Elektroniskā pieteikšanās saīsina rindas augstskolās

Vakar bija pirmā diena, kad augstskolās sākās dokumentu pieņemšana klātienē. Lielākoties tie bija reflektanti, kuri pirms tam jau bija pieteikušies studijām elektroniski un nāca apstiprināt savu vēlmi mācīties augstskolā.

span class="personlink">Latvijas Universitātē (LU) vēl pirms uzņemšanas komisijas darba sākuma bija atnākuši pārdesmit potenciālie studenti. Arī Rīgas Tehniskā universitātē (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātē situācija bija līdzīga: lielāka aktivitāte esot gaidāma nākamajās dienās. Kā novērojusi LU pārstāve Kitija Balcere: daudzi esot sapratuši, ka nav nozīmes atskriet pirmajā dienā, jo tas rezultātus neietekmē. Kopumā, kopš ieviesta elektroniskā pieteikšanās studijām, rindas kļuvušas īsākas, un tās virzās raitāk uz priekšu, jo tiem, kas izmantojuši šo pakalpojumu, uzņemšanas komisijai jāuzrāda tikai dokumentu oriģināli un jāapstiprina pieteikums.

Vairākums augstskolu īpašas akcijas šajā dienā nerīkoja. RTU gan bija pacentusies piesaistīt studētgribētāju uzmanību: pie tās centrālās ēkas reflektantiem tika piedāvāts uzkāpt pa 12 metrus augsto alpīnisma sienu – simbolisku karjeras kāpņu atveidojumu: bakalaurs, maģistrs, doktors, profesors... Lai uzmundrinātu studētgribētājus, rādīt priekšzīmi kāpšanā bija pieaicināti Raimonds Bergmanis un augstkalnu kāpējs Atis Plakans.

Lai nu kā ar atrakcijām, taču pirmie savu izvēli teicās izdarījuši jau iepriekš. Viņu pulkā bija arī Diāna, kura vēlas mācīties LU Ekonomikas un vadības programmā. Pirms tam viņa gadu strādājusi, bet tad sapratusi, ka bez augstākās izglītības būs mazākas karjeras iespējas. Tā kā nākotnē viņa vēloties dibināt savu uzņēmumu, tad izvēlējusies tieši šo programmu.Arī Rūta vidusskolu beigusi pirms gada, taču studijas atlikusi, jo pērn pēc izlaiduma nav gribējies uzreiz atkal sēsties skolas solā. Pārtraukumu izmantojusi ceļošanai un atpūtai. Tagad nolēmusi ilgāk neatlikt studijas, un izvēle kritusi uz angļu filoloģiju. Apsvērusi iespēju mācīties ārzemēs, tomēr galu galā nospriedusi, ka tepat to var labi izdarīt. Artūrs vienīgais no aptaujātajiem jau gadu bijis students – mācījies Ģeogrāfijas fakultātē, taču mazliet palaidies slinkumā un arī programma nešķitusi saistoša. Nu orientējies uz vēsturi – pieteicies studijām budžeta grupā.

Undīne uz augstskolu devusies tieši no skolas sola. Viņa šogad beigusi tehnikumu, kur vispārējā izglītība paralēli ar profesijas iemaņām jāapgūst četrus gadus, un nu gribot studēt tieslietas budžeta grupā. Izvēli izdarījusi jau pirms trim gadiem, tāpēc liela prātošana, kur mācīties, neesot bijusi. Ja netikšot budžeta grupā, no šā nodoma neatteikšoties un mācīšoties par maksu.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.