Latvijas kino mantojumu jaunās paaudzes vidū varētu popularizēt, iekļaujot to skolu programmās, otrdien Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība).
Viņasprāt, tā būtu viena no iespējām, kā panākt, lai latviešu filmas noskatās pēc iespējas vairāk latviešu skatītāju.
"Mums ir pieejamas 90 jau uzņemtas latviešu filmas, ko varētu kaut kā iekļaut skolu programmās. Patlaban kino var skatīties bibliotēkās, varbūt tās varētu skatīties skolu bibliotēkās. Jāizvērtē, kuras no tām skatīties pirmajā, otrajā, trešajā un divpadsmitajā klasē. Tā mēs veidotu šo skatītāju loku," minēja ministre.
Apakškomisijas vadītājs Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) pauda izbrīnu, kāpēc kino skolu programmās nav ieviests jau agrāk, īpaši ņemot vērā jaunās paaudzes ciešo saikni ar audiovizuālo kultūru, un izteica gatavību šo jautājumu jau iespējami drīz pārrunāt ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Savukārt deputāte Janīna Kursīte-Pakule ("Vienotība") piebilda, ka piekļuve kino mantojumam būtu jānodrošina ne tikai skolās, bet arī augstākās izglītības mācību iestādēs, kur līdz šim tas nav bijis iespējams naudas trūkuma dēļ.
Kultūras ministre arī rosināja pārskatīt vēl neizmantotos Eiropas fondu līdzekļus, lai par aptuveni četriem miljoniem latu digitalizētu vēl analogajā formātā atlikušos kino darbus un tos būtu iespējams noskatīties arī visos 524 Latvijas kultūras namos.
"Tas dotu iespēju kinoteātrī digitāli skatīties ne tikai kino, bet arī, piemēram, teātra un operas izrādes, lai kultūra būtu pieejama laukos," teica Jaunzeme-Grende.
Tam piekrita arī Nacionālās apvienības pārstāve Inese Laizāne, kura norādīja – kamēr Latvijas sabiedriskā televīzija pierobežā vietām nav vispār sasniedzama, kultūras nami gan joprojām pastāv, un iespēja noskatīties latviešu kino, izrādes un citus kultūras pasākumus digitālā formātā palīdzētu uzturēt dzīvu kultūras un sabiedrisko dzīvi arī nomaļākajos reģionos.