No kopējā zinātņu doktoru skaita 19% zinātnisko grādu ieguvuši ārzemēs, un visbiežāk minētās ārvalstis ir Krievija, Baltkrievija un vairākas ES valstis, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais zinātņu doktora grādu ieguvušo iedzīvotāju izlases veida apsekojums.
No kopējā zinātņu doktora skaita 19% savus zinātniskos grādus ieguvuši ārvalstīs - Krievijā, Baltkrievijā, kā arī Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā un Francijā. Latvijā zinātnisko grādu ieguvis 81% doktoru.
Savukārt 2006.gada apsekojuma dati liecina, ka no kopējā zinātņu doktoru skaita Latvijā zinātnisko grādu bija ieguvuši 72% doktoru, bet 28% zinātnisko grādu ieguva ārzemēs.
Trešdaļa zinātņu doktoru Latvijā jeb 32% zinātniskos grādus ieguvuši dabas zinātnēs, savukārt 20% doktora grādu ieguvuši inženierzinātnēs, bet 19% doktoru zinātnisko grādu ieguvuši sociālajās zinātnēs.
Vairāk nekā puse jeb 59% no zinātņu doktoriem ir vecumā līdz 69 gadiem, zinātnisko grādu ieguvuši laika periodā no 1990.gada.
Apsekojuma dati liecina, ka 2009.gadā 89% no zinātņu doktoru kopskaita bija nodarbināti, tostarp pilnu darba laiku strādāja 86%. Savukārt 2006.gadā nodarbināti bija 95% zinātņu doktoru, no kuriem pilnu darba laiku strādāja 91%.
No kopējā zinātņu doktoru skaita 75% veic zinātnisko darbu. Akadēmiskos amatus augstākās izglītības institūcijās kā pamatdarbu norādīja 42% nodarbināto zinātnieku.
45% zinātņu doktoru ikdienas darbs ir saistīts ar jomu, kurā iegūts zinātniskais grāds, savukārt 35% - daļēji saistīts, bet 20% no zinātņu doktoriem strādā darbu, kas pilnībā nav saistīts ar omu, kurā iegūts zinātniskais grāds.
CSP apsekojuma mērķis bija iegūt starptautiski salīdzināmu informāciju par zinātņu doktora grādu ieguvušo karjeras tālāko attīstību un zinātnisko darbību. Latvijā no 3,5 tūkstošiem zinātņu doktoru vecumā līdz 69 gadiem apsekojumā tika iekļauti 1,5 tūkstoši.