Jau 2013. gadā pedagoģisko darbu pirmsskolā varētu atmaksāt no četru, nevis piecu gadu vecuma, kā tas ir šobrīd, vēsta "Diena".
Pēc "Dienas" veiktās pirmsskolas pedagogu aptaujas, kurā septiņiem skolotājiem no dažādām Latvijas izglītības iestādēm lūdza aizpildīt anketu un atzīmēt tās prasmes, kuras, viņuprāt, ir jāiedod bērnudārzā, var secināt – vairumā jautājumu valda vienprātība. Daļā no prasībām pedagogi tiecas uzstādīt augstāku latiņu, nekā atbildēs norādījuši sākumskolas pedagogi. Izņēmums sagatavošanas skolotāju sniegtajās atbildēs bija rakstītprasme, jo ne visi no aptaujātajiem ir vienisprātis, ka, nonākot skolā, bērnam jāprot rakstītie burti. Tāpat atšķirīgi viedokļi tika pausti par atņemšanu matemātikā – daļa pedagogu norāda, ka viņu pirmsskolas vecuma audzēkņi psiholoģiski tam vēl nav gatavi.
Apkopojot pedagogu atbildes, izriet, ka vairumā gadījumu viņi par savu uzdevumu uzskata iemācīt sešgadniekam lasīt īsus vārdus, kas rakstīti ar lielajiem iespiestajiem burtiem, kā arī ar iespiestajiem burtiem rakstīt īsus vārdus. Puse no viņiem norādījusi, ka bērnam jāmāk rakstīt arī īsus teikumus, savukārt mazāk par trešdaļu cenšas iemācīt arī garu vārdu rakstību. Vaicāti, cik vārdu minūtē vidēji ir jālasa sešgadniekam, pirmsskolas pedagogi atšķirībā no sākumskolas kolēģiem sašutumā norāda, ka tas nav jāpārbauda nevienā vecumā, turklāt viņi nevar izprast šī uzdevuma jēgu.
Ja neviens no sākumskolas pedagogiem atbildēs nav norādījis, ka 1.klasē sagaida bērnus, kuri pārzina otrā desmita skaitļus, tad šādu prasmi par nepieciešamu uzskata četri no septiņiem aptaujātajiem pirmsskolas darbiniekiem. Tāpat pieci skolotāji norāda, ka sešgadniekam jāprot rakstīt diktātus, kamēr sākumskolā to sagaida puse no aptaujātajiem pedagogiem.
"Tas ir viens no pierādījumiem lielajām domstarpībām, kas sastopamas visos izglītības posmos un ir pašu pedagogu vidū," aptaujas rezultātus komentējis izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Viņš uzskata, ka šīs atšķirības nepieciešams izlīdzināt un tas esot viens no viņa piedāvāto pirmsskolas izglītības reformu mērķiem – skolas gaitu sākšana no līdzīgām starta pozīcijām. Valsts līmenī to iespējams panākt, sākot pedagoģisku, izglītojošu darbu visā pirmsskolā no 1,5 gada vecuma. Pirmais solis varētu būt gaidāms nākamgad, kad pedagoģisko darbu pirmsskolā plānots apmaksāt no četru, nevis piecu gadu vecuma, kā tas ir šobrīd.
"Vidējā termiņā – uzsākot sistemātisku pedagoģisku, izglītojošu darbu visā pirmsskolā, sākot no 1,5 gada vecuma, bet līdz 2014. gadam – ar valsts finansējumu vismaz no 3–4 gadiem, kas ir reālistiski," vaicāts, kā izlīdzināt minēto atšķirību, atbild Ķīlis, piebilzdams, ka finansējumu pedagogu atalgošanai darbam ar bērniem no četru gadu vecuma varētu rast jau 2013.gadā.
Ministrs norāda, ka viņa iecerētā skolu autonomija šo problēmu nesaasinās, jo tā lielāka brīvība mācību iestādēm tiks dota attiecībā uz alternatīvām, nevis kodola zināšanām un prasmēm, līdzīgi kā centralizētie eksāmeni attiecas uz mazāko daļu no vidējās izglītības satura.