Pēc kādiem speciālistiem ir un būs izslāpis darba tirgus?

© Pixabay

Drīz uz augstskolām, koledžām un profesionālajām skolām plūdīs interesentu straumes, lai izskolotos saistošajā specialitātē. Vai ir trāpīts desmitniekā jeb izvēle ir izdarīta par labu kādai no jomām, kur jūtams izteikts speciālistu deficīts, vai tomēr saistošāka bijusi nozare, kur par savu vietu darba tirgū būs sīvāk jāpacīnās, jo attiecīgie speciālisti jau saražoti pārpārēm? Savu vērtējumu par darba tirgus signāliem sniedz personāla atlases uzņēmumi.

IKT joprojām topā

CVO Recruitment Latvia pārstāve Eva Mareka Šaknere apstiprina, ka joprojām liels pieprasījums vērojams pēc IKT jomas pārzinātājiem. «Lai arī šīs specialitātes ir jauniešu iecienītas, tik un tā tas nespēj būt līdzsvarā ar darba devēju pieprasījumu. Turklāt parādās arvien jaunas IKT jomas pozīcijas, kas pirms četriem pieciem gadiem vēl nemaz neeksistēja. IKT nozare attīstās straujiem soļiem, un vajadzība pēc speciālistiem nākotnē noteikti būs. To apliecina arī Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes.»

Līdzīgu viedokli pauž arī ARISTA Executive Search Latvia partnere Latvijā, vecākā konsultante Iluta Gaile: «Darba devēji ir gatavi maksāt lielas algas un sniegt dažādus papildu bonusus, lai atrastu sev «informāciju tehnoloģiju guru». Man ir liels prieks, ka Latvijā daudzi lielie uzņēmumi sniedz iespējas ikvienam interesentam apgūt IT nozares pamatus, tādā veidā pat jurists vai šuvējs var kļūt par IT nozares speciālistu un veiksmīgi veidot savu karjeru šajā nozarē arī pēc laika, kad ir pastrādāts pilnīgi citā, nesaistītā amatā vai nozarē.»

Meklē universālos kareivjus

CVO Recruitment Latvia novērojumi liecina, ka darba tirgū augstu kotējas un ir ļoti pieprasīti speciālisti, kas spēj sevī apvienot vairākas funkcijas, piemēram, gan tehniskās kompetences, gan labas pārdošanas prasmes vai zināšanas klientu atbalsta procesa nodrošināšanā. Tādi kā universālie kareivji, nevis šauras nišas lietpratēji. «Tas vēlreiz liek aktualizēt jautājumu, ka izglītības sektoram ir jāattīsta starppriekšmetu sasaiste,» piebilst Eva Mareka Šaknere.

Darba devēju vidū esot izteikta konkurence par tehniskajām pozīcijām: sertificētiem speciālistiem, piemēram, arhitektiem, būvdarbu vadītājiem, tāmētājiem. Arī dažādiem tehnologiem, inženieriem, būves informācijas modelēšanas (BIM) speciālistiem. Finanšu pozīcijās liels trūkums jūtams tādās profesijās kā riska analītiķi, finanšu analītiķi, grāmatveži, kas spēj nodrošināt pilnu grāmatvedības ciklu un kam izkoptas labas angļu valodas prasmes. Pēdējo gadu tendence - trūkst arī personāla speciālistu.

«Vienmēr asa konkurence būs par tiem cilvēkiem, kuru profesiju vai zināšanas neiemāca universitātē, bet tikai praksē vai kādās specifiskās apmācībās,» ir pārliecināta I. Gaile.

Kādu speciālistu ir jau pārpārēm?

Kā secina CVO Recruitment Latvia un apliecina arī EM, piesātinājums jūtams humanitāro zinātņu jomās. «Jāteic, ka darba tirgus ir piesātināts ar speciālistiem un profesionāļiem bez labām angļu valodas prasmēm, kas būtiski samazina konkurences iespējas,» akcentē Eva Mareka Šaknere. Personāla atlases uzņēmums Fontes šo sarakstu papildina ar psihologiem, juristiem, grāmatvežiem, mārketinga speciālistiem ar virspusējām zināšanām nozarē, bet ARISTA - ar sabiedrisko attiecību un komunikācijas nozares speciālistiem, dažādu nozaru vadītājiem. «Vēl ir arī radusies tāda situācija, ka ir ļoti daudzi «jaunie uzņēmēji» pēc izglītības, kur ir apgūta vispusīga izglītība, nespecializējoties nekādā noteiktā nozarē vai profesijā, tādā veidā radot ļoti lielu piesātinājumu ar speciālistiem,» skaidro I. Gaile.

Konkurence ar robotiem

CVO Recruitment Latvia pārstāve piekrīt, ka korekcijas darba tirgū var ieviest robotizācijas un automatizācijas arvien jūtamāka ienākšana apritē. Šie risinājumi spēs aizstāt darbiniekus pozīcijās, kur ir augsts manuāla darba īpatsvars. Taču robotizācijas un automatizācijas ietekmē radīsies daudz jaunu darba vietu visiem tiem, kas spēs ar šiem robotiem un sistēmām strādāt, tās pilnveidot, labot, paraudzīt, pārvaldīs datu zinātni. «To ieteicams ņemt vērā jauniešiem, kas šobrīd izdara izvēli par savu studiju virzienu. Nākotnes potenciāls, nenoliedzami, ir eksaktajās zinātnēs vai profesijās, kas tuvākajā laikā, visticamāk, netiks aizstātas ar robotiem vai sistēmām,» E. Mareka Šaknere.

Līdzīgi secinājumi arī Fontes. «Šobrīd Latvijā parādās jauni amati, kas ir saistīti ar automatizāciju un robotizāciju, 2019. gads ir pirmais gads, kad Fontes atalgojuma pētījumu klasifikācijā parādās tādi amati kā robotizācijas speciālists, čatbotu (datorprogramma, kuras uzdevums ir simulēt sarunu ar cilvēku lietotājiem, piemēram, atbildēt uz jautājumiem) treneris. Šādi amati parādās gan ražotnēs, gan arī pakalpojumu jomā. Uzsākot studijas, šis varētu būt viens no inovatīvajiem virzieniem, kurā skatīties,» uzskata Fontes konsultante Anna Litvina.

Jāspēj pielāgoties

Viņas kolēģe Ineta Žilvinska papildina: «Pieaugs pieprasījums pēc profesionāļiem, kuri spēs vadīt šos robotus, spēs viņus radīt. Tehnisko un digitālo kompetenču un prasmju pieprasījums palielināsies. Bet ar robotiem aizstās fiziski smagus darbus, piemēram, ražotnēs, apkalpojošās sfēras atsevišķus amatus. Otrs virziens, kurā izmanto automatizāciju, ir aizstāt monotonus darbus, piemēram, uzskaites, rēķinu apstrādi, vienkāršus grāmatvedības uzdevumus, datu ievadi un arī telemārketingu. Savukārt grūtāk ir automatizēt attiecību veidošanu ar klientiem, biznesa attīstību, terapiju, cilvēku aprūpi, ķirurģiju un radošās profesijas. Ņemot vērā straujos izaugsmes tempus, apstrādājamās informācijas apjomu un savstarpējās komunikācijas paradumu maiņu, aizvien aktuālāki kļūs profesionāļi, kuri konsultēs cilvēkus pašattīstības jautājumos (mentori, kouči, treneri, profesionāli psihoterapeiti, mediatori).»

«Tādēļ mūsdienās cilvēkam ir jābūt spējai pielāgoties un augstai emocionālajai inteliģencei, lai varētu visu laiku pilnveidoties, attīstīties un pat pārkvalificēties,» papildina I. Gaile.

Vērtē arī personību

Savu lomu noteikti nezaudēs ar IKT nozari saistītās specialitātes, īpaši pieprasīti ir programmēšanas, lielo datu analīzes, datu drošības, digitālā mārketinga, e-komercijas virzieni. «Lai veidotu veiksmīgu karjeru šajā jomā, nepieciešama vēlme sekot līdzi attīstības tendencēm un spēja apgūt jaunas zināšanas pašmācības ceļā, kā arī svarīgas ir svešvalodu zināšanas, īpaši angļu valodas zināšanas, jo tehniskā informācija un apmācības, informācija par jauninājumiem lielākoties ir pieejamas angļu valodā. Turklāt, lai ātrāk un veiksmīgāk uzsāktu savu karjeru šajā nozarē, ieteicams arī nopietni izvērtēt iespēju apgūt ar IT saistītās specialitātes profesionālajās skolās, līdztekus apgūstot vidusskolas kursu. Pievienotā vērtība būs apgūta specialitāte, prakses iespējas, kas laba snieguma gadījumā var rezultēties ar izteiktu darba piedāvājumu no uzņēmuma, kurā izieta prakse. Arī tālākas studijas specialitātē ar priekšzināšanām (gan teorētiskām, gan jau arī praktiskām) augstskolā būs sekmīgākas, tādējādi ļoti organiska būs jaunieša ieiešana darba tirgū, pirmie ieraksti CV. Diemžēl sabiedrībā vēl joprojām ir stereotipiski aizspriedumi pret profesionālajām skolām,» uzsver Fontes konsultante A. Litvina.

Uzņēmums secina, ka pēdējos gados būtiski pieaugusi konkurence par praktisko darbu veicējiem - montieriem, elektriķiem, būvniecības speciālistiem (ceļu un civilās būvniecības), īpaši tiem, kuriem ir mūsdienīgas zināšanas tehniskajos jautājumos un kuri spēj komunicēt vai lasīt specifikācijas kādā no svešvalodām. Ar grūtībām piesaistīt un noturēt kvalificētus darbiniekus sastopas medicīnas jomā - trūkst farmaceitu, medmāsu/brāļu.

Fontes pārstāves skaidro, ka darba tirgus izjūt arī nopietnu darbinieku trūkumu izglītības jomā. Skolās trūkst eksakto priekšmetu skolotāju (ķīmija, fizika, matemātika, bioloģija), arī valodu skolotāju, tajā skaitā arī latviešu valodas.

Finanšu nozarē ir pieprasījums pēc biznesa attīstības profesionāļiem, pēc profesionāļiem ar padziļinātām zināšanām par kriptovalūtām. «Saistībā ar iepriekšējā gada satricinājumu finanšu nozarē tiek veltīta liela uzmanība starptautisko prasību ievērošanai naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, pieprasīti speciālisti ar padziļinātām zināšanām ir KYC (Know your client jeb Pazīsti savu klientu), AML (Anti Money Laundering jeb Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politika) un GDPR (General Data Protection Regulation - Vispārīgā datu aizsardzības regula), Compliance (Darbības atbilstības) profesionāļi. Bieži šīs specifiskās zināšanas iespējams apgūt pašmācības un mērķtiecīgas zināšanu apguves ceļā, pieredzes ietvaros un tādējādi paaugstināt savu unikalitāti nozarē,» stāsta I. Žilvinska, piebilstot, ka darba tirgū allaž tiks novērtēta arī cilvēka personība. «Darba devēji pievērš lielu uzmanību tādām iezīmēm un spējām kā atbildība, iespēja paļauties uz cilvēku, spēja ātri apgūt jaunu informāciju, kritiska pieeja informācijas analīzei, spēja rakstīt korektus tekstus un atskaites, sadarbības prasmes, komunikācijas un pārliecināšanas prasmes, pielāgošanās mainīgiem apstākļiem un motivācija. Ja ir vēlme veidot spīdošu karjeru, studiju gados ir vērts pievērst uzmanību arī personības attīstībai.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais