Pasaulē sekmīgākā studentu apmaiņas programma Erasmus šogad svin savu 25. gadskārtu. Latvijā tā sāka darboties pirms 12 gadiem un šo gadu laikā programmas iespējas ir izmantojuši gandrīz 10 000 Latvijas studentu.
Lai arī dalība programmā sniedz daudz ieguvumu – uzlabo svešvalodu zināšanas, paaugstina studentu izredzes darba tirgū, norūda raksturu –, tomēr pirms došanās ārpus Latvijas ir jāizvērtē sava patstāvība un uzņēmība, jo adaptācijas process jaunā vidē ir pārbaudījums ikvienam.
«Interese par Erasmus studentu vidū ik gadu palielinās, piemēram, ja 1999./2000. akadēmiskajā gadā, kad programma startēja Latvijā, uz kādu no ārvalstu augstskolām studēt vai praksē devās 166 studenti no Latvijas, savukārt mūsu valstī Erasmus programmas ietvaros ieradās 15 cilvēku, tad 2011./2012. akadēmiskajā gadā no Latvijas izbraukušo studentu skaits pārsniedza 1000, bet iebraukušo bija vairāk nekā 600,» stāsta Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Erasmus nodaļas vadītāja Dārta Darbiņa.
Līdz 12 mēnešiem
Latvijas studenti visbiežāk kā studiju galamērķi izvēlas Vāciju, Dāniju, Franciju, Spāniju un Zviedriju, bet saistošākās prakses valstis ir Grieķija, Spānija, Lietuva un Lielbritānija. «Dalība programmā ļauj iegūt starptautisku pieredzi, redzējumu, iepazīt sevi, nenoliedzami arī uzlabo valodu prasmes, ļauj uz neilgu laiku iepazīt studenta dzīvi ārvalstīs, bet, ja students dodas stažēties, iekļauties starptautiskajā darba vidē. To jaunieši novērtē, tāpēc Erasmus kļūst arvien populārāks,» norāda VIAA Erasmus nodaļas vadītāja.
Saskaņā ar programmas noteikumiem students ārvalstīs mitinās no trīs līdz pat 12 mēnešiem. Prakse vidēji ilgst trīs mēnešus, bet studijas – vienu semestri. «Ja students aizbrauc rudens semestrī, viņš var dalību programmā pagarināt un ārvalstīs studēt arī pavasara semestrī, taču, ja viņš Erasmus studijas ir sācis pavasara semestrī, tad studiju periodu vairs pagarināt nav iespējams, jo tas ir jauns akadēmiskais gads,» skaidro D. Darbiņa. Jāatzīmē, ka studēt un praksē (Erasmus ietvaros) doties var tikai vienu reizi visā studiju periodā (no bakalaura līdz pat doktorantūras studijām).
Valodu prasmes, motivācija, sekmes
VIAA pārstāve teic, ka studentu apmaiņas programmai var pieteikties ikviens studējošais, taču, jo specifiskāka būs studiju programma, jo ierobežotākas būs izvēles iespējas, kur doties studēt. «Piemēram, studentiem, kas apgūst baltu filoloģiju, būs daudz problemātiskāk atrast augstākās izglītības iestādi, uz kuru doties Erasmus apmaiņā, nekā tiem, kas studē, piemēram, ekonomiku vai uzņēmējdarbību, jo dalība Erasmus nozīmē, ka students noteiktu laiku ārvalstīs studē to pašu, ko viņš būtu mācījies tepat Latvijā. Piemēram, topošais mediķis nevar doties studentu apmaiņā, lai vienu semestri apgūtu sociālās zinātnes,» norāda D. Darbiņa.
Lai pieteiktos Erasmus programmai, jāseko līdzi aktuālajai informācijai savā augstskolā vai koledžā. Ir mācību iestādes, kuras pieteikšanos Erasmus stipendijām izsludina vienu reizi gadā, bet citas – divas reizes gadā. Praksē var doties jau pirmkursnieki, bet studijās – sākot no 2. kursa. Arī students pats var meklēt prakses vietu vai sadarbības augstskolu, koledžu (jāpiebilst gan, ka Erasmus programmā var piedalīties augstākās izglītības institūcijas, kam ir piešķirta Erasmus Universitātes harta) un par to informēt savu mācību iestādi Latvijā. «Galvenie priekšnoteikumi dalībai programmā ir labas svešvalodu zināšanas, motivācija un sekmes,» stāsta D. Darbiņa.
Noderīga dzīves skola
Tā kā interesentu skaits ir gana liels, bet pieejamais finansējums (piešķir Eiropas Komisija) studentu stipendijām ir ierobežots, konkurss uz tām ir liels. Vidēji stipendijas lielums ir 500 eiro mēnesī, par šo naudu jāsedz gan ceļa izdevumi, gan dzīvošanas izmaksas. Studiju maksa ārvalstu mācību iestādē nav jāmaksā. Taču, uzturoties ārvalstīs, students nav atbrīvots no studiju maksas Latvijas mācību iestādē, ja viens viņš nav budžeta grupā. «Tāpat viņš turpina saņemt arī Latvijā piešķirto stipendiju,» piebilst D. Darbiņa.
Pirms pieteikšanās Erasmus programmai VIAA pārstāve iesaka potenciālajiem dalībniekiem izvērtēt savu patstāvību un gribasspēku. «Sākotnēji tas būs kā pārbaudījums, kamēr cilvēks adaptēsies jaunajā vidē: draugi, vecāki nebūs sasniedzami klātienē, visticamāk, atšķirsies mācību sistēma, būs jāiemācās iepazīt un sadzīvot ar dažādu kultūru pārstāvjiem, būs jārunā svešā mēlē. Taču tā ir vērtīga dzīves skola un šo iespēju iesaku izmantot ikvienam,» akcentē D. Darbiņa. n
***
VIEDOKĻI
Dagnija Bramane:
– Studentu apmaiņas programmā Erasmus devos laikā, kad studēju Rēzeknes augstskolā. Tas bija pirms trim gadiem. Piedalīties šajā avantūrā man piedāvāja draugi. Daudz nedomājot piekritu. Manai studiju programmai Mājturības/mājsaimniecības un biznesa ekonomisko pamatu skolotājs piedāvāja divas Erasmus vietas – vienu Lietuvā, Viļņas kolēģijā, otru – Beļģijā. Tā kā Beļģijas universitātē nesakrita daudzi studiju kursi, izvēlējos Lietuvu. Mani pārsteidza Lietuvas atšķirība no Latvijas, cilvēki, valoda. Manuprāt, tas, ka esi citā pilsētā, citā valstī, mobilizē darbībai, tu vari sākt darīt to, ko iepriekš nebiji darījis.
Studijas notika angļu un krievu valodā, kas bija labs treniņš svešvalodās. Šajā laikā papildus iemācījos arī lietuviešu valodu. Es katram studentam iesaku vismaz vienu reizi aizbraukt Erasmus apmaiņas programmā – studēt vai iziet praksi, jo tā ir ļoti laba iespēja gūt pieredzi ne tikai studiju jomā, bet arī komunikācijā ar citu valstu studentiem, vietējiem iedzīvotājiem, kas paplašina redzesloku un ļauj novērtēt savas valsts īpatnības.
Santa Čigāne:
– Man laimējās studēt semestri Erasmus programmas ietvaros 2007./2008. akadēmiskajā gadā, tobrīd studēju Starpkultūru sakarus Latvija–Polija Latvijas Kultūras akadēmijā, tāpēc iespēja doties studēt uz Poliju, Poznaņas pilsētu, bija tieši laikā. Protams, kursi Adama Mickēviča universitātē nebija tie, kurus tajā brīdī apguva mani kursabiedri Latvijā, tomēr tas man nekādi neiegrieza. Es tobrīd atrados autentiskā vidē, uzlaboju savas komunicēšanās spējas gan poļu, gan angļu valodā. Adama Mickēviča universitāte Poznaņā ir viena no vecākajām un lielākajām Polijā, tāpēc man kā Erasmus studentei tika piedāvāti dažādi kursi, lai apgūtu jaunas zināšanas par Poliju un Polijas kultūru angļu valodā. Mana poļu valoda ļāva man piedalīties arī parastajās lekcijās poļu studentiem, tāpēc es izveidoju savdabīgu miksli – apmeklēju lekcijas gan angļu, gan poļu valodā. Šķiet, mana pieredze kā Erasmus programmas studentei savā ziņā mazliet atšķiras no ierastā, jo, šķiet, piedalījos Poznaņas vietējo studentu dzīvē vairāk nekā Erasmus studentu rīkotajos pasākumos.