Ļoti daudz studentiem stipendijas saņemšana ir milzīga palīdzība, bez kuras mācības augstskolā būtu teju vai neiespējamas, taču ir arī ļoti daudz tādu studentu, kuri par iespēju saņemt stipendiju zina maz. Latvijas Universitātē studējošajiem, ir dotas ļoti daudz iespējas – izvēlēties nākotnes profesiju, iegūt labu izglītību un par to vēl saņemt stipendiju. Tiesa, darba ir daudz.
Stipendija parasti tiek izsniegta aptuveni 70-100Ls apmērā, kas studentam ir ļoti nozīmīga summa. Ļoti daudz ir tādu gadījumu, kad vecāki nespēj materiāli atbalstīt savu atvasi, kas uzsākusi studijas augstskolā, turklāt augot pašam studentam, aug arī viņa vajadzības. Katrs students, protams, savu stipendiju tērē pēc saviem ieskatiem, taču, ņemot vērā, ka dzīvošana un pārtikas iegāde nav lēta, atliek apdomāt, cik viegli ir iespējams izdzīvot jaunietim, kurš, piemēram, palicis bez vecāku aizgādības, saņem šo summu kā savu mēneša algu.
Studējot Latvijas Universitātē ir iespēja iegūt ikmēneša valsts stipendiju, kas tiek piešķirta bakalaura, maģistra, profesionālo un doktora studiju programmu studējošajiem. Iespēja iegūto šo stipendiju ir lielāka, ja stipendijas pretendents atbilst kādai no prioritārajām grupām, t.i. pretendents ir invalīds, bārenis vai bez vecāku gādības palikušais, studenta ģimenei ir piešķirts trūcīgā statuss, ja ģimenē aug trīs vai vairāk bērnu, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, pretendentam ir divi vai vairāk bērnu. Plašāku informāciju par šo un citām stipendijām var iegūt LU mājas lapā.
Latvijas Universitātes Fonds sniedz iespēju saņemt mecenātu stipendijas. Pie šīm minamas tādas kā Kristapa Morberga stipendija, Jauno pētnieku stipendijas, kas dāvā iespēju jaunajiem humanitāro, sociālo un eksakto zinātņu studentiem, „Korporāciju un akadēmisko mūža organizāciju stipendija”, „Ceļamaizes un M.M.V.Petkeviča piemiņas stipendija”, kas paredzēta 1.kursa studentiem.
Latvijas Universitātes studentiem ir iespēja iegūt arī mērķstipendijas, kas paredzētas maģistratūras un doktorantūras studentiem, kā arī stipendijas studijām ārzemēs.
Bez šīm ir vēl daudz un dažādu iespēju saņemt stipendijas, ir tikai jāmeklē un jācenšas pierādīt sevi ar sekmēm un panākumiem, jo šie nopelni tiek novērtēti un neietiek aizmirsti. Tā notika arī ar mani – es meklēju, centos un nu esmu izcīnījusi iespēju saņemt stipendiju.
Es ar Vītolu fonda palīdzību saņemu Vairas Vīķes- Freibergas, Korp! Spīdola, Kanādas un ASV latviešu devuma stipendiju. Iepriekš par šādām stipendijas iespējām neko nebiju dzirdējusi. Zināju, ka ir stipendijas, kuras piešķir valsts, studējot augstskolā, taču nekad nebiju satikusi vai runājusi ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar šādu palīdzību studentiem. Tagad varu būt lepna – arī es esmu tajā iesaistīta un stipendiju saņemu no cilvēkiem, kuri, nesavtīgu mērķu vadīti, palīdz tiem, kuriem tas ir visvairāk vajadzīgs.
Savu ceļu līdz Vītola fondam uzsāku, kad mani vecāki mani pamudināja aplūkot fonda darbību un pieteikties stipendijai – mēģināts nav zaudēts. Iepriekš biju pieteikusies arī LU stipendijai, kuras konkursu neizturēju. Tad, jau ar nelielu cerību zudumu, devos iesniegt nepieciešamos dokumentus Vītola fondā, tiesa bez uztraukuma un trīcošām rokām nekādi, jo, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi ar LU fondu, zināju, ka sekos pārrunas un būs sevi jāprezentē, pamatojot stipendijas ne tikai nepieciešamību, bet arī iemeslus, kādēļ tieši es būtu piemērotākā stipendijas saņemšanas kandidāte.
Ierodoties Vītola fonda telpās, jutu nelielu atvieglojumu – nekādu milzīgu, garu galdu, aiz kuriem sēž nopietnības pārņemtas sejas, nekāda satraukta gaisotne. Kad stādījos priekšā, man atbildēja ar smaidu, jā, šī vieta ir kas īpašs, es nodomāju. Tā vietā, lai sīki un smalki iztirzātu manus sasniegumus skolā un ārpus skolas pasākumos, Vītola fonda pārstāves vairāk interesējās par to, kādēļ man šī stipendija ir vajadzīga, aprunājoties un uzklausot manu dzīves stāstu. Runājot ar cilvēkiem, kas pārstāv Vītola fondu, ir jūtama nebeidzama mīlestība un vēlme palīdzēt studentiem – Latvijas nākotnei, kas esam mēs visi jaunie censoņi. Šādu cilvēku atbalsts nekad neļauj padoties un atmest ar roku tam, ka ir arī cerība, citas izejas no sarežģītām un brīžiem šķietami neatrisināmām problēmām.
Fonda atbalsts man ir devis daudz. Jau sajūtu vien, ka kāds par mani rūpējas un tic maniem spēkiem. Šī sajūta nenoliedzami liek censties vēl vairāk, tieši tā iemesla dēļ, lai kādu dienu būtu starp tiem cilvēkiem, kas palīdz un sniedz atbalstu studentiem, tādiem, kāda tagad esmu es.