Ķīlis: mācību gada pagarināšana samazinās stundu skaitu un mājas darbu apmēru
Atsevišķos izglītības posmos pusaudžu vecuma skolēniem jāmācās pat 36 stundas nedēļā, turklāt vēl jāpilda mājas darbi, tādēļ mācību gada pagarināšana ļautu samazināt stundu skaitu dienā un arī mājas darbu apmēru, norādīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Ar padomnieka komunikācijas jautājumus Reiņa Tukiša starpniecību Ķīlis aģentūrai BNS uzsvēra, ka pieaugušie strādā 40 stundu nedēļā, tādējādi 36 stundas nedēļā ir par daudz augošiem organismiem.
"Analizējot situāciju ar esošo slodzes izkārtojumu mācību gada laikā, esmu sastapies ar bērnu un vecāku vairākiem iebildumiem un aicinājumiem situāciju risināt. Pašlaik atsevišķos izglītības posmos pusaudžu vecuma skolēnu slodzes izkārtojums paredz, ka jaunajiem cilvēkiem jāmācās 36 stundas nedēļā, turklāt mājās jāpilda mājas darbi," paskaidroja Ķīlis.
Savukārt mācību gada pagarināšana ļautu samazināt stundu skaitu dienā.
"Daudzās mācību stundas un blīvais mācību saturs, īpaši tumšajos rudens un ziemas mēnešos, neveicina kvalitatīvu un dziļu mācību vielas apguvi," uzskata Ķīlis. Pagarinot mācību gadu, rastos iespēja veltīt vairāk laika mācību vielas apguvei – mācīties lēnāk un pamatīgāk.
Savukārt, pienākot siltajiem mēnešiem, mācības varētu organizēt, izmantojot interaktīvas mācību metodes – stundas svaigā gaisā, ekskursijas, projektu darbus, klāstīja Ķīlis.
Ministrs arī pastāstīja, ka vecāki iebilst pret to, ka, pārnākot mājās, bērniem vēl ir jāpilda mājas darbi, tādējādi atņemot kopā pavadīto laiku vai arī prasot vecāku līdzdalību un palīdzību mājas darbu risināšanā. Tādējādi vēl viens ieguvums, pagarinot mācību gadu, būtu mājas darbu apmēra samazināšanās, un tos varētu izpildīt, jau skolā esot. "Vakari kļūtu brīvi atpūtai un ģimenes kopā būšanai," priekšrocības uzskaitīja ministrs.
Turklāt, pēc ministra domām, skolēnu brīvlaiks triju mēnešu garumā rada papildu tēriņus vai grūtības darbā tiem vecākiem, kuriem nav vecvecāku vai tuvu radinieku, kas pieskatītu bērnus.
"Vai nu jāalgo auklīte, vai arī jāmaksā par dārgām nometnēm. Ne visiem tas ir pa kabatai. Īsāks vasaras brīvlaiks ļautu vecākiem ietaupīt un samazinātu risku, ka bērni paliek nepieskatīti," sacīja Ķīlis.
Jau vēstīts, ka Ķīlis iecerējis mācības pagarināt līdz Jāņiem, kā arī tās varētu sākties ātrāk – augustā.
Plānotās izmaiņas izglītībā iekļautas valdības rīcības plānā.
Valdības rīcības plāna izglītības nozares pasākumu izstrāde notika sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo nozaru organizācijām.
Sarunās piedalījās un priekšlikumus plāna pilnveidei izteica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, vecāku apvienības "VISI", Latvijas Jaunatnes padomes un Latvijas Sporta federāciju padomes pārstāvji.