Gandrīz visās Eiropas valstīs skolotāju darba alga, uzsākot profesionālo karjeru, ir zemāka nekā valstu iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, secināts Eurydice pētījumā.
Pētījumā salīdzinātas publiskā sektora skolotāju un skolu direktoru darba algas 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Turcijā 2009./2010. mācību gadā. Analizējot pieejamos datus un ņemot vērā gan algu līmeņus, gan piemaksas, konstatēts, ka vislabāk atalgotie pedagogi Eiropas Savienībā ir Luksemburgā, Dānijā un Austrijā, bet viszemāk – Bulgārijā un Rumānijā.
Atklāts, ka karjeras sākumā skolotāju darba algas ir zemākas par IKP uz vienu iedzīvotāju visās valstīs, izņemot Vāciju, Spāniju un Portugāli. Tikai trijās valstīs (Kiprā, Portugālē un Rumānijā) skolotājiem ir iespējams profesionālās karjeras gaitā divkāršot savas algas. Taču pat šajās valstīs ir nepieciešams vairāk nekā 20 gadu darba, lai skolotājs sasniegtu algas skalas virsotni.
Divi eksperti, kas piedalījās šajā Eurydice pētījumā, – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vispārējās izglītības nodaļas vecākais referents Edgars Grīnis un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere norāda, ka šobrīd skolotāja darba algas likme karjeras sākumposmā līdz piecu gadu stāžam ir 245 lati, bet pedagogiem virs desmit gadu darba stāža – par 10 latiem vairāk. Taču faktiskā samaksa ir atkarīga no skolēnu skaita skolā, ko var ietekmēt iestāžu tīkla optimizācijas process. Darba samaksas atšķirība skolotājiem ar vienādu pieredzi un līdzīgiem darba pienākumiem var būt pat 100 latu robežās.
Latvijā pagājušajā mācību gadā lauku skolās vidējā pedagogu bruto alga bija 285 lati, pilsētās – 331 lats, republikas pilsētās 324 lati, bet skolu direktori saņēma vidēji 453 latus lauku teritorijās, 529 latus pilsētu un 622 latus republikas pilsētu skolās.
«Situācijā, kad izglītības iestādei ir pietiekams finansējums, skolotājs ar vienu likmi un attiecīgi atbalsta pasākumiem tarificēto maksimālo stundu skaitu (kopā 37) algā varētu saņemt apmēram 447 latus. Tas nav nekāds lielais atalgojums. Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzskata, ka šāds finansēšanas modelis ir necaurspīdīgs un nepietiekams. Tas nav adekvāts pedagogu iegūtajai izglītībai, kvalifikācijai, ieguldītajam darbam un atbildībai visās izglītības pakāpēs. Turklāt kritērijs «skolēnu skaits» nav ne pārliecinošs, ne efektīvs,» uzskata B. Bašķere.
Pētījumā konstatēts, ka 2010. gada ekonomiskā krīze negatīvi ietekmējusi pedagogu algas tikai dažās valstīs (Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Latvijā un Rumānijā). Tajā pašā laikposmā Nīderlande un Polija palielināja skolotāju algas.