Latvijas Universitāte (LU) pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par studentiem ļoti pievilcīgu vidi gan studiju, gan sabiedriskās dzīves ziņā.
Tā trešdien pirms LU Satversmes sapulces balsojuma rektora vēlēšanās sacīja pašreizējais LU rektors Mārcis Auziņš, kurš kandidē uz rektora amatu nākamajiem četriem gadiem.
Viņš uzsvēra, ka pagājušajā gadā, kas bijis krīzes turpinājuma gads, ar protestu un argumentācijas palīdzību izdevies panākt valsts finansējuma saglabāšanu iepriekšējā apmērā. Pašlaik LU budžets ir aptuveni 50 miljoni latu un ir kopumā veiksmīgs, pateicoties ārvalstu finansējuma avotiem.
Atskatoties uz aizvadīto laika posmu, Auziņš norādīja, ka izdevies rīkoties pretēji pārmetumiem par sadrumstalotību starp fakultātēm – ir radītas dabas zinātņu un pedagoģijas programmas, kuru radīšanā iesaistījušās piecas vai pat desmit fakultātes, bet pēc studentu iniciatīvas ir tapusi starptautiskās diplomātijas programma. Tāpat LU studiju piedāvājums ir noderīgs cilvēkiem, kuri palikuši bez darba – viņi var ierasties desmit fakultātēs klausīties lekcijas.
Sadarbojoties ar studentiem, rīkots arī liels saviesīgs pasākums pašu mājās – LU Lielajā aulā, norit dažādi citi pasākumi, ir atvērts klubs "NABAKLAB". Studentu atbalstam atvērtas dažādas jaunas stipendiju programmas un citas atbalsta formas. Tāpat universitāte aktīvi iesaistījusies sabiedriskajā dzīvē – Konfūcija institūta izveidē, ķīniešu-latviešu vārdnīcas izdošanā, rīkojot Valsts prezidenta Valda Zatlera lasījumu LU aulā un citus pasākumus.
"Domāju, ka esam kļuvuši par pievilcīgu vidi studijām un ne tikai. Universitāte bijusi aktīva ar līdzdalību sabiedrības dzīvē kopumā," teicA Auziņš.
Par galveno darbam turpmākajos gados viņš minēja mērķi padarīt LU par Latvijas vadošo universitāti un kā garantu Latvijas attīstībai, un pietuvoties Eiropas labākajām universitātēm. Tāpat turpināma darbība ārējā vidē, nākot ar likumu iniciatīvām, kas iezīmētu konkrētus soļus augstākās izglītības reformu īstenošanā.
Otra LU rektora amata kandidāte LU Sociālo zinātņu fakultātes profesore Inta Brikše uzsvēra, ka, viņasprāt, galvenie attīstības rādītāji ir studiju kvalitātes uzlabošana, pētniecības atvērtības nodrošināšana un LU starptautiskas konkurences stiprināšana. Tas panākams, paplašinot akadēmisko publikāciju skaitu.
Nevarot piekrist apgalvojumam, ka LU ieslīgusi pašapmierinātībā, Brikše sacīja, ka LU mācībspēki kopā ar studējošajiem turpina entuziasma pilnas diskusijas par iespējām virzīties pretī mērķim iegūt vadošo vietu Baltijas jūras universitāšu vidū un iekļauties Eiropas labāko universitāšu vidū.
"Diskusija ir rosināta. Akadēmiskajai videi jābūt atklātai. Cilvēki, stipra komanda ir nosacījums panākumiem, mums nav jābaidās no savstarpējas konkurences," klāstīja Brikše.
Jau vēstīts, ka trešdien pēcpusdienā LU Lielajā aulā noritēs LU rektora vēlēšanas.