Sarakstes starp iestādēm neglābj bērnu no vardarbības skolā

Bērns regulāri cieš no sitieniem un citiem pāridarījumiem skolā, bet patiešām īsta palīdzība iestrēgst vēstuļu apmaiņā starp iestādēm. Šis ir konkrēts gadījums kādā Latvijas skolā. Starptautiskos mērījumos par vienaudžu pāridarījumiem un bulinga izplatību Latvija vairākkārt negatīvi izcēlusies, salīdzinot ar citām valstīm.

Algoritms, kā emocionālas un fiziskas vardarbības gadījumus skolās risināt, ir. Taču, lai to iedarbinātu, ir jāizpildās vairākiem priekšnosacījumiem. Viens no būtiskākajiem - iestādēm savā starpā ir jāsarunājas. Kā izskatās, kad tas nenotiek, atklāj skolnieces Magdalēnas stāsts, par ko šovakar vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Pirmie signāli - mēnesi pēc mācībām jaunajā skolā

Magdalēna (vārds mainīts) pērn sāka mācīties jaunā skolā - Suntažu pamatskolā. Septembrī sākās mācības, un jau oktobrī bija skaidrs, ka meitene skolā cieš no skolasbiedru pāridarījumiem. “Pirms vannošanas mamma redz, ka visas kājas zilumos un rokas, kas ir aiz drēbēm. (..) Ir klases biedrs vai klases biedri, kas starpbrīžos, pārsvarā starpbrīžos, kad neuzmana skolotāja, vienkārši nodara pāri. Fiziski. Tas nav tā, ka puika meiteni aiz bizes paraustīja, bet, tie ir spērieni ar kājām, ar kulakiem. Tā, ka paliek zilumi,” stāsta meitenes tēvs.

Meitenei ir autiskā spektra traucējumi, kuru dēļ viņai ir grūti skaidri izteikties. Tā ir svarīga nianse, jo tieši tādēļ skolniece pati vecākiem ne vienmēr atklāj skolā piedzīvotos pāridarījumus. No Magdalēnas vecāku izzinātā noprotams, ka vardarbīgās epizodes notikušas starpbrīžos gaiteņos, kāpņu telpās. Tie ir mirkļi, kas lielākoties ir ārpus skolotāju redzesloka. Bijušas gan arī epizodes skolotāju acu priekšā.

Laika gaitā vecāki pamanīja, ka Magdalēna paliek satrauktāka, nevēlas iet uz skolu. Reizēm pārāk lielā satraukuma dēļ arī nācies kādu mācību nedēļu izlaist. “Jebkuram cilvēkam būtu bail iet uz vietu, kur viņš zina, ka pastāv ļoti liela iespēja, ka viņš tiks piekauts, fiziski ietekmēts. Par morālo vardarbību es pat šobrīd pat nerunāšu. Tā jau ir, tā pastāv visu laiku,” uz notiekošo raugās tēvs.

Bulings teju kā vīruss klasē

Lai arī tēvs izgājis visu atbildīgo iestāžu loku, ģimene jūtas ar problēmu palikusi pavisam viena. Pēc rakstītās kārtības uz papīra tam tā nebūtu jābūt. “Ja izglītības iestādes vadītājs ir saņēmis informāciju par aizdomām vai konkrētu vardarbības gadījumu izglītības iestādē. Izglītības likums pasaka, ka šis gadījums ir jārisina,” teic Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece iekļaujošas izglītības jautājumos Olga Ozola.

Sākumā Magdalēnas tētis arī vērsās pie skolas vadības. Tā vairākkārt apņēmās “visu noteikti atrisināt”, liecina “de facto” rīcībā esošas sarakstes. Skolā kaut ko arī mēģināja vērst par labu. Vienu no bērniem, kas Magdalēnai darīja pāri, pārcēla uz citu klasi. Taču tas nebija ilgtspējīgs risinājums, jo pāridarītāja lomu ieņēma cits.

Bērni, kas aizskāra Magdalēnu, bija vairāki. Tas ir raksturīgi bulingam jeb apzinātai un atkārtotai terorizēšanai, kas var izpausties fiziski, verbāli un sociāli. Bulings var būt arī uzbrukums internetā. “Bulingā visu laiku mainās tie cilvēki, kas ir šajās lomās. Tas parāda to, ka tas ir vīruss gandrīz klasē. Un kamēr mēs to visā klasē nemainām, tad tas nemainīsies,” paskaidro Bērnu aizsardzības centra (BAC) Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors Ako Kārlis Cekulis.

Vēršanās policijā bez rezultāta

Pērn rudenī skola par šo situāciju esot vērsusies sociālajā dienestā, taču “de facto” neizdevās pārliecināties, vai tā tiešām bija, vai dienests skolas vēstuli saņēma un, ja saņēma, kā dienests reaģēja. “Attiecīgi sociālais dienests vai, ja tā ir bāriņtiesa beigās iesaistīta, tad mēs saņemam no viņiem rakstiskas atbildes. Tā ir vairāk vai mazāk diemžēl tāda vēstuļu rakstīšana,” vērtē Suntažu pamatskolas direktors Mārtiņš Leja.

Meitenei dzīve skolā labāka nekļuva. Kā izriet no tēva teiktā, pati izglītības iestāde savu galveno problēmas risināšanas rīku - pārrunu vešanu starp visiem iesaistītajiem- uzskatīja par izsmeltu.

Nākamais posms - Magdalēnas tētis prasīja padomu paziņai, kura strādā pašvaldības Izglītības pārvaldē. Tā ieteica vērsties policijā. “Policija pēc mēneša teica, ka vajag papildu izmeklēšanu un pēc diviem mēnešiem sniedza atbildi, ka neko viņi nevar darīt, jo nevar pāridarītāju aiztikt,” situāciju skaidro Magdalēnas tētis. Proti, policija janvārī atteica uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, jo pārkāpumu izdarījusī persona nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.

Kāpēc direktors nevērsās pēc palīdzības ārpus skolas?

Ir būtiska nianse - tēvs Ogres novada Izglītības pārvaldē nevērsās oficiāli. Tajā nevērsās arī skolas vadība. Līdz ar to šis konkrētais gadījums Izglītības pārvaldes redzeslokā nonāca tikai tagad, kad iesaistījies Bērnu aizsardzības centrs. Taču, kādi var būt sistēmiski iemesli tam, ka Izglītības pārvaldē gadījums par bulingu skolā nonācis tikai pēc tam, kad tajā iesaistījies BAC? “Viens būtisks aspekts ir pieaugušo vēlme un spēja ieraudzīt un uzņemties atbildību par situāciju. Es nesaku, ka šajā gadījumā tas tā nebija, bet tā kopumā ir būtiskākā lieta. Ja tu redzi, tad rīkojies kā pieaugušais,” teic Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs.

Kāpēc skolas vadītājs nevērsās pēc palīdzības ārpus skolas? Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, direktoram dažbrīd šķitis, ka pārrunas skolas iekšienē nes rezultātu. Otrkārt, pieredze mudinājusi domāt, ka vēršanās iestādēs reizēm pāraug par savstarpēju atrakstīšanos.

Ar atbalsta personāla piesaisti skolai grūti

Nākamais iestāžu posms - izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Tur Magdalēnas tētis vērsās šī gada novembrī, jo mērs bija pilns. Nekomentējot konkrēto gadījumu, dienestā stāsta, ka jāvērtē, vai skolā izdarīts viss iespējamais, lai vardarbību novērstu. “Tas ir jautājums gan par skolas personāla attieksmi un rīcību, gan arī jautājums par to, vai skola spēj piesaistīt, piemēram, atbalsta personālu, skolotāju palīgus vai ir spējīga piesaistīt psihologu, sociālo pedagogu,” skaidro IKVD Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs.

Ar atbalsta personāla piesaisti skolai klājas grūti. Pērn skola caur Izglītības pārvaldi īslaicīgi piesaistīja psihologu. Savukārt sociālais pedagogs pērn bija uz pusslodzi, līdz ar to darbu atstāja. Arī šis mācību gads skolā sācies bez sociālā pedagoga.

Iestāžu sadarbība izpaliekot bieži

Tālāk - IKVD Magdalēnas tēta iesniegumu pārsūtīja Bērnu aizsardzības centram. Arī tas konkrēto gadījumu nekomentē, jo tajā iesaistījās vien šomēnes. Taču ar šo iestāžu aplis zināmā mērā sācies no jauna. Centrs gaida Ogres novada Izglītības pārvaldes atbildes uz jautājumiem par situāciju skolā. Taču, lai pārvaldei šīs atbildes būtu, tā gaida skolas paskaidrojumu.

Visā stāstā izpaliek iestāžu sadarbība. Un tā notiekot bieži. “Tas, ko mēs bieži dzirdam - katra institūcija ir izdarījusi savu un sūta nākamajai institūcijai tālāk informāciju. Bet tā problēma ir tāda, ka nesanāk kopā un netiek veidots viens plāns. Tas ir tas, ko mēs pilnīgi absolūti redzam - tajā brīdī, kad ir šī regulārā sadarbība starp institūcijām, tad tas bērns nepazūd pa vidu,” pauž BAC pārstāvis Cekulis.

Vardarbība skolās - viena no būtiskākajām problēmām izglītības jomā

Šobrīd situācija skolā Magdalēnai vismaz mirklīgi ir uzlabojusies, stāsta meitenes tēvs. BAC lems, ko darīt, vēlāk, jo līdz novembra beigām gaida atbildes uz saviem jautājumiem.

Vardarbība skolās ir viena no būtiskākajām problēmām izglītības jomā. Izglītības ministrijas un IKVD laikā no 2024. gada 8. marta līdz 2025. gada 8. martam veiktā aptauja rāda, ka teju piektā daļa jeb 19,1% (160 no 838 izglītības iestādēm) apstiprinājušas, ka tajās ir sistēmiski vardarbību veikušie izglītojamie. Izglītības ministrijā skaidro, ka šie dati neatspoguļo precīzu reālo ainu. “Izglītības iestādes atbild, ka “jā”, bet, papētot datus un plašākus komentārus aptaujas ietvaros, mēs sapratām, ka ir arī kaut kādas izpratnes trūkums, par ko nozīmē “sistēmiski”,” paskaidro Ozola.

Vardarbības mazināšanai skolā ministrija šogad novirzīja sešsimt eiro, lai skolas īstenotu vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumus. Šogad valdība apstiprinātie grozījumi Izglītības likumā nosaka, ka skolām tādus jāīsteno obligāti.