2011./2012. studiju gadā augstskolas un koledžas aicina iestāties 18 jaunās, līdz šim Latvijā nepiedāvātās vai maz piedāvātās studiju programmās, liecina NIID.LV patlaban rīcībā esošā informācija par mācību iestāžu plāniem un saņemtajām licencēm.
Pirmo reizi uzņemšana notiks deviņās 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās, četrās bakalaura, trīs maģistra līmeņa un divās doktorantūras programmās.
Latvijā nebijušu specialitāti – skaņu režisors – varēs apgūt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesionālā bakalaura programmā.
Liela dažādība
Savukārt jomās, kurās līdz šim varēja iegūt tikai profesionālo vidējo izglītību vai augsta līmeņa speciālista izglītību, vairākas augstskolas piedāvā iegūt arī 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Rēzeknes augstskolai (RA) licencēšanas stadijā šobrīd ir programma apģērbu projektēšanā un dizainā, kurā būs iespējams specializēties četros virzienos, bet ēdināšanas pakalpojumu jomā ir izveidota koledžas līmeņa programma, kas sagatavos ēdināšanas servisa organizatorus. Rīgas Tehniskā koledža (RTK) piedāvā izglītot vidējā līmeņa speciālistus un darbu organizētājus kokapstrādes uzņēmumos – kokapstrādes tehnologus.
«Līdz šim apģērbu dizainā, ēdināšanā un kokapstrādē bija iespējams izglītību iegūt profesionālās vidējās izglītības līmenī vai arī tika sagatavoti augsta līmeņa speciālisti. Apģērba dizainu bija iespējams studēt kā mākslu vai kā ražošanas inženieriju, kokapstrādē tika sagatavoti tikai kokapstrādes inženieri, bet ēdināšanā augstākās izglītības līmenī bija iespējams studēt pārtikas un uztura zinātni,» skaidro Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Informācijas un karjeras atbalsta departamenta vecākā speciāliste Indra Garā.
Izglītošanās nozaru profesionāļiem
Vairākas augstskolas līdz šim piedāvājušas sagatavot būvdarbu vadītājus būvniecības nozarei kopumā, taču Vidzemes augstskola sa-
darbībā ar Ērgļu arodvidusskolu izveidojusi programmu būvdarbu vadītājiem koka ēku celtniecībā un ekobūvēs. Līdzīgi RTK programmā Telemātika un loģistika sagatavos loģistikas speciālistus, kas organizē vairumtirdzniecības vai ražošanas procesu uzņēmumos.
Divas augstskolas sniedz iespēju iegūt augstāku izglītību nozares profesionāļiem. RA licencēšanas stadijā ir programma, kas jaunākajiem robežsardzes virsniekiem un robežsardzes speciālistiem ar 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību piedāvās tālākizglītību 2. līmeņa profesionālajā studiju programmā Valsts robežsardzes vecākā virsnieka diploma ieguvei. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātē profesionālā bakalaura programmā speciālisti ar vecmātes izglītību varēs viena divu gadu laikā vai ar vidējo izglītību četru gadu laikā iegūt vecākās vecmātes kvalifikāciju un bakalaura grādu veselības aprūpē.
Reti piedāvātas programmas
Jaunajā mācību gadā vairākās augstskolās būs iespējams apgūt līdz šim reti piedāvātas studiju programmas. Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā (ISMA) varēs iegūt apdrošinātāja kvalifikāciju, ko līdz šim bija iespējams studēt tikai RTU, un finanšu speciālista kvalifikāciju, ko piedāvāja apgūt vēl tikai Biznesa vadības koledžā. ISMA aicina kļūt arī par kultūras menedžeri. Savukārt Sociālo tehnoloģiju augstskola (STA) izveidojusi programmu nekustamo īpašumu apsaimniekošanā un vadīšanā namu pārvaldnieka vai uzņēmējdarbības speciālistu sagatavošanai. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesionālā bakalaura programmā varēs izmācīties par sporta fizioterapeitu un iegūt bakalaura grādu veselības aprūpē.
Augstākajā izglītības līmenī – maģistrantūrā – ir trīs jaunas programmas. Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts augstāko izglītību ieguvušajiem piedāvā iegūt profesionālā maģistra grādu reliģijā un pastorālā konsultanta kvalifikāciju. ISMA profesionālā maģistra programmā sagatavos ārējo sakaru struktūrvienību vadītājus starptautiskā tirgus vadībā, bet STA – uzņēmumu un iestāžu vadītājus.
Izveidotas arī divas jaunas doktorantūras programmas – no šā gada Baltijas Starptautiskajā akadēmijā varēs iegūt tiesību doktora grādu juridiskajā zinātnē, bet Rēzeknes augstskolā –inženierzinātņu doktora grādu sociotehnisku sistēmu modelēšanā.