Nemaksāt stipendijas jaunajiem arodskolu audzēkņiem un augstskolu studentiem, kā arī samazināt budžeta vietu skaitu – tādi ir pēdējie Pasaules Bankas ieteikumi izglītībā, lai mazinātu Latvijas budžeta tēriņus.
Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Edgars Bērziņš uzsver: "Samazinot budžeta vietu skaitu un atsakoties no valsts stipendijām, zaudētājas būs gan augstākās izglītības iestādes, gan Latvijas studenti, jo budžeta vietas un stipendijas ir augstākās izglītības pieejamības indikatori." LSA uzskata – atsakoties vai mazinot tās, studenti vēl vairāk pametīs studijas vai neuzsāks tās Latvijas augstskolās. Ilgtermiņā tas radīs intereses zudumu par Latvijas izglītību. "Apzinoties, ka ir daudzas studiju programmas, kuras var realizēt, tikai pārdalot budžeta vietas par labu šai programmai, jo studenti maz izvēlas studēt par maksu, tiks apdraudēta Latvijas valstij nozīmīgo un materiālietilpīgo studiju programmu pastāvēšana un jauno speciālistu ienākšana darba tirgū," akcentē E. Bērziņš.
Pēdējā vieta Eiropā
Arī uzrunātās augstskolas kategoriski iestājas pret turpmāku līdzekļu samazinājumu augstākajai izglītībai. "Vēl samazinot budžeta vietas un taupot uz stipendiju rēķina, mūsu valstī augstākā izglītība kļūs par elitāru pakalpojumu. Šādi neapdomīgi lēmumi tikai ierobežo Latvijas ātrāku izkļūšanu no ekonomiskās bedres, jo tieši izglītoti cilvēki, augsti kvalificēti speciālisti ir pamatakmens Latvijas izaugsmei. Starp Eiropas Savienības valstīm, kā liecina Eurostat dati, mums ir visniecīgākais valsts finansējums augstākajai izglītībai, rēķinot uz vienu studentu. Tas ir pat divas līdz trīs reizes mazāks nekā attīstītās Rietumeiropas valstīs un pat mazāks nekā Rumānijā un Bulgārijā. Ir skaidrs, ka, tā turpinot, mēs radām sev nopietnas problēmas nākotnē. Iedzīvotāju skaits ar augstāko izglītību Latvijā joprojām ir zemāks nekā citviet Eiropā. Laikā, kamēr citas valstis pat krīzes laikā atrada iespēju valsts finansējumu augstākajai izglītībai palielināt, pie mums to tik grieza nost. Daudzi studētgribētāji jau tagad nevar samaksāt par studijām, un tas nav nekāds brīnums, ja jaunieši vērš skatu ārpus Latvijas robežām, kur pat ārzemju studentiem valstis apmaksā studijas," saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) mācību prorektors Uldis Sukovskis.
Lai arī pēdējos gados jauniem cilvēkiem palielinās interese par inženierzinātnēm un pieteikumu skaits studiju uzsākšanai ir ievērojams, tomēr daudzu iespējas tikt budžetā, līdz ar to arī vispār uzsākt studijas, esot ierobežotas.
Budžeta vietas sarūk par 15%
Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Jānis Gardovskis informē, ka valsts finansēto budžeta vietu skaits augstskolā ar katru gadu ir sarucis vidēji par 10–15 procentiem. "Apmēram divu miljonu latu ietaupījums uz stipendiju rēķina valsts budžeta kontekstā nav būtiska daļa, taču, ja rēķinām, ka viens students vidēji mēnesī saņem 70 latu stipendiju, tad tie būs vairāki tūkstoši, kuriem papildu atbalsts studijām būs liegts," akcentē rektors. Viņš arī norāda, ka vēl "stingrāka jostas savilkšana" var radīt neprognozējamas sekas ne tikai attiecībā uz uz atsevišķu augstskolu pastāvēšanu. Visbūtiskāk apdraudētas būs mazākās un reģionālās augstskolas, bet ilgtermiņā arī augstākās izglītības kvalitāte. "Piemēram, daudziem Latvijas jauniešiem augstākā izglītība var kļūt nepieejama, rezultātā palielināsies mazizglītoto bezdarbnieku skaits."
2011. gada budžeta gaidās
Savukārt Latvijas Universitātē (LU) budžeta vietu skaits 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu ir samazinājies par apmēram sešiem procentiem. "Vēl lielāks budžeta vietu samazinājums radīs negatīvus efektus, no kuriem nopietnākais ir Latvijas konkurētspējas kritums starptautiskā līmenī," norāda LU pārstāve Gundega Krakopa.
Finanšu ministrijā teic, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir jāizvērtē Pasaules Bankas iesniegtie priekšlikumi, un tikai tad tos vērtēs valdība, gatavojot 2011. gada budžeta projektu. IZM gan sola aizstāvēt savu nostāju, ka turpmāks finansējuma samazinājums tās pārziņā esošajās jomās nav nedz iespējams, nedz pieļaujams. Savu pārliecību tā paudusi gan bankas pārstāvjiem, gan Finanšu ministrijai.