Pedagogu zemais atalgojums nemotivē jauniešus apgūt skolotāja profesiju, un skolotāju vecumā līdz 35 gadiem Latvijā ir tikai 16,6%, tiekoties ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, pavēstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikišķo.
Viņa sacīja, ka daudzi jaunieši nevēlas iegūt pedagoga izglītību, jo atalgojums par vienu likmi ir parāk zems. "Daudzi jaunieši nevēlas studēt četrus gadus, lai pēc tam saņemtu 245 līdz 255 latus," atzina Mikiško.
Tāpat viņa uzsvēra, ka lielākā daļa skolotāju jeb 46,3% ir vecumā no 35 līdz 49 gadiem un šajā mācību gadā Latvijā ir 1459 skolotāji, kuri ir pensijas vecumā.
Par vēl vienu problēmu Mikiško minēja to, ka skolās, kurās ir mazāks skolēnu skaits, skolotāju alga ir mazāka, lai gan ieguldītais darbs ir tikpat liels. "Skolotājiem, lai gan mācāmo skolēnu skaits ir mazāks, jāiegulda tāds pats darbs, lai sagatavotos darbam, nav nozīmes, vai skolotājs mācību vielu klāsta 15 vai 20 skolēniem," paskaidroja Mikišķo. Kā vienīgo atšķirību viņa norādīja to, ka skolotājiem, kuri mācību priekšmetu pasniedz mazākam skaitam skolēnu, mazāk laika prasa pārbaudes darbu labošana.
Tikšanās laikā LIZDA pārstāvji pauda arī ideju, ka būtu jānoteic, ka iedzīvotājam, kas pedagoga izglītību ieguvis par valsts budžeta līdzekļiem, vismaz vairākus gadus būtu jāstrādā kādā vietējā mācību iestādē, kas atrodas viņa dzimtajā vietā.
Komisijas pārstāvji šādu ideju novērtēja pozitīvi, tomēr atzina, ka pašlaik to nebūtu iespējams realizēt, jo valstī ir pārāk liels bezdarba līmenis un it sevišķi lauku skolās darbinieku pietiek.
Vairāki LIZDA starpnovadu priekšsēdētāji arī pastāstīja, ka zemais atalgojums skolotājiem, kuri zaudēja darbu pēc vairāku skolu reorganizācijas, neļauj atrast darbu. Daudziem skolotājiem pēc darba zaudēšanas ir iespēja strādāt tikai attālās skolās, jo tuvējās jau pedagogu pietiek un bieži vien, lai nokļūtu uz darbu, dienā ceļam jātērē vairāk nekā pieci lati.
Sarunu laikā Saeimas komisijas pārstāvis Raivis Dzintars arī vēlējās uzzināt, cik lielā mērā izglītības kvalitāti nosaka skolotāju atalgojums. Uz šo jautājumu atbildēja izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (Zaļo un zemnieku savienība). Viņš informēja, ka izglītības kvalitāti lielā mērā parāda arī centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti, kas liecina, ka skolās, kurās ir mazāks pedagogu atalgojums, atšķirību praktiski nav.
Tikšanās laikā LIZDA pārstāvji negatīvi vērtēja profesionālo pedagogu pilnveides programmu un norādīja, ka tā jāpārskata, kā arī rosināja noteikt lielākas pilnvaras mācību iestādes vadītājam.