Latvijas Kultūras koledžas (LKK) studenti 10.martā aicina Saeimas deputātus uz sarunu pie Saeimas nama, lai viestu skaidrību par koledžas nākotni, aģentūru BNS informēja LKK studentu pašpārvaldes priekšsēdētājs Mārcis Benužs.
"Situācijā, kad Kultūras ministrija ar LKK nerunā, nepaskaidro, kādi ir ministrijas plāni attiecībā uz LKK nākotni, Latvijas Kultūras koledžas studenti pieprasa Saeimas deputātiem, kuri ar savu balsojumu apstiprina valdību, iesaistīties LKK nākotnes izlemšanā un lūdz Saeimas deputātus pieprasīt Kultūras ministrijai skaidru atbildi par LKK nākotni," norādīja Benužs. Deputāti aicināti uz tikšanos plkst.10.30.
Benužs paskaidroja, ka savulaik Kultūras ministrijā (KM) izveidotā darba grupa, kuras mērķis bijis izskatīt iespējamos scenārijus ar solījumu nepieļaut augstskolu mehānisku apvienošanu, tā arī kopā ne reizi neesot sasaukta. Izskanējuši apgalvojumi, ka organizatoriskās izmaiņas notiek it kā budžeta līdzekļu taupīšanas nolūkos.
"Pašlaik izskanējušie reorganizācijas priekšlikumi neuzrāda budžeta līdzekļu ietaupījumu, tomēr vienlaikus riskē ar 60 gadu pieredzē noregulēta akadēmiskā procesa sagraušanu," atzina LKK pārstāvis.
Viņš piebilda, ka divu mēnešu laikā LKK studenti nav varējuši saņemt atbildes uz jautājumiem, kas izskan dažādos informācijas avotos un vieš arvien lielākas bažas un neziņu par skolas nākotni.
"Patlaban šajā valstī mēs jūtamies lieki. Kultūras ministre ar mums nerunā, un koledžas vadība nevar sniegt ziņas par mūsu augstskolas tālāko likteni. Vai mūs pievienos kādai citai augstskolai? Vai likvidēs? Vai mums būs jāmaksā vairāk, vai jāmaina mūsu izvēlētā specialitāte? Par nenormālu uzskatām situāciju, kad vairāk nekā 500 studentu un 60 pasniedzēju nav ne jausmas, kāda ir mācību iestādes nākotne," sašutumu pauda LKK studentu pašpārvaldes vadītājs.
Viņš norādīja, ka LKK var apgūt specialitātes, kādas nevar apgūt citās Latvijas augstskolās un tā pārstāv augstākās profesionālās izglītības līmeni, kas ļauj īsā laikā un lētāk apgūt profesiju un kļūt par darba ņēmēju un nodokļu maksātāju valstij. Koledža ir ekonomiski stabila - 40% no izdevumiem tiek nodrošināti no pašu ieņēmumiem, bet vēl 10% finansējuma tiek piesaistīti caur dažādu projektu finansējumu. Tāpat katru gadu 100 absolventu sāk darba gaitas Latvijas reģionos, un 80% no absolventiem darba gaitas turpina apgūtajā specialitātē.
"Kura vēl galvaspilsētas mācību iestāde būtu tik nozīmīga kultūras procesam reģionos?" retoriski vaicāja Benužs.
Viņš piebilda, ka koledža ir sākusi un sistemātiski realizē vairākus apjomīgus attīstības projektus, un pauda bažas, kas notiks ar šiem projektiem, tāpat kā ar jau noslēgtajiem studiju līgumiem, ja LKK reorganizēs.
"Latvijas Kultūras koledžas Studentu pašpārvalde atbalsta saimniecisku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Mēs neprasām naudu, mēs esam par budžeta taupīšanu. Bet mēs esam pret to, ka, izlejot bļodu, tiek liets ārā bērns!" uzsvēra Benužs.