Labi jūtas modes pasaulē

VĒL DOMĀ. Agatei tuvs ir austrumnieciskais stils, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas viņa izskata iespējas studēt Āzijā. Tiek pētīts arī studiju piedāvājums Nīderlandē, Dānijā un Francijā © Dāvis Ūlands/ F64 Photo Agency

Agatei Martai Šerenai šī vasara paies prakses zīmē, bet jau septembrī sāksies mācību noslēdzošais posms – 4. kurss Profesionālās izglītības kompetences centrā (PIKC) Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola. Viņa nolēmusi kļūt par apģērbu dizaineri. Šī profesija viņu patiesi aizrauj un iedvesmo, arī padodas, jo ne velti nacionālajā jauno profesionāļu meistarības konkursā SkillsLatvia 2019 viņa savu profesionālo sagatavotību teicami apliecināja, savā specialitātē iegūstot 2. vietu. Agate apsver iespēju savu tālāk izglītošanos turpināt aiz Latvijas robežām un uzsver – profesionālā izglītība viņai devusi stabilu pamatu lēcienam plašajā pasaulē.

Agates rados bijuši skroderi un šuvēji, tāpēc jaunietes patika tieši pret šo mākslas izpausmi savā ziņā ir pat pārmantota. «Cik sevi atceros, vecāki mani ir mudinājuši papildus ikdienas skolas gaitām iepazīt mākslas novirzienu. Tāpēc apmeklēju mākslas skolu un jau pamatskolā nolēmu, ka mana nākotnes profesija būs saistīta ar mākslas pasauli. Paldies vecākiem, kas man parādīja šo ceļu. Mācoties pamatskolā, biju ekskursijā uz Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu. Redzētais iepatikās, tāpēc nešaubīgi zināju, ka pēc pamatskolas mācības turpināšu šajā izglītības iestādē. Svārstījos par to, kurā nodaļā startēt, taču pieņēmu lēmumu par labu apģērbu dizainam. Tagad droši varu teikt - tā bija pareizā izvēle.» Agate atzīst, ka 1. un 2. kursā vēl tik stingras pārliecības nebija, taču 3. kursā tā pa īstam ieraudzīta profesijas burvība.

Vēl 4. kurss un sava kolekcija

Agate stāsta, ka 4. kursā galvenais akcents mācībās būs uz profesionālo priekšmetu apguvi - vispārizglītojošie mācību priekšmeti bija jāmācās līdz 3. kursam, tagad jau sekmīgi nokārtoti vidusskolas eksāmeni, un pēdējais mācību gads paies, pilnveidojot sevi kā apģērbu dizaineri. Protams, neizpaliks arī gala darbs: savas kolekcijas izveide, pie kuras topošie apģērbu dizaineri ķersies nākamā gada janvārī, lai jūnijā varētu savu veikumu prezentēt modes skatē. Agate skaidro, ka kolekciju veido vismaz četri apģērba gabali. «Katru gadu tiek pateikta kāda konkrēta tēma, un tad katram jaunajam speciālistam ir jāparāda savs redzējums par to, veidojot atbilstošus apģērbus.» Viņai pašai visā garajā un krāsainajā radīšanas procesā patīk zīmēšana, tā teikt, savu ideju uzlikt uz papīra. Vai digitāli, izmantojot mūsdienu tehnoloģiskos risinājumus. «Piemēram, braucu sabiedriskajā transportā un ieraugu kādu interesantu apģērba niansi, un pēkšņi rodas ideja, kā es to gribētu pasniegt, pielāgot. Tad ātri gribas mājās, lai varu tikt pie papīra un zīmuļa,» smaidot stāsta Agate. Idejas viņa nereti meklē arī internetā, aplūkojot ārvalstu dizaineru jaunās kolekcijas, kas iezīmē tā brīža modes tendences. Viņu iedvesmo arī daba. Un tad atliek visu redzēto dzīvē un virtuālajā vidē sapludināt kopā, lai radītu savu unikālo rokrakstu apģērbu radīšanā. Agatei tuvs ir austrumnieciskais stils, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas viņa izskata iespējas studēt Āzijā. Tiek pētīts arī studiju piedāvājums Nīderlandē, Dānijā un Francijā. «Protams, arī Latvijā var turpināt studijas, taču man gribas gūt starptautisku pieredzi, padzīvot citā vidē. Manuprāt, šobrīd studentiem ir tik daudz iespēju, kā sevi pilnveidot, realizēt, tāpēc būtu muļķīgi iespējas neizmantot. Kad ir stabils darbs, izrauties no ierastās vides ir grūtāk,» prāto Agate.

Profesionālā izglītība kā ieguvums

Viņa uzskata, ka profesionālā izglītība viņai ir devusi labu atspēriena punktu tālākajā karjerā. Viņa piekrīt, ka par profesionālajām skolām joprojām daļā sabiedrības valda aizspriedumi - ak, tās jau skolas tiem, kam vidusskola nav pa spēkam, un tamlīdzīgi stereotipi, taču Agate uzskata - tie ir novecojuši mīti. «Būšu ieguvusi gan vidējo izglītību, gan profesiju. Man jau būs savs portfolio, ir arī vēl kāds motivējošs bonuss - mēs saņemam stipendiju.» Turklāt liels uzsvars mācībās ir uz to, lai jaunietis pēc iespējas labāk būtu sagatavots reālai darba dzīvei - jau no 1. kursa pirmajām nodarbībām sākas specialitātes iepazīšana caur praktisko prizmu. «Ātri vien iemācījāmies strādāt ar šujmašīnām, sākām ar sīkiem darbiņiem - vīlītes, kabatiņas, adatu spilventiņu izgatavošana. Ar laiku uzdevumi kļuva sarežģītāki un vienlaikus interesantāki.»

Lai vēl labāk noslīpētu savas iemaņas, mācību programmas neatņemama sastāvdaļa ir prakse. «Praksē var doties kaut vai katru gadu (pēc savas iniciatīvas), bet obligātā prakse ir 3. kursā. Galvenokārt prakses vietas atrodam pie dizaineriem. Prieks, ka viņi ir pretimnākoši jaunajiem. Man pašai prakse ir pie apģērbu dizaineres Ketas Gūtmanes. Viņa veido savu jauno kolekciju, un mēs, praktikanti, esam kā tādi mazi palīgi,» stāsta Agate.

Skats uz ārvalstīm

Runājot par tālākiem nākotnes plāniem, Agate ļoti labi apzinās, ka Latvijas tirgus apģērbu dizaineriem ir ļoti šaurs. Unikāliem apģērbiem ir sava cena, ko vidējais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties. «Latvijā savu vietu atraduši tie, kas piedāvā T kreklus ar latvisku apdruku. Taču daudzi citi, kas mēģinājuši attīstīt savu apģērbu līniju tieši Latvijas tirgum, ir bankrotējuši,» secina Agate. Ar savu piedāvājumu ir jāstartē ārvalstīs, bet arī tur valda konkurence. Taču ir jāmēģina, turklāt labs palīgs iekļūšanai ārvalstu tirgos ir internets, kas piedāvā iespēju palikt tepat Latvijā, bet savu radīto apģērbu pārdot visā pasaulē.

Taujāta, vai šobrīd ar Agates darinājumiem ir apģērbta visa ģimene, jauniete atbild: «Mācības skolā es uztveru kā darbu. Un visu, ko taisu skolā, es veidoju atbilstoši sava ķermeņa proporcijām. Līdz ar to skolā radītie tērpi man pašai der. Pēc skolas darba, protams, gribas nedaudz atpūsties, tāpēc nav vēlmes arī brīvo laiku pavadīt pie šujmašīnas. Turklāt skolas laikā gribu ļoti labā līmenī uztrenēt izvelētajai profesijai vajadzīgās prasmes un, tā teikt, piedāvāt savas tērpus citiem tikai tad, kad esmu pilnīgi pārliecināta, ka apģērbs ir perfekts - gan no stila, gan no ieguldītā darba viedokļa.»

Ieiet azartā

Apliecinājums tam, ka Agates profesionālā sagatavotība jau tagad ir gana augstā līmenī, ir iegūtā godalga nacionālajā jauno profesionāļu meistarības konkursā SkillsLatvia 2019. Konkurss ik gadu pulcē profesionālo skolu audzēkņus, lai katrs savā specialitātē parādītu savas spējas un varēšanu. «Jāteic, ka par konkursu biju dzirdējusi jau agrāk, bet, tā kā arī mans brīvais laiks ārpus skolas ir piepildīts dažādām aktivitātēm, šķita, ka konkursam man nav īsti laika. Taču negaidīti šogad radās azarts - gribēju zināt, uz ko esmu spējīga, cik tālu varu tikt konkursā.» Vispirms bija jāpiedalās skolas atlasē, lai iegūtu ceļazīmi uz SkillsLatvia. Konkurss ilga piecas dienas - pirmajā notika iepazīšanās ar dalībniekiem, konkursa darba vietu, tad trīs dienas ilga praktiskā daļa, visbeidzot piektajā dienā - apbalvošanas ceremonija. «Topošo apģērbu dizaineru uzdevums bija trīs dienās radīt kleitu aktīvai dabas pasākumu piekritējai. Bija dots audums, ar kuru bija jāstrādā. Vispirms radījām skices - gan melnbaltas, gan krāsainas, tad no dotā auduma griezām ārā piegrieztnes (tā ir maketēšana, tāpēc piegrieztnēm nebija jābūt precīzām) un likām tās uz manekena. Visbeidzot mums savs darbs bija jāprezentē, argumentējot, kāpēc radījām tieši šādu kleitu, kāpēc tāds garums, kāpēc tieši tādas piedurknes un tamlīdzīgi. Konkurss man bija laba skola. Sapratu, cik operatīvi var izdarīt darbu, ja ir ierobežots laiks, lai gan nereti mēs sūkstāmies, ka skolā mums laika nepietiek kāda uzdevuma izpildei. Pietiek, ja cilvēks dara,» secina Agate. Viņa uzskata, ka SkillsLatvia ir laba vieta darba devējiem, kur noskatīt potenciālos darbiniekus. «Konkursā piedalās ļoti motivēti jaunieši, kas vēlas strādāt savā specialitātē. Tāpēc, manuprāt, darba devējiem aktīvāk būtu jāizmanto šī unikālā iespēja - caur konkursu atrast sev darbiniekus. Arī jauniešiem tā būtu pozitīva ziņa - darba devēji mūs jau gaida, viņi par mums izrāda interesi,» spriež Agate.

Viņa konkursā ieguva 2. vietu. «Mēs visi bijām ļoti līdzvērtīgās pozīcijās, vietu sadalījumu izšķīra vien sīkas nianses, par ko tika dots 0,1 punkts. Esmu gandarīta, ka piedalījos konkursā, jūtos kā uzvarētāja - es uzvarēju sevi, spēju tikt galā ar stresa situācijām, ar laika ierobežojumiem. Visu konkursa laiku biju tik ļoti pārņemta ar savu ideju, tās bija fantastiskas sajūtas,» akcentē Agate.

Latvijā

Ja standarta dienā traumpunkta apmeklētāju skaits ir aptuveni 60 līdz 70, tad ziemas periodos, it sevišķi slidenajā laikā, tas var sasniegt 100 un pat vairāk pacientu, norāda Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) galvenais ārsts Andris Džeriņš.

Svarīgākais