Komentāri / Mūzikas un mākslas skolas gaida pārmaiņas
 

3 komentāri

BBitīte
Tagad lielākajā daļā mūzikas skolu ir viena solfedžo stunda nedēļā. Klases lielas, bērni visi uz nūzikas skolu nāk tikai pēcpusdienā, jo skolas strādā vienā maiņā. Ja palielinās mācību procesu līdz 8 gadiem, tad ik gadu varēs uzņemt mazāku skaitu jaunu audzēkņu, jo pārsvarā visas skolas atrodas šaurās, vecās, nepiemērotās telpās. Kaut gan problēma var vienkārši pazust "audzināšanas" principu ietekmē-piespiest taču nedrīkst!!! Ja bērns NEGRIB, tad neviens neko nedrīkst uzspiest!!! Tā nu tas ir un būs vēl trakāk!!!
26.marts, 9:30 Atbildēt
RRemix
Nevis mūziķiem pagarināt, bet gluži otrādi, parastajās skolās saīsināt mācību procesu līdz kādiem 10 gadiem. Jo tagad šis te process ir mākslīgi izstiepts garumā (sabiedrība nezin ,kā tad šos bērnus citādi nodarbināt!). Atceraties, kādreiz skolās mācījās 8 gadus, ne 12.
26.marts, 15:55 Atbildēt
DDāvids Balodis
Runājot par mūzikas teorētiskajiem priekšmetiem, manuprāt nevajag pakļauties tikai skolēnu kaprīzēm. Es vēl nesen dzirdēju no savām solfedžo skolotājām, ka mana mūzikas skola plānojot samazināt solfedžo stundu skaitu uz 1 stundu nedēļā – tas ir vienkārši ABSURDS, jo tādā veidā neko normāli nevar iemācīties. Tad jau var vispār izņemt to nevis mocīt bernus un skolotājus. Tas pats ar jau ilgāku esošo 1 mūzikas literatūras stundu. To jau var salīdzināt ar vispārējo klavieru 20 min nedēļā – pat knapi skolēns ir piesēdies pie klavierēm, kad jau stunda ir beigusies. Teorētiskie priekšmeti (kā intervijā jau minēja) ir kā vēl viena svešvaloda, un mēs paši zinām, ka, lai svešvalodu kārtīgi iemācītos, tā ir jātrenē. Es saprotu, ka ne visi vēlas turpināt mācības mūzikas vidusskolā vai vēlas amatieru kustību attīstīt, bet ar šādu situāciju mēs nonāksim tik tālu, ka mūsu “amatieri” spēs tikai tik daudz, cik mehāniski nospēlēt notis, pat nedomājot par mūzikas valodas elementiem, par stilistiku, un nevarēs iemācīties melodiju no galvas, jo iekšējā dzirde netiks attīstīta. Tad stundu samazinājumam nebūs nekāda labuma. To jau tagad var pamanīt lauku skolās, kur teorētiskajās stundās nekas jēdzīgs nenotiek (tas, protams, nav visur, bet tomēr). Tas viss būvējas uz teorētiskā pamata. Un tas aplaupa tos, kas vēlas šo mūzikas ceļu turpināt. Varbūt ir iespējams darīt tā, ka pirmās klases tomēr visi mācās kopā, līdzīga līmeņa standartā, lai tomēr visiem ir kaut kāda mūzikas izpratne, un tad kaut kur 4. – 5. klasē nodala tos, kuri grib vai nu turpināt mūzikas ceļu, vai padziļinātāk to iemācīties no tiem, kas gribēs turpināt muzicēt amatieru līmenī, un vai nu samazina tiem prasības, vai arī samazina “amatieru” klasēm stundi skaitu, vai “profesionāļu” klasēm to palielina. Es tomēr ceru, ka tik zemu mēs nenokritīsim, jo mūzikas literatūrā jau ir problēmas. Es piekrītu, ka padomju metodes vairs neder un ka skolotājam ir liela nozīme tajā, vai skolēni baidīsies no šiem priekšmetiem vai nē, bet, ja tas notiks, tad tam būs tālejošas sekas – es to redzu jau savā mūzikas vidusskolā.
1.jūnijs, 7:13 Atbildēt