Šogad visā Latvijā bakalaura un maģistra grāda diplomus sociālajās zinātnēs saņēma vairāk nekā 700 studentu. Jaunie komunikācijas, politikas, socioloģijas, informācijas un bibliotēku zinātnes un citu nozaru speciālisti tagad ar diplomu kabatā mēģinās iekarot savu vietu darba tirgū.
Jau vairākus gadus sociālās un humanitārās zinātnes ir viena no vismazāk pieprasītajām nozarēm darba tirgū, tomēr arvien liels skaits vidusskolas absolventu turpina izvēlēties studēt tieši šīs zinātnes. Arī darba sludinājumu portālos izsludinātās vakances pierāda eksakto zinātņu speciālistu trūkumu darba tirgū, bet sociālo zinātņu pārprodukciju. Lai izvairītos no šādas situācijas, var apzināti motivēt jauniešus studēt inženierzinātnes, medicīnu un informācijas tehnoloģijas, doties prom no valsts labākas dzīves meklējumos vai tomēr mērķtiecīgi kļūt par labāko savā nozarē un izcīnīt savu vietu.
Latvijas Universitātes komunikācijas zinātnes absolvente Līva Romane atzīst, ka «darbu atrast ir daudz grūtāk, nekā sākumā varētu likties, apskatot sludinājumu portālos ievietotās vakances. It kā jau cilvēkus meklē, bet prasības ir tik augstas, ka tikai retais students var pretendēt un bez pieredzes nevienu tāpat neņem. Darba meklēšana ir ilgs un nogurdinošs process.»
Jābūt ambiciozam
To, ka atrast darbu savā nozarē nenāksies viegli, zina stāstīt visi Neatkarīgās aptaujātie uzņēmumu pārstāvji. Sabiedrisko attiecību aģentūras Repute valdes locekle Iveta Antonišķe atklāj, ka mērķtiecīgākajiem, talantīgākajiem un ambiciozākajiem jauniešiem viņu uzņēmumā vienmēr būs vieta un tas, ka sludinājumu portālos nav konkrētu vakanču, nenozīmē, ka nav iespēju. Viņa arī uzsver, ka tieši bijušie studenti ir tie, kas šobrīd veido 70% no uzņēmuma darbiniekiem, un darba pieredze nekad nav bijusi primārais nosacījums, lai sāktu veidot karjeru.
Līdzīgi par iespējām konkurēt darba tirgū saka arī reklāmas aģentūras !Mooz valdes locekle Vita Gaisma, kura apstiprina, ka viss atkarīgs no paša studenta, mazāk no tā, cik daudz vai maz ir brīvo vakanču. Tomēr, ja jāatbild uz jautājumu, vai viņu reklāmas aģentūrā ir brīvas vakances, atbilde ir noraidoša – to nav. V. Gaisma gan neslēpj, ka izvirzītās prasības ir augstas, – studentam jābūt gan ar vispusīgām teorētiskajām, gan praktiskajām zināšanām konkrētajā nozarē – tomēr tās nav neizpildāmas.
Štata vietu nav
Ievērojot to, ka valsts augstskola dod iespēju iegūt žurnālista izglītību gandrīz 100, bet nākamgad jau gandrīz 200 studentiem, interesanti, ka sabiedriskais medijs – Latvijas Televīzija (LTV) – jaunajiem žurnālistiem darbu piedāvāt nevar. LTV personāldaļas juriste Ketija Frīdenberga-Šleija atceras, ka žurnālistu vakances televīzijā nav bijušas jau ļoti sen un arī šobrīd to nav.
Arī Latvijas Avīzē žurnālistu štata vietu nav, tomēr ir iespēja pierādīt sevi kā ārštata žurnālistam, «izsitoties» un izcīnot savu vietu. Avīzes galvenā redaktore Linda Rasa atzīmē, ka vispusīgas zināšanas un spēja orientēties dažādās jomās, ir viens no pamatnosacījumiem, lai spētu veiksmīgi konkurēt darba tirgū. Viņa arī atklāj, ka sadarbība ar studentiem nereti izveidojas prakses laikā un visbiežāk arī turpinās pēc tam.
Komunikāciju zinātnes studijas pašlaik vairāk atgādina hobiju – ja pašam gribas un patīk, vari mācīties.
Diploms nav garantija
Informācijas pārvaldības bakalaura diploms teorētiski dod iespēju kļūt par speciālistu kādā no Latvijas lielākajām bibliotēkām, tomēr jāuzsver, ka tikai teorētiski, nevis praktiski. Latvijas Nacionālo bibliotēku pašlaik ir piemeklējis tāds pats liktenis kā lielāko daļu valsts iestāžu, arī šeit jaunajiem nav vietas. Ja nu vienīgi ir vēlēšanās brīvprātīgi palīdzēt bibliotēkas ikdienas darbos.
Lai gan tieši politikas zinātnes studenti ir potenciālie valsts, pašvaldības institūciju, sabiedrisko organizāciju un starptautisko institūciju darbinieki, Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis nepiešķir politologiem kādas īpašas priekšrocības, domājot par kandidēšanu uz amatu valsts iestādē. Protams, augstākā izglītība esot obligāta, taču tā var būt arī dažādās citās saistītās nozarēs. Politologam, tāpat kā jebkuram citam studentam, ir divas iespējas, kā pieteikt sevi, – vai nu studiju laikā uz pāris mēnešiem stažējoties ministrijā, vai arī piesakoties izsludinātajos konkursos.