ST: stipendiju piešķiršanas kritēriju norma neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka norma, kas patlaban noteic stipendiju piešķiršanas kritērijus, neatbilst Satversmei.

ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska aģentūrai BNS pavēstīja, ka apstrīdētā norma noteikumos par stipendijām reglamentē stipendiju piešķiršanas nosacījumus, paredz, ka prioritāte stipendijas saņemšanā ir sociāli mazāk aizsargātiem studentiem, piemēram, invalīdiem, bāreņiem, trūcīgām personām, personām, kurām ir bērni, un citiem.

Savukārt pieteikuma iesniedzēji – Edgars Ābols un Artūrs Pušmucāns – uzskatīja, ka stipendijas mērķis nav sociālā palīdzība, bet gan tikai spējīgo studentu motivēšana un atbalstīšana.

Ministru kabineta noteikumi izdoti uz Augstskolu likuma un Izglītības likuma pamata, taču, nemainoties likuma regulējumam, noteikumi grozīti vairākkārt, mainot stipendiju piešķiršanas prioritāti.

Satversmes tiesa atzina, ka atbalsta pasākumiem studēšanai augstskolā ir divi mērķi, proti, likums veicina akadēmisko izcilību, paredzot, ka par valsts budžeta līdzekļiem var studēt tikai sekmīgākie, savukārt apstrīdētā norma atbalstu sniedz personām, kurām ir sliktāks sociālais vai mantiskais stāvoklis.

Tiesa norādīja, ka valdībai ir pienākums, lemjot par stipendiju piešķiršanas kārtību, ņemt vērā likumdevēja jau sākotnēji izvirzītos priekšnoteikumus studēšanai valsts finansētajās budžeta vietās. Tas jo īpaši attiecas uz situāciju, ka ne visi par valsts budžeta līdzekļiem studējošie saņem stipendiju.

Tiesa uzsvēra – ja likumdevējs nav noteicis citādu uz stipendijas saņemšanu pretendēt tiesīgu personu loku, tad nav pieļaujama tāda situācija, ka valdība maina stipendiju saņemšanas kritērijus tiktāl, ka tie atšķiras no studēšanai valsts apmaksātajās budžeta vietās noteiktajiem kritērijiem.

Tādējādi tiesa atzina apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmei.

Latvijā

“Dzīvoju Latvijā jau vairāk nekā deviņus gadus,” teic rakstnieks, publicists un vēsturnieks Dmitrijs Savins, kura dzimtene ir Krievija, Aizbaikāls, pilsēta Čita. “Pirms tam nekad nebiju domājis, ka kļūšu par emigrantu. Bet mēs visi zinām, kāda ir situācija mūsdienu Krievijā. Tāpēc mana aizbraukšana bija loģisks rezultāts manam politiskajam darbam Krievijā. Man Krievijā bija tikai divi varianti: cietums vai emigrācija.” Intervija ar Dmitriju notiek latviski.

Svarīgākais