Latvija izglītībai un zinātnei no 50 miljardu eiro (35 miljardu latu) lielā Eiropas Savienības (ES) finansējuma spējusi piesaistīt vien 10 miljonus eiro (septiņus miljonus latu), piektdien Saeimas Eiropas lietu komisijā pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktore Edīte Dzalbe.
Saeimas Preses dienestā aģentūru BNS informēja, ka komisijas deputāti piektdien iepazinās ar Finanšu ministrijas informāciju par ES budžeta veidošanos un Latvijas ieguvumiem no ES. Komisijas deputāti uzsvēra, ka dalība ES Latvijai ir izdevīga, jo atpakaļ saņemtie naudas līdzekļi trīsreiz pārsniedz valsts iemaksas kopējā ES budžetā.
2009.gadā Latvija ES budžetā iemaksāja 215 miljonus eiro, bet atpakaļ saņēma vairāk nekā 710 miljonus eiro, paskaidroja komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis. "Latvijas dalība ES ir liels finansiāls ieguvums, jo īpaši lauksaimniecības un infrastruktūras jomā. Taču Latvijai ir neizmantots potenciāls vēl vairāk cīnīties par naudas līdzekļiem un tos iegūt savas valsts konkurētspējas un izaugsmes stiprināšanai," norādīja Lieģis.
Laika periodā no 2007. līdz 2013.gadam Latvijai pieejams 4,5 miljardu eiro finansējums no kohēzijas politikas līdzekļiem, kas ietver finansējumu gan nodarbinātības un sociālajiem pasākumiem, gan infrastruktūras projektiem, kā arī vairāk nekā miljards eiro kopējai lauksaimniecības politikai.
Lai gan līdz 2013.gadam vēl jāapgūst daudz līdzekļu, lielas problēmas nav gaidāmas, paskaidroja Dzalbe. Latvijai salīdzinoši labi veicas, apgūstot finansējumu, kas ir "nacionālā aploksne" un par ko vairs nav jākonkurē ar citām valstīm. Atšķirīga situācija ir jomās, kurās finansējums tiek centralizēti sadalīts caur Eiropas Komisiju, kuras rīkotajos projektu konkursos piedalās visas dalībvalstis, noskaidroja deputāti.
Dažādām izglītības un zinātnes aktivitātēm Eiropas Komisijas organizētajos projektos pieejams 50 miljardu eiro finansējums. Taču Latvija triju gadu laikā no šīs naudas spējusi piesaistīt vien 10 miljonus. Tādējādi šajā jomā esam vieni no pēdējiem starp visām ES dalībvalstīm, sacīja Finanšu ministrijas pārstāve.
Komisijas deputāti pauda neizpratni par slikto situāciju izglītības un zinātnes finansējuma apguvē. Latvijas konkurētspējai šīs nozares ir vairāk nekā svarīgas, tāpēc jānoskaidro iemesli Izglītības un zinātnes ministrijas nespējai šo naudu iegūt, minēja deputāte Rasma Kārkliņa ("Vienotība").
Latvijai 2007.–2013.gada plānošanas periodā kopumā no ES fondiem – Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda – pieejami 3,18 miljardi latu. Šos līdzekļus Latvija var izmantot līdz 2015.gada beigām.