Pirmdien, 28. septembrī, LU svin 90 gadu jubileju. Par godu šim notikumam LU rīko dažādus pasākumus, uz kuriem aicina gan esošos, gan bijušos studentus, kā arī citus interesentus.
"Ar bakalaura grāda iegūšanu viss nebeidzas, mācīšanās process notiek visas dzīves garumā, un mūsu universitātes uzdevums ir dot cilvēkiem šo iespēju – gūt prieku un labumu gan no šā procesa, gan no rezultātiem," saka Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš.
Vēl jaunība
Jubilejas ietvaros jau šodien LU lielajā aulā pulksten 12 norisināsies konference Universitāte mazā valstī un plašā pasaulē. Bet pirmdien LU savu dzimšanas dienu sāks pulksten 10 Rīgas Doma baznīcā, kur svinīgus vārdus Latvijas Universitātei teiks dažādu reliģisko konfesiju vadītāji. Vēlāk, pulksten 12 LU Vēstures muzejā norisināsies izstādes No nezināmā uz zināšanām un grāmatas Latvijas Universitāte 90 gados – cilvēki, izglītība, zinātne un ikdiena atvēršanas svētki. Taču jubilejas pasākumu kulminācija būs vakarā, pulksten 19, Latvijas Nacionālajā operā, kur notiks īpašs koncerts, galvenokārt ar LU kora Juventus uzstāšanos.
"LU pēdējos gados izvirzījusi diezgan lielas ambīcijas. Galvenokārt būt par vadošu universitāti Eiropā un kļūt pilnā mērā arī par zinātnes universitāti. Skatoties, kādas universitātes šajā statusā jau atrodas, redzams, ka pārsvarā nav tādas, kas jaunākas par 100 gadiem. Tā kā 90 gadu – tas ir ļoti jauneklīgs vecums, lai varētu pretendēt uz nopietnas, starptautiski atzītas un respektētas universitātes statusu. Tā kā savu jaunību izmantosim, lai uz šo mērķi sāktu sparīgi virzīties," sapņus par universitātes nākotni atklāj rektors.
Kritiski, bez pieklājības
"Svinot apaļu jubileju, gribētos teikt, ka esam pati labākā un stiprākā augstskola Latvijā, tomēr jābūt reāliem. Protams, ir pozīcijas, kur pamats tā uzskatīt, un par to liels prieks. Bet ir vērts ielūkoties Latvijas augstākās izglītības sistēmā vispār, un tad izcelt kādu universitāti Latvijā nemaz nav iespējams," saka Mārcis Auziņš. Visas Latvijas augstskolas ir vienotā sistēmā, kas atstāj iespaidu par augstākās izglītības iespējām šeit, un LU rektors uzskata, ka virspusēji katra skola ir laba, taču kopīgajā izglītības sistēmā parādās trūkumi un nopietnas problēmas, kas būtu jārisina studentiem par labu.
"Pietiek tikai sevi mierināt un teikt, ka viss ir labi. Protams, jubilejas svinībās par problēmām varam aizmirst, taču ilgāk vairs ne. Jāsaprot, kā augstākās izglītības piedāvājumā mums pietrūkst un ko varētu darīt, lai to uzlabotu, un varētu pierādīt, uz ko arī mazā Latvija ir spējīga," saukdams sevi par optimistu, Latvijas augstāko izglītību raksturo Mārcis Auziņš. Viņš neslēpj, ka lielajos augstskolu reitingos mūsu valsts neesot vispār, bet Austrumu un Centrālās Eiropas reitingos augstās vietās parādās Igaunijas un Lietuvas universitātes, savukārt Latvijas Universitāte ieņem vietu, ar ko nevar lepoties. "Reitingi nerāda to, ka mēs sagatavotu neprofesionāļus. Tā nav! No mūsu universitātes izaug lieliski profesori, taču vaina ir izglītības sistēmā, kur daudz kas jāmaina."
Lai saprastu, kur tiek pieļautas kļūdas, LU aicināja talkā Eiropas Universitāšu asociācijas biedrus. Viņi novērtēja LU darbību un pirms dažām dienām arī ir atsūtījuši savus vērtējumus un ieteikumus. Ticot augstskolu nākotnei Latvijā, rektors Mārcis Auziņš saka: "Aicināju viņus būt patiesiem un kritiskiem, nevis pieklājīgi atbildēt. Tāpēc esam ļoti priecīgi par biedrības atsūtītajiem norādījumiem, ko mēs savā universitātē varētu darīt labāk. Un darīsim tā, lai līdz 100 gadu jubilejai sakārtotu šīs problēmas un savā simtgadē patiešām būtu vadoša universitāte Eiropā."
Bez bailēm no fizikas
Šis septembris Mārcim Auziņam ir jau trešais rektora amatā. Pirms tam viņš desmit gadus bija LU Senāta priekšsēdētājs, līdz ar to bija arī guvis priekšstatu par izglītības sistēmas problēmām un to risināšanu. Stājoties rektora amatā, Mārcis Auziņš pilnībā apzinājies, kādi būs viņa pienākumi un atbildības līmenis. "Tikai tad valstī nebija tādas sociālās un ekonomiskās situācijas. Tās pasliktināšanās rektoram rada papildu darbu. Līdzās ikdienas pienākumiem steidzami un smagi jārisina arī citi svarīgi jautājumi, lai LU veidotu labu nākotni pat ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Kā optimists uzskatu, ka situācija jau nemaz nav tik smaga un bezcerīga, lai atteiktos no mūsu izvirzītajiem mērķiem," paskaidro rektors.
Trīsdesmit gadu pagājis, kopš viņš absolvējis LU Fizikas un matemātikas fakultāti, pēkšņi atminas Mārcis Auziņš un atzīst, ka pret šo fakultāti viņam esot īpašas jūtas, jo pēc maģistra grāda iegūšanas šos trīsdesmit gadus tur arī strādājis par pasniedzēju un pētnieku laboratorijā. Tomēr kā rektors viņš pret visām fakultātēm izturas vienādi un privilēģijas nepiešķir nevienam.
"Fizika mani nekad nav baidījusi. Vidusskolā biju absolūts fizikas olimpiāžu uzvarētāju favorīts, un par to, kur doties pēc vidusskolas, man nebija šaubu, lai gan tajā laikā ne visi pēc atestāta iegūšanas nolēma studēt. Savukārt studiju laikā es aptvēru, ka vēlos būt pētnieks, un tā pamazām mana karjera arī attīstījās tepat universitātē," pastāsta rektors.
Divvirzienu kustība
Salīdzinot laiku, kad pats bijis students, ar mūsdienu situāciju, Mārcis Auziņš atceras, ka toreiz lielu sajūsmu izraisījusi studentu apmaiņa ar Čehoslovākiju. Tā bijusi, pirmkārt, lieliska iespēja aizbraukt uz ārzemēm; otrkārt, gūt jaunu pieredzi. "Tagad apmaiņas braucieni nav nekāds brīnums, bet ierasta un vajadzīga lieta," uzskata rektors. "Kad vēl bija stabila ekonomiskā situācija valstī, daudzi uztraucās, ka studenti dodas iegūt augstāko izglītību ārzemēs, taču, ja šī kustība notiek abos virzienos un pie mums arī brauc studenti mācīties, tad tas pat ir ļoti labi. Diemžēl tagad valstij gan katrs emigrants ir liels zaudējums, bet tas jau ir cits stāsts."
Rektors atklāj, ka Latvijas Universitātē studēt izvēlas daudz ārzemju apmaiņas studentu, bet ne pietiekami. Par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā, viņš nosauc valodas šķērsli. Maltas universitātē, kas pēc reitingiem ir vidējā līmenī, ir apmaiņas studentu pārpilnība. Viens no iemesliem, kāpēc studenti šo universitāti izvēlas, ir tas, ka tā lielāko daļu studiju piedāvā angļu valodā. "Latvijas Universitāte ar lielu cieņu izturas pret latviešu valodas vēsturi un kultūru, un tas mani patiešām priecē. Tomēr, lai veicinātu ārzemju studentu pieplūdumu augstskolā, jābūt daudz lielākām iespējām mācīties svešvalodās. Tas palielinātu arī studiju kvalitāti, ne tikai studentu skaitu," norāda Mārcis Auziņš.
Vēlot laimi savai universitātei, rektors uzrunā arī studentus un pasniedzējus: "Kaut neviens no viņiem nezaudētu degsmi mācīties un pasniegt tos priekšmetus, kas ir viņa aicinājums un aizraušanās! Un jauniešiem, kas vēl domā studēt, gribu atgādināt, ka izglītība var ne tikai materiāli nodrošināt, bet arī padara dzīvi daudz krāsaināku un interesantāku."
VIEDOKLIS
Ivars Lācis, LU iepriekšējais rektors:
– Profesors Mārcis Auziņš ir Latvijas Universitātes cilvēks ar lielo burtu. Viņš ir gan pārliecināts dabaszinātnieks, kas izveidojis savu fizikas skolu Latvijā un kura rezultātus citē respektablos žurnālos, gan studentu atzīts pasniedzējs, kuru patiesi ciena tie, kam viņš nepastarpināti palīdz apgūt fiziķa profesiju. Viņa darba ikdiena universitātes vadītāja krēslā sākas jau tad, kad dažs labs vēl tikai domā par mošanos, un viņš nebaidās mest cimdu tad, ja tiek aizskarta mūsu visu Alma Mater.