Izglītības finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam" nav sevi attaisnojis, jo tā vietā, lai veicinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanos skolās, tas palielina nevienlīdzību starp laukiem un pilsētām, trešdien publicētā intervijā laikrakstā "Diena" atzinusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Ingrīda Mikiško.
"Modelis "nauda seko skolēnam" ir pilnīgi negatīvs – pašlaik iet trešais gads, un mēs redzam ļoti daudz mīnusu. Atmetot visas emocijas, mēs ļoti centāmies saskatīt plusus, ar lielām mokām atradām uz pusi mazāk plusu nekā mīnusu. Ja mēs gribam ļoti lielas skolas un tikai pilsētās, tad uz priekšu. Bet, ja mēs domājam arī par laukiem, tad diez vai tas strādās," viņa norādīja.
Mikiško ieskatā šis modelis arī nesekmē skolu kvalitātes uzlabošanos - notiek milzīga cīņa par skolēniem, un "skolēns ir kļuvis par tādu pārdošanas objektu, ko var pārpirkt".
"Ir pat ziņas, ka pašvaldības pārrok ceļus, lai nevestu skolēnus no viena novada uz otru. Tie ir tādi anekdotiski gadījumi, bet mēs neredzam, kā tas veicinātu kvalitāti," viņa atzina.
LIZDA vadītāja uzskata, ka modelis "nauda seko skolēnam" attaisnojas tikai lielajās pilsētās, tādēļ tas vai nu pamatīgi jāmaina, vai arī jāmeklē cits modelis.
Runājot par šī modeļa mīnusiem, Mikiško kā lielāko min milzīgo atšķirību skolotāju algās.
"Otra lieta – demogrāfiskā situācija, pie kā skolotāji galīgi nav vainīgi, ietekmē pedagogu algu, un tā nepārtraukti mazinās. Trešā lieta – ja tu esi piedzimis Zilupē, nevis Rīgā, tad kāpēc tu saņem mazāk kvalitatīvu pakalpojumu nekā pilsētā, kur skolai atnāk lielāka nauda? Ja mēs gribam iestāties, ka par vienlīdzīgu darbu arī samaksa ir līdzīga, tad šis modelis to galīgi nerāda," sacīja Mikiško.
Viņa minēja, ka, piemēram, Lietuvā "nauda seko skolēnam" ir divas dažādas summas - pilsētas bērniem seko daudz mazāka naudas summa nekā lauku bērniem. "Ja mums tāda pati naudas summa seko arī pedagogam laukos, tad, lai arī kāds viņš būtu spīdeklis, viņam nav iespējas nodrošināt algu atbilstoši savām spējām un izglītībai. Tādējādi pašlaik ir sākusies talantīgo un kvalificēto pedagogu aizplūšana uz lielajām pilsētām," norādīja LIZDA vadītāja.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) darbu pie jaunā finansēšanas modeļa "Nauda seko skolēnam" iesāka 2008.gadā ar mērķi veicināt izglītības kvalitāti un konkurētspēju, nodrošināt efektīvu izglītībai piešķirtā finansējuma izlietojumu, kā arī – nodrošināt vienlīdzīgu un caurskatāmu finanšu līdzekļu sadali uz katru skolēnu, teikts IZM mājaslapā.
Saskaņā ar jauno finansēšanas principu, mērķdotācija pašvaldībām pedagogu darba samaksai ir tieši atbilstīga skolēnu skaitam konkrētajā administratīvajā teritorijā. Aprēķinot mērķdotācijas pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, tiek ņemts vērā skolēnu skaits izglītības pakāpē attiecīgajā teritorijā un izglītības iestādē īstenotās mācību programmas.