Cilvēki piesakās uz virkni brīvo vakanču, neizvērtējot, cik viņi tām ir piemēroti, un nespēj pamatoti atbildēt uz darba devēju būtiskāko jautājumu: kāpēc viņi vēlas strādāt konkrētajā uzņēmumā, iestādē, proti, kandidātiem ir izteikts motivācijas trūkums, novērojuši personāla speciālisti.
Viņi darba meklētājiem iesaka pievērst daudz lielāku vērību motivācijas vēstuļu saturam, jo tam ir liela loma, izdarot izvēli, kuru aicināt uz pārrunām un kuru ne.
McDonald’s pārstāvniecības Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia personālvadības vadītāja Veronika Šagova teic: «Personāla atlasē esam novērojuši trīs būtiskas iezīmes. Pirmām kārtām ir pasliktinājusies kandidātu kvalitāte, proti, ja pirms gada 60–70% no saņemtajiem pieteikumiem bija atbilstoši un radās interese personas aicināt uz pārrunām, tad šobrīd atbilstoši kandidāti ir ap 40% no visiem gribētājiem.» Viņa šo tendenci skaidro ar to, ka situācija darba tirgū uzlabojas un pastāv plašākas darba izvēles iespējas. «To apliecina vairāki fakti, piemēram, ja 2010. gadā galvenais iemesls, kāpēc cilvēks uzteica darbu, bija došanās prom no valsts – 90% gadījumu, tad šogad kā iemesls aiziešanai no darba pārsvarā tiek minēts «cits darbs Latvijā»,» stāsta Premier Restaurants Latvia personālvadības vadītāja.
Izsūta CV visur
Savukārt akciju sabiedrības Rautakesko personāla vadītāja Sarmīte Elksne norāda, ka darbinieku atlasē ievērojama atšķirība jūtama, vai nepieciešami darbinieki Rautakesko birojā vai K-Rauta veikalos. «Tad, kad izsludinām vakances tirdzniecībā, tad labi ja 10–20% no atsūtītajiem pieteikumiem atbilst mūsu izvirzītajām prasībām. Lai strādātu K-Rauta veikalā, ir nepieciešama iepriekšēja pieredze tirdzniecībā vai zināšanas par būvmateriāliem. Diemžēl saņemam ļoti daudzus pieteikumus, kuros potenciālajiem darba ņēmējiem nav zināšanu nevienā no iepriekšminētajām jomām. Redzams, ka cilvēki vēlas darbu izsludinātajā vakancē, bet neizvērtē savu pieredzi un to, kā bez tās strādātu, ja viņus arī tiešām pieņemtu. Gadās arī tā, ka cilvēku pieņemam darbā veikalā, bet viņš to pamet jau pēc dienas, jo tikai tad saprot, ko īsti nozīmē strādāt tirdzniecībā. Daudz atbildīgāk konkursos piedalās speciālisti, kuri vēlas kļūt par Rautakesko biroja darbiniekiem,» teic S. Elksne. Viņa arī stāsta, ka lielākoties visi CV un pieteikuma vēstules ir ar datoru rakstītas, «līdz ar to labi redzams, ja darba meklētājs visur izsūta vienu un to pašu pieteikuma vēstuli, to pats nemaz nav pārlasījis. Piemēram, pieteikuma vēstulē minēts, ka viņš vēlas ieņemt vienu amatu, bet mēs konkursa kārtībā meklējam pavisam citu darbinieku, vai arī pieteikuma vēstulē uzrunāts pat pavisam cits uzņēmums. Ja cilvēkam tiešām ir nopietni nolūki iegūt tieši konkrēto darbu, tad konkursā vajadzētu arī parādīt nopietnāku attieksmi».
Neiedziļinās sludinājuma saturā
Arī Tele2 personālvadības direktores Ievas Kronītes novērojumi ir līdzīgi. «Vēl aizvien ir situācija, kad piesakās neatbilstoši kandidāti, neiedziļinoties darba sludinājuma saturā (vajadzīga kvalifikācija, pieredze, valodas zināšanas). Joprojām ir arī gadījumi, kad saņemam universālo pieteikumu, kurš ir adresēts jebkuram potenciālajam darba devējam. Tas, protams, par konkrēta kandidāta motivāciju strādāt tieši Tele2 uzņēmumā liek aizdomāties. Tomēr kopumā pieteikumu kvalitāte ir uzlabojusies un lielākoties uz izsludināto vakanci saņemam pieteikumus, kas 80% gadījumu kaut daļēji atbilst sludinājumā minētajām prasībām.» Viņa arī piebilst, ka saņemto CV daudzums atkarīgs no vakances. Piemēram, uz klientu apkalpošanas un tirdzniecības speciālista brīvo vakanci Tele2 saņem vidēji 30 CV dienā, bet uz tehniskām vakancēm, piemēram, IP inženieris, tikai vienu līdz divus CV dienā.
Kā otru problēmu darbinieku atlasē Premier Restaurants Latvia personālvadības vadītāja min kandidātu skaita sarukumu. «Domājams, ka ar šo problēmu saskaramies ne tikai mēs. Piemēram, pirms gada uz kasiera amatu saņēmām 150–200 pieteikumu dienā, tagad trīs dienu laikā maksimums 30 CV, turklāt ar salīdzinoši sliktu kandidātu kvalitāti. Tomēr arī šajā situācijā ir iespējams atlasīt labākos kandidātus, tikai process prasa lielākas pūles.»
Vienisprātis ar V. Šagovu nav Rautakesko personāla vadītāja. Viņa stāsta, ka tieši šobrīd CV tiek saņemti vairāk. «Mani personiskie vērojumi liecina, ka tas ir saistīts ar stabilitātes atgriešanos darba tirgū un to, ka cilvēki atsāk meklēt labākus darba apstākļus, atalgojumu, nebaidoties, ka ar savām zināšanām un pieredzi ilgstoši varētu palikt bez darba,» uzskata S. Elksne. Bet Tele2 personālvadības direktore teic, ka viņas pārstāvētajā uzņēmumā pieteikumu skaits nav nedz sarucis, nedz arī būtiski palielinājies, salīdzinot ar situāciju pirms gada diviem.
Kāpēc gribi strādāt šeit?
Bet kā trešo šā brīža darbinieku atlases procesa iezīmi V. Šagova min izteiktu pretendentu motivācijas trūkumu. «Kā ikviens darba devējs, arī McDonald’s vēlas darbiniekus ar augstu motivāciju. Bet, ja tās nav, tālākas sadarbības nebūs. Lai atrastu darbu, motivācijai ir jābūt, ir jāspēj pamatot, kāpēc cilvēks vēlas mainīt nodarbošanos, sfēru, kāpēc viņu ir ieinteresējis tieši konkrētais darba devējs. Kandidātu atlasē izšķiroša loma ir nevis darba pieredzei (visu var iemācīties, katrs darbinieks pirms stāšanās amatā McDonald’s iziet apmācības), bet spējai pārliecināt, ka pretendents grib strādāt tieši pie mums. Kandidāti aizmirst, ka darbinieku atlases pirmā kārta ir CV atlase, un daudzi tai nepievērš pienācīgo uzmanību, koncentrējoties uz interviju, bet līdz tai var arī nenonākt, ja pieteikumā darba devējs neredz motivāciju. Esmu novērojusi, ka cilvēki izsūta CV uz neskaitāmām darbavietām, neiedziļinoties izsludinātās vakances prasībās, viņu atbilstībai tām, un tāpēc bieži vien pozitīvs rezultāts izpaliek. Labāk tomēr būtu mērķtiecīgi strādāt pie darba iegūšanas kādā konkrētā darbavietā, ne vispārīgus pieteikumus izsūtīt uz visām iespējamajām brīvajām vakancēm,» iesaka V. Šagova.
Viņa arī novērojusi – jo augstāks amats, jo rūpīgāk kandidāts piestrādā pie CV un motivācijas vēstules. «Arī uz darba intervijām biežāk atnāk tieši tie, kas pretendē uz augstāku amatu. Piemēram, ja notiek darba pārrunas ar kandidātiem uz kasiera amatu, vidēji 50% uzaicināto nemaz neatnāk, bet uz pārrunām, kur uzrunāti pretendenti uz augstāku amatu, ierodas ap 80% pirmo atlases kārtu izturējušo.» Attiecībā uz darba intervijām vērojamas vēl kādas izmaiņas, proti, pirms aptuveni diviem gadiem, kad situācija bija labvēlīga darba ņēmējiem, viņi pārrunās nekautrējās uzstādīt savas (bieži vien nepamatotas) prasības, taču šobrīd pretendentu ambīcijas ir sarukušas. «Pirms gadiem cilvēks bez darba pieredzes, atbilstošas izglītības prasīja vismaz 600 latu lielu algu mēnesī, tagad patiesi labi kandidāti ir ar mieru sākt darbu arī par minimālo algu un tad pakāpeniski augt. McDonald’s piedāvā plašas izaugsmes iespējas, piemēram, visi restorāna vadītāji ir sākuši darbu kā kasieri,» akcentē V. Šagova.
Neprasa vairs 1000 latu
To, ka darba intervijās kandidāti kļuvuši piezemētāki, atzīst arī S. Elksne. «Pārrunās pārliecināmies, ka pašreiz darba ņēmēju prasības saskan ar mūsu piedāvājumu. Piemēram, pirms dažiem gadiem nebija pārsteigums, ja augstskolas absolvents tūlīt pēc diploma saņemšanas par saviem pirmajiem soļiem biroja darbā mēnesī nekautrējās paprasīt bruto algu arī 1000 latu apmērā. Tagad tā vairs nav. Tāpat jaunie darbinieki ir priecīgi, uzzinot, ja darba devējs nodrošina kādus bonusus,» stāsta S. Elksne.
Lai arī vienmēr Rautakesko izsludinātajos konkursos tiek prasīts, lai pretendents atsūta gan CV, gan pieteikuma vēstuli, tomēr uzņēmuma personāla vadītājas vērojumi liecina, ka tie, kuri piesakās darbam veikalos, bieži vien pieteikuma vēstuli tā arī neatsūta, un līdz ar to samazinās viņu iespējas strādāt K-Rauta veikalos. «Ja mūsdienu darba meklētājam CV ir diezgan labi sagatavoti, tad pieteikumu vēstuļu kvalitāte aizvien pieklibo. Darba meklētājiem es ieteiktu šo potenciālā darba devēja prasību uztvert nopietnāk, jo pieteikuma vēstule pietiekami daudz pasaka gan par tās rakstītāju, gan viņa motivāciju strādāt, kā arī reālajām prasmēm, kas svarīgas tieši šim darba devējam,» akcentē S. Elksne.
Vācija nesaista
Bet Tele2 personālvadības direktore iesaka vairāk padomāt par CV noformējumu, «vajag izcelt tieši tās kompetences, kuras esam norādījuši kā potenciālajam darbam nepieciešamās (gan prasmēs, gan iemaņās). Lūgums būtu arī pieteikumiem nepievienot pārāk augstas kvalitātes fotogrāfijas, dažreiz uzņēmuma e-pasta sistēmas tos var uzskatīt par spam vēstulēm vai nepieņemt lielā faila izmēra dēļ, līdz ar to pieteikums līdz darba devējam var arī nenonākt».
Rautakesko personāla vadītāja pamanījusi vēl kādu tendenci – ja pirms aptuveni diviem gadiem uz ārzemēm strādāt pamazām aizbrauca vīrieši, kopš aizvadītā gada nogales vērojams, ka viņiem pakāpeniski pievienojas pārējie ģimenes locekļi, jo ģimenes galvas tur ir labi iekārtojušies. Kā galamērķis aizvien tiek izvēlēta Īrija, Anglija, arī Spānija. «Atveroties Vācijas darba tirgum, neesam novērojuši, ka tas būtu ieinteresējis kādu no mūsējiem. Iespējams, tas saistīts ar neesošajām vai pārāk vājajām vācu valodas zināšanām,» piebilst S. Elksne. To, ka darbaspēks masveidā dotos strādāt uz Vāciju, neizjūt arī Tele2. Uzņēmuma personālvadības direktore I. Kronīte teic, ka līdz šim neviens no esošajiem Tele2 darbiniekiem nav devies strādāt uz Vāciju.