Skolas vecuma bērnu vecāki atzīst, ka, uzsākot mācību gadu, jau jāsāk plānot pavasara izdevumi, piemēram, pēdējam zvanam, izlaidumam, ekskursijām, nometnēm un sezonas apģērbam, secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta organizētajā aptaujā un diskusijā ar vecākiem par izdevumiem bērnu skološanai un attīstībai.
Vecāki, kuri veic savu izdevumu uzskaiti, norāda, ka vislielākie izdevumi gada griezumā ir tieši rudenī un pavasarī, turklāt tēriņi bērnu vajadzībām nereti pārsniedz pusi no ģimenes budžeta atlikuma pēc obligāto maksājumu veikšanas.
Gada griezumā vidēji mēnesī bērna vajadzībām, attīstībai un izglītībai vecāki tērē līdz 100 latiem, šajā naudas apjomā neiekļaujot izdevumus par kopīgajām ģimenes maltītēm un mājokļa komunālajiem maksājumiem. Katra piektā ģimene tērē pat līdz 300 latiem mēnesī, savukārt gandrīz 20 procentu respondentu neuzskaita savus ikmēneša tēriņus bērna vajadzībām.
64 procenti aptaujas dalībnieku norāda, ka bērnu sagatavošana jaunajam mācību gadam viņiem izmaksā līdz aptuveni 100 latiem, savukārt 29 procentiem bērnu sagatavošana skolas gaitām prasījusi līdz pat 300 latiem. Tradicionāli augusta un septembra izdevumu grozā ietilpst mācību grāmatas, kancelejas preces un apģērbs.
Vecāki, kuru bērni uzsāk mācības izlaiduma klasē, atzīmējuši, ka tas ir liels pārbaudījums ģimenes budžetam. Citi no pieredzes iesaka jau laikus sākt uzkrāt žetonvakara, pēdējā zvana un izlaiduma vajadzībām, citādi no ikdienas budžeta nav iespējams visas vajadzības apmaksāt.
"Vecāku diskusijas ietvaros, kurā runājām par bērnu attīstību un tam nepieciešamajām finansēm, skaidri parādījās, ka Latvija ir bagāta ar ļoti atvērtiem, domājošiem un atbalstošiem vecākiem, kas no sirds rūpējas par savu atvašu izglītību un attīstību. Lai arī vairākums vecāku atzina, ka izdevumi par skolu, pusdienām, pulciņiem, nometnēm un apģērbu ir plānojami, tomēr ne vienmēr iespējams veikt savlaicīgus uzkrājumus," stāsta Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use.