Latvijas Universitātē (LU) 75% stipendijas saņēmēju pašlaik ir trūcīgie studenti un tikai viena ceturtā daļa – izcilnieki.
LU mācību prorektors profesors Juris Krūmiņš norāda, ka viena no aktuālākajām diskusijām ir – kā maksāt stipendijas. "Vai tam ir jābūt kā atbalstam trūcīgajiem studentiem vai kā stimulam gaišākajiem prātiem mācīties vēl labāk?" uzdod jautājumu J. Krūmiņš un piebilst, ka vienprātības šajā jautājumā nav.
LU Akadēmiskā departamenta direktors Ojārs Judrups uzskata, ka ir jāatbalsta spējīgi trūcīgi studenti. "Tā ir parasta prakse Amerikas Savienotajās Valstīs. Daļa no studentiem ir labi mācībās, jo dzīvo pārtikušās ģimenēs, bet citi to nevar sasniegt, jo cīnās par eksistenci. 90. gadu sākumā stipendijas definēja kā sociālo palīdzību. Valsts tomēr ir ieinteresēta, lai mums būtu vairāk spējīgu studentu kopumā," norāda O. Judrups. Viņš arī nesaprot, kāpēc tad studenti mācās, ja viņš vēl īpaši jāmudina darīt to labi? "Atgādina padomju laikus," piebilst O. Judrups. Viņš uzskata, ka arī esošie grozījumi stipendijas nolikumā neesot korekti, jo, piemēram, stipendiju piešķir pēc bērnu skaita, nevis pēc ģimenes materiālā stāvokļa.
LU Juridiskās fakultātes profesionālās maģistra programmas 2. kursa studenti Artūrs Pušmucāns un Edgars Ābols 7. jūlijā iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā, jo uzskata, ka stipendijas būtu jāpiešķir par sekmēm, jo ar sociālām lietām esot jānodarbojas citām institūcijām, nevis augstskolām. "Pamudinājums bija tas, ka mums nav stipendijas. Satversmes tiesā var vērsties tikai tad, kad ir aizskartas subjektīvās tiesības," skaidro students. E. Ābols prognozē, ka spriedums varētu būt tikai 2011. gada martā vai aprīlī, tādēļ esot maz ticams, ka jauniešus spriedums varētu ietekmēt, jo tad viņi būs pēdējā semestra studenti un stipendijas par šo semestri jau būs piešķirtas.