Vairāk kā 12 tūkstošu bērnu nav skolu sarakstos

2011./2012.mācību gadā nevienas izglītības iestādes sarakstā nav 12 481 bērna, aģentūrai BNS pavēstīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītājs Aivars Stankevičs.

IKVD ir apkopojis datus par obligātas izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri nav minēti nevienas izglītības iestādes sarakstā deviņās republikas pilsētās un 110 novados. Šogad sarakstos nav vairāk kā 12 tūkstošu bērnu.

Par 7674 bērniem pašvaldībām ir informācija, ka viņi izbraukuši no valsts, savukārt par 3595 bērniem pašvaldībām nav informācijas par izglītības iestādes neapmeklēšanas iemesliem. Stankevičs to skaidro tādējādi, ka skolēna deklarētā dzīvesvieta nesakrīt ar faktisko.

275 gadījumos pašreiz tiek apzināta situācija un sākti pasākumi, lai bērns obligāto izglītību tomēr iegūtu. Šie ir gan bērni, kas vienkārši neapmeklē skolu, gan tie, kas strādā, paši audzina bērnus, izslēgti no izglītības iestādes utt.

Statistikā parādās arī 41 bērns, kurš nav reģistrēts nevienā izglītības iestādē, jo iebraucis no ārvalstīm. Pēc Kokinas teiktā, tie ir bērni, kuru vecāki deklarē bērnus Latvijā pēc zemes nopirkšanas, pašiem Latvijā nedeklarējoties. Lielākoties šādi gadījumi vērojami Jūrmalā un Rīgā.

Saskaņā ar Stankeviča teikto nereģistrēto bērnu skaits ir pieaudzis par 1154 bērniem salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu, taču par 889 bērniem samazinājies to skolēnu skaits, par kuriem pašvaldībai nav informācijas.

Gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa, gan Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne izskaidro šos rezultātus ar aizbraukušo vecāku bezatbildību, kuri nenokārto visas formalitātes, atstājot Latviju.

Pašvaldību savienība apsver grozījumu iesniegšanu likumos, lai noteiktu sankcijas vecākiem par bērnu nereģistrēšanu izglītības iestādē, pagaidām gan savienībai konkrētu priekšlikumu likumu grozījumiem nav.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais