, kamēr šādu informāciju nav pieprasījusi kāda oficiāla iestāde – ar nevalstiskas organizācijas un Īrijas latviešu masu mediju pūliņiem ir par maz, lai tiktu pie šādas informācijas, norāda L. Ozola.