Ja tiktu īstenots jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ierosinājums pāriet uz 11 klašu izglītību tagadējo 12 klašu vietā, Latvija būtu vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā tiek īstenots šāds apmācības modelis, pirmdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Pašlaik 11 klašu izglītības sistēma tiek praktizēta Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā. Lielākā daļa eiropiešu vidējo izglītību iegūst 12 gadus, bet Lielbritānijā, Islandē, Norvēģijā, Čehijā un dažās Vācijas federālajās zemēs bērni skolas solā pavada pat 13 gadu.
"Mēs mācījāmies 11 gadus, bet sešas dienas nedēļā. Šobrīd ir 12 gadi un piecas dienas nedēļā," atgādinājis Natālijas Draudziņas ģimnāzijas direktors Māris Sika. Viņš paudis bažas, ka šādas izmaiņas var novest pie pārslodzes, turklāt būtu ievērojami jāpārskata mācību saturs, ar ko parasti ir lielas problēmas.
Neizpratni par prezidenta ierosinājumu pauduši arī vairāki augstskolu pasniedzēji - jau pašlaik nākoties naudu tērēt dubultā, mācot topošajiem studentiem to, kas, viņuprāt, jauniešiem būtu jāapgūst skolā.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijā norāda, ka daudzie Eiropas valstu piemēri par 12 un 13 gadu izglītību nenozīmē, ka citur jaunieši skolu beidz teju 20 gados, kā tas ir Latvijā. Proti, daudzviet bērni rotaļu veidā skolas gaitas uzsākot jau četru gadu vecumā.
"Manuprāt loģiski būtu, ja vidējā izglītība tiktu iegūta 18 gadu vecumā. Kāds ir šis mehānisms, lai to panāktu, ir priekšmets diskusijai," norādījis izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (Zaļo un zemnieku savienība).
To, kādu prezidents iztēlojas vēlamo vidējās izglītības modeli, ministrs ar Bērziņu plāno apspriest trešdien.
Jau vēstīts, ka jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš, vērtējot savas darbības prioritātes, uzsvēris, ka patlaban neko svarīgāku par izglītību neredz. Viņš atbalsta ieteikumu atteikties no budžeta vietām augstskolās un norāda uz nepieciešamību vidējā izglītībā pāriet uz 11 klasēm.
Izglītības un zinātnes ministrs pilnībā atbalsta Valsts prezidenta par jauniešu iespēju iegūt vidējās izglītības diplomu vienu gadu agrāk. Lai šādas izmaiņas ierosinātu, viņaprāt, nepieciešams politisks lēmums finanšu jautājumos, rodot finansējumu jaunu mācību programmu un mācību līdzekļu ieviešanai un pedagogu pārkvalifikācijai.