Skolotājus vajag ne tikai sagatavot, bet arī prast noturēt skolās
Jaunos pedagogus vajag ne tikai sagatavot, bet arī rast risinājumus viņu noturēšanai skolā, jo statistika ir nepielūdzama – skolotāji izvēlas strādāt citās nozarēs un par atgriešanos skolā nedomā. Kas būtu darāms visiem iesaistītajiem – augstskolai, ministrijai, pašvaldībām, skolām?
Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) uzsākusi diskusiju ciklu reģionos, lai runātu par pedagogu kvalitātes celšanu un pedagogu sagatavošanu. Pirmajā diskusijā Bauskā 12. oktobrī kā vienu no svarīgiem aspektiem dalībnieki uzsvēra tieši pedagogu noturēšanu skolās, kas nereti nav atkarīga no tā, cik laba alga un kādus bonusus piedāvā pašvaldība. Lielāka nozīme ir drošai un atbalstošai darba videi, sabiedrības attieksmei un iespējām sevi pilnveidot.
“Rūpējoties par augsti kvalificētu pedagogu piesaisti Latvijas skolām, mums nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu sagatavošanas procesu, atbilstošas izglītības un tālākizglītības iespējas, kā arī pienācīgu atlagojumu, kam nākamo trīs gadu laikā ir jāsasniedz 2500 eiro. Mēs redzam, ka arī pašvaldības strādā, lai pilnveidotu izglītības kvalitāti. Svarīgi, ka pašvaldības meklē individuālu pieeju un risinājumu, kas katrai skolai palīdzēs sasniegt savu maksimālo potenciālu. Laba skola ir arī katras kopienas atbildība un iespēja piesaistīt apdzīvotajai vietai vairāk ģimeņu un iedzīvotāju,” diskusijas laikā uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) dekāne profesore Linda Daniela atzina - skatoties uz pedagoģijas studiju programmu studentu un absolventu skaitu, skolotāju trūkumam valstī nevajadzētu būt tik akūtam, lai gan, piemēram, STEM programmās par skolotājiem kļūt izvēlas krietni mazāks skaits jauniešu, nekā šobrīd būtu nepieciešams. Tomēr studentu un absolventu skaitļi nonāk pretrunā ar reālo situāciju, proti - daļa studentu, kas saņem diplomu ar kvalifikāciju “Pedagogs”, skolā strādāt nevēlas vai arī pamet šo darbu drīz pēc uzsākšanas.
Runājot par skolotāju rindu papildināšanu, L. Daniela minēja vairākas iespējas, kā iesaistīt studentus. Jau pašlaik LU studentiem jebkurā studiju programmā kā C daļas jeb izvēles kursu ir iespējams apgūt pedagoģiju, taču, kā atzina PPMF dekāne - gribētāju noteikti būtu vairāk, taču nereti traucēklis ir C daļas kursu nodarbību grafiks, kas sakrīt ar citiem kursiem. “Atzīstu, ka mums nepieciešams sakārtot C daļas kursu sistēmu, lai dažādu tēmu kursi nepārklātos un nerastos situācija, ka sev interesējošo tēmu nevar apgūt, jo tajā pat laikā ir cita nodarbība”, sacīja L. Daniela.
“Mēs redzam, ka mūsu, LU, pusē ir lietas, ko varam uzlabot un sakārtot atbilstoši pašvaldību vēlmēm un vajadzībām, lai palīdzētu ne tikai topošajiem, bet arī jau esošajiem skolotājiem celt kvalifikāciju, iegūt papildu kvalifikāciju vai arī iesaistīt darbā skolās profesionāļus no citām nozarēm,” sacīja profesore L. Daniela. “Mēs ļoti priecājamies, ka LU Studentu padome ir rosinājusi visās studiju programmās iekļaut arī pedagoģijas kursu. Tātad - arī viņi saprot šī jautājuma nozīmi! Jaunieši rāda mums priekšā, kas ir nepieciešams!”.
Gan ministre, gan L. Daniela arī rosināja diskutēt par iespēju skolām piesaistīt profesionāļus no citām nozarēm. Viens no risinājumiem ir jau esošā īsā studiju programma viena gada garumā tiem, kas ieguvuši bakalaura grādu jebkurā citā studiju programmā. Vai nākotnē par skolotāju varēs kļūt tieši šādā veidā - vispirms iegūstot bakalaura grādu un tikai tad skolotāja kvalifikāciju, vai tomēr jāpaliek tieši pie pedagoģijas studijām četru gadu garumā? Ministre A. Čakša sacīja, ka šī noteikti ir apspriežama tēma līdztekus citiem risinājumiem pedagogu sagatavošanā un kvalifikācijas celšanā.
Uzklausot pašvaldību pārstāvjus, A. Čakša aktualizēja vēl vienu būtisku faktoru: mācību iestāžu vadītāju nozīmi veiksmīga darba procesa organizēšanā un iestādes mikroklimata veidošanā un uzturēšanā. Sarunas gaitā pašvaldību pārstāvji atzina, ka praksē nereti trūkst iespēju direktora darbu kādā veidā ietekmēt. Pašvaldību pārstāvji neslēpa, ka nereti tieši direktora personība un darba stils ir tas, kas ceļ vai gremdē visas skolas darbu kopumā. Tika izteikts pat ierosinājums domāt par īpašas studiju programmas vai cita veida mācību kursu izveidi personām, kas vēlas būt skolu direktori. LU rektors profesors Indriķis Muižnieks piedāvāja risinājumu skolu direktorus iecelt uz noteiktu termiņu, un klātesošie atbalstīja arī šīs domas izsvēršanu.
Darba vide un atbalsts jaunajiem pedagogiem kā būtiski svarīgi faktori skolotāju darba kvalitātei un vēlmei strādāt skolā diskusijas laikā izskanēja vairākkārt. Tikai apmēram pusē pašvaldību Latvijā pieejami mentori jaunajiem skolotājiem, kas palīdz iejusties darba vidē. Arī kvalitatīvāka un ilgstošāka prakse pedagoģijā tieši skolā tika atzīmēta kā nepieciešama, jo nereti viens no iemesliem, kādēļ jaunie skolotāji iet prom no darba, ir “dzīves realitāte”, ar ko viņi saskaras skolā, bet ko iepriekš nav iepazinuši studiju procesa laikā.
PPMF dekāne arī rosināja pašvaldību pārstāvjus aktīvāk informēt LU par nepieciešamajiem kursiem skolotājiem, ko LU var nodrošināt dažādos veidos - gan iesaistoties jau esošajos studiju kursos, gan sagatavojot īpašas apmācāmo grupas utt. “Ja mēs nezinām, ko vajag - mēs nevaram to piedāvāt,” uzsvēra L. Daniela, piebilstot, ka arī tālākizglītības un kvalifikācijas celšanas kursu tēmā LU ir vieta dažādiem jaunievedumiem, papildinājumiem un uzlabojumiem. “Nekas nevar stāvēt uz vietas, mums ir jāspēj pielāgoties esošajai situācijai un piedāvāt labāko,” sacīja profesore, aicinot izmantot arī LU reģionālo filiāļu sniegtos pakalpojumus skolotāju sagatavošanā un tālākizglītībā.
LU un IZM diskusiju cikls par pedagogu sagatavošanu un tālākizglītību, uzklausot pašvaldību vadītājus un izglītības ekspertus, turpināsies arī citos Latvijas reģionos.