Latvijas Universitātes (LU) Satversmes sapulce trešdien aizklātā balsojumā par rektoru turpmākajiem četriem gadiem ievēlēja pašreizējo LU rektoru Mārci Auziņu.
Par Auziņu nobalsojuši 185 Satversmes sapulces dalībnieki, bet pret ‒ 92. Savukārt par otru pretendenti ‒ LU Sociālo zinātņu fakultātes profesori Intu Brikši – nobalsoja 79 LU Satversmes sapulces dalībnieki, bet pret viņu ‒ 198.
Balsojumā piedalījās 277 Satversmes sapulces dalībnieki.
Pēc uzvaras balsojumā Auziņš saņēma rozā rožu pušķi, arī Brikše saņēma vairāku klātesošo studentu veltītos ziedus un uzmundrinājumus. Uzreiz pēc tam viņa devās sarokoties ar rektora amatā pārvēlēto Auziņu.
Rektors pēc pārvēlēšanas žurnālistiem atzina, ka par galveno uzdevumu izvirza to pašu, ko stājoties šajā amatā pirms četriem gadiem, – padarīt LU par Eiropas līmeņa universitāti, kas var būt līdzvērtīga labākajām universitātēm Skandināvijas valstīs un Vācijā. Tas esot reāls uzdevums, bet nav izdarāms dažu mēnešu laikā.
"Tas nozīmē, ka Latvijas Universitātē akadēmiskais personāls ir augstākās klases akadēmiskais personāls. Ja mēs tā ļoti vienkārši sakām – es gribētu, lai Latvijas Universitātē nebūtu neviena profesora, kas nevarētu būt profesors vēl kādā no šīm vadošajām universitātēm pasaulē. Vai es simtprocentīgi varētu teikt, ka pašreiz tā ir? Droši vien, ka nevar," klāstīja LU rektors.
Tāpat Auziņš uzsvēra, ka vēlas iniciēt starptautisku pasaules klases projektu piesaisti LU pētnieciskajā un zinātnes darbā un lai to realizēšanā aktīvi iesaistītos studenti, saņemot par to arī samaksu.
Rektors tāpat teica, ka nevar domāt tikai par savas mācību iestādes attīstību, jo ir svarīgi līdzdarboties augstākās izglītības sistēmas efektivizēšanā kopumā.
"Es domāju, ka mana aktivitāte pēdējo divu gadu laikā ir tā, kas šad tad ir kaitinājusi politiķus un ne tikai. Es nedomāju, ka es pēc otrās ievēlēšanas šo aktivitāti mazināšu vai apstāšos. Mēs būsim ļoti prasīgi pret sevi Latvijas Universitātē, bet mēs būsim ļoti prasīgi pret Latvijas valsti," sacīja Auziņš.
Uz jautājumu, vai nedusmojas uz studentiem, kuri rektora amatam bija izvirzījuši Brikšes, nevis viņa kandidatūru, rektors atbildēja, ka "ne vismazākajā mērā". Iknedēļas tikšanās un sadarbība ar LU Studentu pašpārvaldi nav ne reizi pārtrūkušas arī pēc tam, kad studējošie izvirzījuši Brikši.
LU Satversmes sapulce, kurā ir 300 dalībnieku, rektoru aizklātā balsojumā ievēlē uz četriem gadiem. Par ievēlētu rektora amatā atzīstams pretendents, kurš saņēmis vairāk par pusi balsu no to Satversmes sapulces dalībnieku skaita, kas piedalījušies vēlēšanās.
Brikši rektora amatam izvirzīja LU Studentu padome un Sociālo zinātņu fakultāte, savukārt Auziņu izvirzīja Ķīmijas fakultāte, Teoloģijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, LU Matemātikas un informātikas institūts, Fizikas un matemātikas fakultāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, LU Fizikas institūts un LU Cietvielu fizikas institūts.