Izkopta latviešu valoda, krievu valodas pārzināšana, teicamas zināšanas angļu vai vācu valodā, ka arī prasme sazināties kādā specifiskākā mēlē – ideālu tulkotāja modeli ieskicē SIA Skrivanek Baltic direktore Aiga Veckalne. Pieredze gan liecinot – tādu speciālistu ir retums, bet jaunajiem censoņiem lielākais klupšanas akmens ir latviešu valodas neprasme.
"Visa uzmanība tiek veltīta galvenokārt svešvalodu apguvei, bet par latviešu valodas prasmju uzlabošanu piemirst. Līdz ar to cilvēks var viegli pārtulkot tekstu, piemēram, no latviešu angļu valodā. Viņš tad ir paškritiskāks, vairākas reizes pārbauda, pārliecinās, vai izvēlēts īstais vārds, pareizā konstrukcija. Bet, tulkojot no angļu latviešu valodā, paškritiskas deva nav pietiekama, cilvēks uzskata – ja jau ikdienā viņš runā latviski, tad pārtulkot nav nekādu problēmu. Bet tādi uzskati ir maldīgi," teic A. Veckalne, piebilstot – topošajiem speciālistiem arī krievu valodas prasmes varētu būt augstākā līmenī. "Situācija diemžēl neuzlabojas, un, piemēram, mēs saviem štata darbiniekiem rīkojam krievu valodas kursus, lai viņi apgūtu vismaz šīs valodas pamatus."
Vilina Brisele, Luksemburga
Savu nākotni saistīt ar tulka profesiju izvēlas ne mazums jauniešu, bet vai piedāvājums nav lielāks par pieprasījumu pēc šādiem speciālistiem? Skrivanek Baltic vadītāja norāda: "Šāda izglītība ir lieliska platforma tālākām studijām, un tāpēc to izmanto par pamatu savam izglītības ceļam, pēc tam iestājoties, piemēram, juristos. Līdz ar to ne visi, kas apguvuši tulkotāja profesiju, arī reāli uzsāk darba gaitas atbilstoši izglītībai. Turklāt jaunajiem tulkiem simpatizējošas šķiet tādas valstis kā Brisele, Strasbūra, Luksemburga un citas, kur ir iespēja atrast darbu kādā no Eiropas Savienības iestādēm. Daļa absolventu, protams, meklē darba iespējas arī Latvijā. Lai gan tulkošanas biroju ir skaitliski daudz, tomēr kopējais Latvijas tirgus ir mazs, tāpēc konkurence tulkotāju vidū ir liela, turklāt jākonkurē ne tikai ar citiem absolventiem, bet arī pieredzējušiem speciālistiem, kas tulkošanas birojiem ir ilggadēji sadarbības partneri."
Taču, nereaugoties uz iepriekš minēto, A. Veckalne uzsver: "Mēs izjūtam nepieciešamību pēc jauniem darbiniekiem. Ir vajadzīgi tulkotāji, kas prot krievu un angļu valodu. Bet, piemēram, sarosoties eksporta tirgum, aug interese par speciālistiem, kas pārvalda skandināvu valodas, kā arī citas specifiskākas valodas," teic A. Veckalne.
Ar pliku valodu par maz
Nepieciešamību pēc jauniem strādājošajiem atzīst arī SIA Aplis.info valdes priekšsēdētāja Karīna Līvmane: "Taču tulkotāja kvalifikācija ne vienmēr atbilst mācību iestādes diplomam. Tāpēc nepaļaujamies tikai uz CV, bet dodam izpildīt arī testus. Pēc tam ikdienas darbā vadāmies pēc praktiskās sadarbības pieredzes. Ja cilvēks pastāvīgi nenodod darbu laikā vai strādā pavirši, nepārbaudot pirmavotus, nesekojot izmaiņām valodas jomā, tad nekādas valodas zināšanas nepalīdzēs saglabāt darbu. Tulkotāja darbā ir svarīgi daudz lasīt, būt lietas kursā par notiekošo apkārt. Plika valodas zināšana nepalīdzēs, ja cilvēks nesapratīs tulkojamā teksta kontekstu.
Šobrīd speciālistu piedāvājums ir liels, tulkotāji arī lielākoties ir gatavi strādāt par zemākām cenām nekā vēl pirms pāris gadiem. Bet, runājot par jaunajiem – augstskolu studentiem, absolventiem –, jāteic, ka izglītības līmenis svešvalodu jomā nav vērtējams kā slikts. Jauniem cilvēkiem ir mazāk pieredzes, taču bieži vien viņi labi pārzina jaunākos produktus tulkošanas tehnoloģiju jomā, prot pareizi organizēt darbu, meklēt informāciju internetā."
Vajadzīga paškritikas deva
Arī Skrivanek Baltic vadītāja nepeļ jauno tulkotāju svešvalodu prasmes. "Bet papildus šīm prasmēm sagaidām arī tādas kandidāta iezīmes kā akurātumu, precizitāti, atbildības izjūtu. Nav daudz kandidātu, kas atbilst mūsu izvirzītajiem kvalitātes kritērijiem, tāpēc arī šī situācija – kandidātu daudz, bet īstos tik un tā grūti atrast."
Savukārt tiem, kas tikai šobrīd ir izvēles priekšā, kādu arodu izraudzīties, A. Veckalne akcentē: "Ja es zinu valodu, es varu tulkot – tas ir izplatītākais mīts par tulkotāja profesiju. Ar to nepietiek, tāpēc tiem, kas domā savu nākotni saistīt ar minēto jomu, iesaku izvērtēt, pirmkārt, vai viņam piemīt valodas izjūta. Proti, valodu var prast, bet jāmāk arī kopā salikt pilnvērtīgus teikumus. Teikšu tā: ar valodas izjūtu piedzimst – tā vai nu ir, vai nav. Protams, to laika gaitā var izkopt, piemēram, lasot grāmatas, tādējādi bagātinot valodu. Jāatzīmē, ka labs tulkojums ir tad, ja lasītājs to neuztver kā tulkojumu, bet kā oriģinālu. Otrkārt, speciālistam jābūt ar labām datorprasmēm un paškritiskam. Tulkojums ir kā Rīga, kas nekad nav īsti gatavs. Allaž pastāv iespēja ko mainīt, uzlabot."
Darba devējiem simpatizējošāks starp citiem kandidātiem šķitīs arī cilvēks, kas mācēs strādāt ar konkrētu nozaru tekstiem. "Tie ir īpaši jutīgi attiecībā uz kvalitāti. Tos tulkojot, izmanto īpašu terminoloģiju, specifiskas teikuma konstrukcijas un informācijas bāzi. Strādāt ar tādiem tekstiem var apgūt pašmācības ceļā, ļaujot kādam zinošākam tulkojumus izrediģēt. Teiksim tā – savā profesionālajā izaugsmē ir jāiegulda daudz darba," norāda A. Veckalne.
***
UZZIŅAI
Tulkotāja darba ikdiena
Lielākā dienas daļa tiek pavadīta, strādājot ar datoru – tulkojot, pārbaudot, meklējot nepieciešamo informāciju. Darbs var noritēt gan mājās, gan birojā. Nereti darba vajadzībām nepieciešams meklēt vajadzīgo informāciju bibliotēkās, vārdnīcās. Runājot par atalgojumu, jāteic: ja cilvēks ir elastīgs attiecība uz sadarbības nosacījumiem un ir gatavs dienā aptuveni astoņas stundas veltīt kvalitatīvai sava darba izpildei, darba samaksa ir konkurētspējīga.
Profesijas plusi un mīnusi
+ pats kontrolē savu darba laiku, darba dienas plānu
+ profesija, kur pastarpināti var daudz ko iemācīties un uzzināt no tulkojamā teksta; tulkošanas un datortehnoloģijas attīstās, un tulkotājs ir šiem procesiem pa vidu un mācās līdzi
– ikdiena paiet, strādājot ar datoru, maza saskarsme ar cilvēkiem. Ja tulkotājs ir introverts, šāda situācija viņam var itin labi patikt, bet, ja ir ekstraverts, ar laiku viņam var sākt pietrūkt komunikācijas ar apkārtējiem
– nenoteikts darba apjoms un līdz ar to arī atalgojums. Vienu mēnesi var būt ļoti daudz darba, bet citu – ne. Tas gan skar ārštata tulkotājus