Vienā nostrādātā stundā darbaspēka izmaksas 2010. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, visvairāk samazinājās izglītībā – par 21,9 procentiem, norāda Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.
Izmaksas būtiski sarukušas arī valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā – par 16,3 procentiem, veselībā un sociālajā aprūpē – par 12,3 procentiem, mākslas, izklaides un kultūras nozarē – par 10,9 procentiem.
"2010. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, pārējās darbaspēka izmaksas samazinājās straujāk nekā darba samaksa, kas galvenokārt skaidrojams ar darbinieku skaita samazinājuma tempu kritumu un ar to saistīto kompensācijas izmaksu samazinājumu atlaistajiem darbiniekiem. Ekonomiskās situācijas dēļ turpina sarukt arī brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas un pabalstu izmaksas darbiniekiem," teic pārvaldes Darba samaksas statistikas daļas speciāliste Lija Luste.
Savukārt Hipo Fondi vecākais finanšu analītiķis Aleksejs Marčenko norāda: "Lai arī kopumā Latvijā darbaspēka izmaksas ir par gandrīz 20 procentiem mazākas nekā pērn, vienlaikus redzams, ka nozarēs, kas saistītas ar ražošanu, darbaspēka izmaksas izteikti pieaug. Tas ļauj izdarīt pozitīvu secinājumu, ka ražošanas sektorā nodarbināto skaits pieaug."
Viņš stāsta, ka gada laikā parādījušās nozares, kurās kopējās darbaspēka izmaksas ir pieaugušas – augu un dzīvnieku eļļu un tauku ražošana (plus
13,4 procenti), koksnes un kokmateriālu ražošana (plus 3,37 procenti), ķīmisko vielu ražošana (plus 4 procenti).
"Gada laikā pieauga arī darbaspēka izdevumi informācijas pakalpojumu nozarē – par 13,2 procentiem, tomēr šeit tas bija saistīts ar vienas darba stundas cenas pieaugumu – tā palielinājās par 21 procentu, kas var liecināt par augsti kvalificētu programmētāju trūkumu," uzskata A. Marčenko.