Nākamajā akadēmiskajā gadā stipendiju apmērs jaunajiem studentiem nemainīsies, tomēr varētu izvērtēt stipendiju sadali pa studiju virzieniem, aģentūrai BNS teica izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (Zaļo un zemnieku savienība).
Ministrs paskaidroja, ka pēc studiju programmu izvērtēšanas varētu sekot kādi lēmumi saistībā ar stipendiju pārdali, palielinot to apmēru inženierzinātņu un dabas zinātņu studentiem.
"Protams, pēc studiju programmu izvērtēšanas būs studentu plūsmas maiņa un arī budžeta vietu salikums. Budžeta vietu struktūru pa studiju virzieniem, piemēram, samazinot sociālo zinātņu un palielinot inženierzinātņu un dabas zinātņu studentiem," sacīja Broks un norādīja, ka par prioritāriem var izdalīt dabas zinātņu, medicīnas un informācijas tehnoloģiju studiju virzienus.
Tomēr neesot šaubu par to, ka budžeta studiju vietas ir jāsaglabā, jo tas ir viens no veidiem, ka augstāko izglītību Latvijā jauniešiem saglabāt vilinošu.
"Budžeta vietas ir jāsaglabā, jo tas ir viens no veidiem, kāpēc likt cilvēkiem tomēr neaizbraukt prom no valsts," minēja Broks un atzina, ka tas tomēr ir pietiekami interesanti, jo daudzviet ārpus valsts augstākā izglītība ir bez maksas.
Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ierosināja nozares budžeta iekšienē pārdalīt par labu augstākajai izglītībai, lai pēc iespējas saglabātu budžeta vietas topošajiem studentiem, nepasliktinātu situāciju esošajiem budžeta studentiem un nesamazinātu vienas studiju vietas bāzes izmaksas un lai nodrošinātu tiesisko paļāvību un sekmīgu strukturālo reformu īstenošanu augstākajā izglītībā.
Šoziem, ar starptautiskajiem aizdevējiem spriežot par budžeta konsolidācijas iespējām, IZM savā pārziņā esošajā augstākās izglītības sadaļā šā gada budžeta konsolidācijas plānu izdevies samazināt trīskārt no sākotnējā plāna ‒ 615 tūkstošu latu apmērā, ko izdevies samazināt līdz 194 tūkstošiem latu.
2011.gadā valsts budžetā finansējums IZM augstskolām ir 30 248 597 lati, kas kopš pirmās līdzekļu samazināšanas 2008.gada beigās sarucis par apmēram 50%. Turklāt finansējuma īpatsvars no iekšzemes kopprodukta (IKP) augstākajai izglītībai Latvijā ir viens no zemākajiem visā ES – apmēram 0,65% no IKP, bet ES vidēji ir 1,2% no IKP.