Kā praksei piešķirt pievienoto vērtību

Prakšu kārtība stingri regulēta

Piemēram, a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons informē, ka uzņēmums piedāvā prakses vietas piecos virzienos: elektrisko tīklu attīstības, elektroenerģijas uzskaites, releju aizsardzības un telemehānikas, tīklu ekspluatācijas un remontu un būvniecības virzienā vairāk nekā 20 pilsētās visā Latvijā. Šogad pirmo reizi Sadales tīkls piedāvā praksi Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes augstskolu studentiem tīklu attīstības virzienā, kur jaunajiem enerģētiķiem ir iespēja apgūt investīciju objektu plānošanu un tehnisko risinājumu izstrādi sadales sistēmas tīkla elementiem. Pieteikties praksei ikviens students var mājaslapā www.sadalestikls.lv, sadaļā Karjeras iespējas.

«Praktikantu darbaudzinātāji ir zinošākie Sadales tīkla darbinieki, kuriem ir lielākā darba pieredze un kuri vēlas nodot savas zināšanas jauniešiem. Prakses noslēgumā katram praktikantam un darbaudzinātājam ir jāaizpilda prakses novērtējuma anketa, kurā jaunietim ir jānovērtē prakses kvalitāte, bet darbaudzinātājam praktikants, viņa zināšanu apjoms, viņa prakses gaita. Prakšu kārtība uzņēmumā ir stingri regulēta, kā arī visi darbaudzinātāji ir ieguvuši zināšanas, kā strādāt ar jauniešiem,» stāsta S. Jansons.

Iespēja saņemt stipendiju

Praktikantiem ir iespēja saņemt stipendiju. Uzņēmumā pamatdarbības profesijas ir elektroinženieris, meistars, elektrotehniķis un elektromontieris, tāpēc prioritāte, piešķirot prakses vietu un stipendiju, tiek sniegta elektrotehnisko zinību audzēkņiem un studentiem. Šogad prakses vietu ar stipendiju ir ieguvuši jau 16 studentu. Pretendenti tiek vērtēti pēc sekmēm, pēc motivācijas apgūt praktiskās iemaņas, kā arī pēc iepriekšējās prakses pieredzes uzņēmumā, ja tāda ir bijusi. Stipendijas apmērs praktikantiem ir 215 eiro (bruto) mēnesī.

Prakse Sadales tīklā ne vienam vien praktikantam ļāvusi veidot veiksmīgu karjeru uzņēmumā uzreiz pēc studijām. Aptuveni piektā daļa (20%) no praktikantiem kļūst arī par Sadales tīkla darbiniekiem.

Pie sevis jauniešus aicina arī a/s Rīgas dzirnavnieks. Uzņēmums var nodrošināt vietas aptuveni 15 praktikantiem dažādās uzņēmuma struktūrvienībās - pārdošanā, mārketingā, iepirkumos, personāla vadībā, ražošanā, laboratorijā un noliktavā. «Mēs rūpīgi izvēlamies vietas struktūrvienībās un pienākumus, lai iegūtu gan praktikants, gan arī tie, kuru pakļautībā praktikants darbojas. Ikdienā mēs praktikantus iesaistām pēc iespējas dažādākos darbos, apmācām un ļaujam pašiem paveikt darbus,» skaidro Rīgas dzirnavnieka direktore un valdes locekle Anita Skudra.

Vairāk nekā 100 prakses vietu

Plašas prakses iespējas piedāvā airBaltic - vidēji gada griezumā praksi uzņēmumā iziet līdz 145 praktikanti. Prakse lielākoties ilgst trīs mēnešus, un vasaras mēnešos visas vietas jau nokomplektētas. Lai savlaicīgi pieteiktos praksei, uzņēmums aicina visa gada garumā sekot līdzi pieejamajām vakancēm airBaltic mājaslapā, sadaļā Karjeras iespējas - careers.airbaltic.com. «Mūsu galvenais mērķis ir iepazīstināt praktikantu ar nozares un konkrētā biznesa funkciju specifiku. Līdz ar to katrai prakses pozīcijai ir sagatavoti savi praktiskie uzdevumi, kurus būtu jāpaveic prakses laikā, tā iegūstot pilnvērtīgāku priekšstatu par attiecīgās profesijas darba ikdienu,» norāda airBaltic viceprezidente personāla vadības jautājumos Alīna Roščina. Pēc prakses beigām seko kāds patīkams bonuss - uzņēmums nodrošina apmaksātas biļetes divām personām turp un atpakaļ uz jebkuru no airBaltic galamērķiem.

«Daļai praktikantu prakses galvenais mērķis ir kļūt par darbiniekiem - tie ir stjuarti un tehniskais personāls. Lielākā daļa no viņiem prakses laikā apgūst vērtīgu informāciju par amata ikdienas uzdevumiem un pierāda savas spējas pievienoties airBaltic komandai. Īpatsvars atbalsta un komercfunkcijās ir samērā neliels, jo studentiem biežāk ir interese par īslaicīgu praksi, lai gūtu pirmo priekšstatu par darba vidi un izvēlēto profesiju, arī lietderīgāk pavadītu brīvlaiku, dibinot kontaktus darba tirgū un gūstot pirmo praktisko pieredzi. Gadā vidēji 20% no praktikantiem kļūst par airBaltic darbiniekiem,» stāsta A. Roščina.

Strādā pie motivācijas

Jauniešu auditorija ir saistoša arī IT uzņēmumam SIA Datakom. Tā valdes loceklis Jānis Čupriks akcentē: «Mēs esam ļoti ieinteresēti, lai pie mums strādātu jaunieši, jo viņi ir mūsu nākotne. Tāpēc ik gadu uzrunājam universitātes un to audzēkņus, lai izstāstītu par darba iespējām Datakom. Būtiska atšķirība starp mums un citiem uzņēmumiem ir tāda, ka jauniešus neņemam praksē, bet uzreiz iekārtojam darbā. Pamata darba vietas, kur šo praktizējam, ir izstrādes departamentā un operatoru amata vietās. Slodzi piemērojam skolai, neesam ieinteresēti, lai darbs traucētu studijām. Tuvākās vakances domājam atvērt rudenī. Lielu uzmanību uzņēmumā mēs veltām darbinieku motivācijai, kas jauniešiem reizēm ir vairāk nepieciešama nekā pieredzējušam, ekonomiski aktīvam cilvēkam. Mēs viņus motivējam tā, lai viņiem ir iespēja, jau uzsākot studijas, paralēli veidot arī karjeru, saņemot par to atalgojumu. Kolēģi stāsta, māca un ir mentori jaunajiem, tādējādi viņi ātri gūst pārliecību par saviem spēkiem gan darbā, gan studijās. Jauniešiem ir iespēja izvēlēties virzienu, kurā vēlas pilnveidoties. Mēs ļaujam viņiem pārbaudīt sevi un saprast, kas labāk patīk, kas vairāk interesē. Ja pārsvarā jaunieši sāk kā programmētāji, tad pēc gada 95% jauniešu ir cits amats, kuru paši ir izvēlējušies, - sistēmanalītiķi, testētāji, inženieri. Īpaši jāatzīmē, ka būtiski pieaudzis ir sieviešu skaits - tā, piemēram, ja 2012. gadā mums bija 20% darbinieku sievietes, tad tagad, pateicoties studentēm, mums jau ir 30% darbinieku sievietes. Jauniešus uzrunājam regulāri un katru gadu, tāpēc ir liels prieks, ka arī pēc studijām pie mums darbā paliek aptuveni 90% sākotnējo studentu. Prieks, ka uzņēmums aug kopā ar jauno paaudzi, tādējādi papildinot viens otru.