"Tie ir visļaunākie murgi, ko varam sagaidīt jau nākamajā gadā," tā par iespējamiem budžeta konsolidācijas pasākumiem attiecībā uz izglītību teic Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs.
Pasaules bankas (PB) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) ieteikumi budžeta izdevumu mazināšanai liecina, ka aizdevēji piedāvā atcelt stipendiju izmaksu profesionālās izglītības skolu jaunuzņemtajiem audzēkņiem, augstākās izglītības un zinātnes jomā rekomendē valsts budžeta finansēto vietu skaita samazināšanu, piešķirot budžeta finansējumu studentiem no ģimenēm, kuru līdzekļi ir nepietiekami, lai apmeklētu augstskolu. Ieteikta arī stipendiju izmaksu pārtraukšana augstskolu studentiem, ka arī subsīdiju atcelšana studiju un studējošo kreditēšanai. Veicot šos pasākumus, kopējais iespējamais ietaupījums 2011. gadā būtu 1,83 miljoni latu, ziņo LETA.
Patiesā aina
"Kā audzēkņi gaida katra nākamā mēneša sākumu, kad saņems stipendiju, lai arī tie ir nieka graši, un kā priecājas, ja par sabiedriskajām aktivitātēm vai labām sekmēm piemaksājam 5–10 latus! Koledžā ir ēdnīca, bet cik bērnu izmanto tās pakalpojumus? Cits var nopirkt tikai kādu zupiņu. Bet ir audzēkņi, kas bufetē var atļauties tikai kādu maizīti, un viss," situāciju Malnavas koledžā ieskicē direktors. Arī Saulaines profesionālās vidusskolas direktors Jānis Beķeris plānotās aktivitātes vērtē negatīvi. "Tā jau pēdējos divus gadus stipendija ir samazināta uz pusi! Ja atskaita tā saukto sociālo stipendiju (septiņus latus), tad paliek vidēji 2–3 lati! Par cik valsts kļūs bagātāka? Jau otro mācību gadu ir noņemtas transporta kompensācijas audzēkņiem," stāsta J. Beķeris.
Bet Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja vietnieks, biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Baumanis teic: "Priekšlikums par subsīdiju atcelšanu studiju un studējošo kreditēšanai parāda, ka tā izteicējs vispār neorientējas jautājumā, par kuru izsakās. Sakārtota studiju un studējošā kreditēšanas sistēma faktiski ir vienīgā iespēja, kā valsts, izmantojot samērā nelielu finansējumu no valsts budžeta, var nodrošināt augstākās izglītības pieejamību relatīvi lielam studentu skaitam."
Stipendijas sekmīgajiem
Attiecībā uz stipendiju izmaksu pārtraukšanu augstskolu studentiem A. Baumanis uzskata, ka tagadējā stipendiju izmaksas sistēma būtu pārskatāma. "Stipendijas ir tiesīgi saņemt tikai tie studenti, kas studē par valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt studentiem, kas ir spiesti paši segt savus studiju izdevumus, vispār ir liegta iespēja pretendēt uz stipendiju. Neuzskatu, ka stipendiju izmaksa būtu pārtraucama. Lietderīgāk būtu pārskatīt stipendiju saņemšanas principus, paredzot, ka stipendijas, pirmkārt, tiek maksātas tiem sekmīgajiem studentiem, kam, stipendiju nesaņemot, nāktos pārtraukt studijas, jo viņu gadījumā būtu grūtāk atrast citus līdzekļus, lai nodrošinātu dzīvošanai nepieciešamos līdzekļus. Bet, runājot par piedāvāto budžeta vietu skaita samazināšanu, tā būtu jāveic pārdomāti un pamatoti."
Vēl spriež
Ministru kabinets lēma, ka konsolidējamo līdzekļu apjoms Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā esošajām jomām ir četri miljoni latu. Šobrīd IZM vērtē vairākas iespējas, kā nodrošināt valdības pieņemtā lēmuma izpildi.
"Viena no iespējām ir ietaupījumi, kas varētu veidoties ministrijas pārziņā esošo jomu turpmāko strukturālo reformu īstenošanas rezultātā. Otra iespēja – Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļi atsevišķām jomām," norāda izglītības un zinātnes ministra padomniece Agnese Korbe. Taujāta, vai ministrija, domājot par taupības pasākumiem, īstenos arī kādu no aizdevēju ieteikumiem, A. Korbe norāda: "Tās ir tikai rekomendācijas. Šobrīd skatām visus jautājumus kompleksi." Viņa prognozē, ka nākamnedēļ varētu būt konkrētāk zināms, kādi konsolidācijas pasākumi būs jāveic, lai ietaupītu četrus miljonus latu.