No Latvijas aizbrauc ne tikai izmisuma vadīti cilvēki, kas ārzemēs gatavi strādāt teju vai jebkuru darbu. Bieži vien aizbraucēji ir cilvēki ar augstāko izglītību un kvalificēti strādnieki, tāpēc daudzkārt dzirdam pašmāju darba devējus sūkstāmies – grūti atrast augstas raudzes speciālistus.
Neatkarīgā šoreiz uzdeva jautājumus tiem, kuri ārzemēs strādā savā profesijā.
Ventspils augstskolas datorzinātņu bakalaura un Latvijas Universitātes matemātikas maģistrantūras programmas absolvente Aija Zvidriņa, apvienojot darbu ar mācībām maģistrantūrā, divus gadus strādājusi Latvijā par testu inženieri. Taču studiju prakses laikā Lielbritānijā radusies doma savu darba aprakstu (CV) atstāt ārzemēs – ievietot to darba meklēšanas portālā.
Ārpus Latvijas jūtas kā piedzīvojumā
Apmēram divas nedēļas pirms atgriešanās Latvijā viņa saņēma apstiprinājumu darbam Lielbritānijā. Taču vēlāk Aijai radusies iespēja strādāt par kvalitātes speciālistu Dānijā. "Mans pienākums ir nodrošināt pēc iespējas labāku gala produkta kvalitāti. Tas tiek panākts ar detalizētu testēšanas plānu izstrādi un izpildi. Ikdienā daudz komunicēju ar programmētājiem, lai izprastu sistēmu vai norādītu uz atrastajām kļūmēm," darba ikdienu raksturo Aija. Viņa uzskata, ka darba vide un noskaņojums darbā ir ļoti veselīgi. "Neizjūtu, ka pret mani izturētos citādāk. Iespējams, tāpēc, ka puse darbinieku pašlaik ir dāņi, bet otra pus – iebraucēji no visas pasaules. Vienīgas, kas jāņem vērā – pastāv iespēja, ka atalgojums, iespējams, būs mazāks nekā vietējiem. Tas izskaidrojams ar to, ka, ierodoties jaunā valstī, jauniņais nepārzina atalgojuma mērus. Īpaši, ja tas ir pirmais darbs konkrētajā valstī, darba devējs zina, ka jaunais darbinieks pieņems darbu arī par mazāku atalgojumu."
Atgriezties Latvijā pagaidām Aija neplāno. Viņa saka, ka labprāt pastrādātu darbu vēl kādā cita valstī. "Projāmbūšanu uztveru kā piedzīvojumu, ne kā bēgšanu no Latvijas." Atbildot uz jautājumu par izglītības nozīmi, Aija atceras, ka Anglijā tai bijusi otršķirīga loma, pirmkārt, tika vērtētas komunikācijas prasmes. "Dānijā nedaudz lielāka uzmanība tiek pievērsta izglītībai. Nereti cilvēki darba gaitas uzsāk 28 vai pat 30 un vairāk gadu vecumā."
Jāstrādā sešas dienas nedēļā
Inese Timuka bakalaura grādu studiju programmā Finanses ar kvalifikāciju "finansists" ieguva Banku augstskolā. Latvijā savā profesijā nav strādājusi, bet bijusi žurnāla RigaNOW! redaktore. Inese atklāj, ka darbs izraisījis interesi par tūrisma nozari, tāpēc nolēmusi savas zināšanas tūrismā krāt nevis akadēmiskā ceļā, bet praktiski. Tūlīt pēc augstskolas beigšanas viņa devās uz Turciju, lai strādātu tūrisma uzņēmumā Alānijā Resital Tours (darbu ieguvusi, pateicoties paziņām). "Es neesmu ieradusies Turcijā, lai uzkrātu milzu kapitālu dzīvei Latvijā, es te esmu, jo izbaudu atrašanos šeit, man patīk tas, ko daru! Es nevaru sūdzēties, jo arī Latvijā man bija fantastisks darbs. Tādēļ man nav nepieciešams kāds konkrēts iemesls, kas pamudinātu mani atgriezties dzimtenē."
Sakumā latvietei šķitis interesanti, ka Turcijā ir sešas darba dienas, vienīgā brīvdiena ir svētdiena. Darba devējs ne tikai maksā darba algu darbiniekiem, bet izsniedz arī pusdienu biļetes, kuras pieņem kā norēķināšanās līdzekli kafejnīcās un dažos pārtikas veikalos.
Darba vidi Inese raksturo kā draudzīgu un koleģiālu. Uzņēmums nozarē darbojas jau trīspadsmit gadus. It sevišķi vasaras sezonā birojā strādā daudz ārzemju gidu un vide kļūst internacionālāka. "Vai pret mani izturas citādi? Jā – bet pozitīvā nozīmē, visupirms jau tādēļ, ka tik tekoši vēl nepārzinu turku valodu, tādēļ kolēģi bieži vien izpalīdz. Maniem darba biedriem arī ir liela interese par norisēm Latvijā, par mūsu pieredzi un praksi, tādēļ bieži tieku iztaujāta. Mūsu izņēmumā visi darbinieki runā angļu valodā, tāpēc kompānijas iekšienē valodas problēmas nepastāv," stāsta I. Timuka.
Par ikdienas darbiem – Inese neslēpj, ka noder Latvijā gūtie novērojumi. "Latvijā 2009. gadā un pērn viens no visbiežāk lietotajiem vārdiem bija "optimizācija", kā arī "taupīšana" un "efektivitātes palielināšana". Tagad arī Resital Tours es cenšos atrast veidus, kā lietderīgāk izmantot līdzekļus. Pētām arī vairākus investīciju projektus, un veicu riska analīzi."
Visi darbinieki ir vienlīdzīgi
Savukārt Marks Dementjevs Rīgas Uzņēmējdarbības tehniskajā skolā ieguvis programmētāja – tehniķa profesiju. Studiju laikā Latvijā Marks pastrādājis interneta salonā par administratoru, pēc diploma iegūšanas meklējis darbu savā nozarē. Lai arī strādājis vairākos uzņēmumos, šobrīd par savu darbavietu jau trīs gadus sauc investīciju firmu Pioneer Investments Īrijā, kur strādā par datorsistēmas administratoru. "Labvēlīga, pozitīva un nesaspringta gaisotne," tā Marks raksturo savu pašreizējo darba vidi. Viņš ar gandarījumu norāda, ka "darba devēji pret viņu izturas tikpat labi kā pret vietējiem darbiniekiem. Tā ir bijis arī visos iepriekšējos darbos, kurus esmu strādājis kā iebraucējs".
Viņš ir pārliecināts, ka savu pašreizējo darbu ieguvis, pateicoties iepriekš iegūtai darba pieredzei, nevis izglītībai. "Zināšanas par nozari topošais darbinieks parāda vai neparāda darba intervijā. Tur nejautā izglītības dokumentus, bet uzdod praktiskus jautājumus. Strādāju septiņas stundas dienā – atbildu par vairākām datorsistēmām un to uzturēšanu tehniskā kārtībā, veidoju atskaites mēneša beigās, atbildu uz klientu jautājumiem vai problēmām," darba dienu raksturo Marks.
Par atgriešanos uz Latviju gan pagaidām nedomā, vien nosaka, ka tad mājās viņu jāsagaida darbam ar algu, kādu pelna Īrijā. "Sākumā bija dažādas grūtības. Galvenais klupšanas akmens bija nepietiekamās svešvalodas zināšanas," stāsta Marks.