Prezidents atbalsta ieceri pārvērtēt skolu mācību gada garumu [papildināta]

Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta izglītības ministra Roberta Ķīļa iecerēto pamatskolas un vidusskolas mācību satura pārvērtēšanu, samazinot slodzi mācību procesā un paaugstinot satura kvalitāti, vienlaikus paredzot iespēju mainīt mācību gada garumu, aģentūru BNS informēja prezidenta Preses dienestā.

Prezidents trešdien ar ministru pārrunājis viņa iecerētās reformas izglītības jomā ar mērķi vienoties par kopīgu redzējumu reformu gaitai, ko par vienu no prezidentūras prioritātēm ir definējis arī Bērziņš.

Tika pārrunāta plānotā pamatizglītības un vidējās izglītības mācību satura maiņa, kuras mērķis ir dot iespēju jauniešiem absolvēt vidusskolu līdz 18 gadu vecumam, profesionālās izglītības finansēšanas modeļa izmaiņas, augstākās izglītības programmu satura izvērtējums un tam sekojošā nepieciešamā rīcība, kā arī zinātnes finansējuma modeļa izmaiņas pēc 2014.gada.

Bērziņš pauda atbalstu ministra iecerētajai pamatskolas un vidusskolas mācību satura pārvērtēšanai, kas būtu vērsta uz slodzes samazināšanos ikdienas mācību procesā un mācību satura kvalitātes paaugstināšanu, vienlaikus paredzot iespēju mainīt mācību gada garumu. Šādas izmaiņas ministrs iecerējis no 2013./2014. mācību gada sākuma, vienlaikus jau nākamajā mācību gadā (2012/2013) paredzot šo izmaiņu pilotprojektus atsevišķās skolās, kuras jau brīvprātīgi pieteikušās un vēl turpina pieteikties.

Ķīlis sarunā izklāstīja skolu radošās partnerības ideju, kas aizgūta no citām Eiropas Savienības valstīm un tiks pakāpeniski ieviesta arī Latvijas skolās.

Runājot par izmaiņām profesionālās izglītības finansēšanas modelī, kas jau tuvākajā laikā tiks nodotas profesionāļu vērtējumam, Ķīlis uzsvēra, ka šajā jautājumā liela nozīme būs ne tikai pašvaldību interesei par šādu skolu finansēšanu, bet arī Latvijas perspektīvāko industriju nepieciešamībai pēc profesionālas izglītības un jauno speciālistu sagatavošanas, par ko ministrs plāno konsultēties ar industriju vadītājiem.

Valsts prezidents izjautāja ministru par pašlaik notiekošo augstākās izglītības programmu vērtēšanas procesu, kas iesākās jau iepriekšējās valdības laikā, un no tā izrietošajām konsekvencēm. Ministrs informēja, ka vērtēšanas noslēgums sagaidāms šā gada vidū, kam jāseko visaptverošai programmu revidēšanai, un būtiska daļa no tām varētu tikt slēgtas. Pašlaik Latvijā ir akreditēts vairāk nekā 900 augstskolu programmu, kas nozīmē, ka vidēji uz 100 studentiem ir viena programma.

Tāpat pārrunātas pēc 2014.gada gaidāmās izmaiņas zinātnes finansējuma modelī, kas Latvijas zinātniekiem liks konkurēt Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaistē vienlīdzīgi ar citu valstu zinātnes pārstāvjiem, nedodot vairs Latvijai jaunas ES dalībvalsts priekšrocības. Šī situācija var būtiski ietekmēt Latvijas zinātnisko institūtu konkurētspēju un pastāvēšanu (pašlaik ir 130 zinātnisko institūtu uz 4000 zinātnieku), ja to darbības dēļ netiks sasniegti inovatīvi rezultāti, kur Latvija patlaban atrodas pēdējās vietās, norādīja Preses dienestā.

Valsts prezidents Ķīli izjautāja arī par augstskolu finansēšanas modeļa izmaiņām un budžeta vietu saglabāšanu augstskolās, uzsverot to nozīmi arī nākotnē. Ministrs atbildēja, ka par konkrētiem plāniem finansēšanas modelī varēs sākt diskusiju tikai pēc trijiem mēnešiem, kad beigsies iesāktie un nepieciešamie izpētes darbi.

Prezidents un izglītības ministrs bija vienisprātis, ka jebkādam finansējuma samazinājumam augstākajā izglītībā būtu primāri jāsaistās ar augstskolu administratīvo izdevumu samazināšanu, nevis tiešu ietekmi uz budžeta vietām un to automātisku samazināšanu.

Ministrs arī apliecināja, ka mazajām lauku skolām un to saglabāšanai tiks izstrādāta speciāla programma, kurai kvalificēsies skolas ar noteiktiem kritērijiem bērnu skaitā.

Amatpersonas bija vienisprātis, ka jāveicina augstākās izglītības eksportspēja, tostarp palielinot Eiropas Savienības valodu lietojumu studiju programmās.

Ministrs arī informēja, ka štata izmaiņas Izglītības un zinātnes ministrijā notiks, lai saglabātu motivētākos un profesionālākos darbiniekus, radot iespējas izmainīt viņu atalgojumu un stimulēt darbam ministrijā, vienlaikus nepalielinot resora atalgojuma fondu.