Profesionālā vidējā izglītība piedzīvo saturiskas un vizuālas pārmaiņas

 
©Pixabay

Pēdējo gadu laikā palielinās to audzēkņu skaits, kuri pēc pamatizglītības iegūšanas izvēlas turpināt mācības profesionālās izglītības iestādēs. Piemēram, 2015./2016. mācību gadā pēc 9. klases profesionālo izglītību izvēlējās 34,2% pamatskolu absolventu, 2016./2017. mācību gadā – 36,5%, bet 2017./2018. mācību gadā – 37%. Lai tuvotos mērķim – 50%, tiek turpināta profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana.

«Galvenie profesionālās izglītības trumpji ir iespēja mācīties mūsdienīgās, ar modernu infrastruktūru aprīkotās skolās, iespēja saņemt stipendiju (minimālā summa ir 10 eiro mēnesī, bet var tikt piešķirta arī vienreizēja un paaugstinātā stipendija, kuras apmērs nepārsniedz 150 eiro mēnesī), četru gadu laikā var iegūt vidējo izglītību un darba tirgū pieprasītu specialitāti, sākt pelnīt jau mācību laikā; ātrāk kļūt patstāvīgam. Pēc profesionālās izglītības iestādes absolvēšanas jaunietis var turpināt studijas vai uzsākt darba gaitas,» uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere.

Darba vidē balstītās mācības - populāras

Pie labām iestrādēm noteikti pieminamas darba vidē balstītas mācības, kas nozīmē, ka jau 1. kursā audzēknim ir iespēja iepazīt savu izvēlēto specialitāti reālā darba vidē uzņēmumā, tur apgūt nepieciešamās prasmes un jaunākās tehnoloģijas. Līdz 2018./2019. mācību gada beigām darba vidē balstītās (DVB) mācībās iesaistījušies 329 uzņēmumi. Šī jaunā mācīšanās pieeja pirmo reizi Latvijā kā pilotprojekts startēja 2013. gadā, bet šobrīd pulcina arvien vairāk interesentu, piemēram, pirmajā īstenošanas gadā DVB mācībās tika iesaistīti 300 audzēkņu, bet 2018. gadā - jau 1199. Lai arī iesaiste projektā no darba devēja prasa gana lielus laika resursus, lai izglītotu audzēkņus, kā arī pacietību, lai jaunajos darbiniekos veidotu izpratni par darba kultūru kopumā, uzņēmumi, kuri īsteno DVB mācības, kā lielāko ieguvumu visbiežāk min iespēju sagatavot kvalificētus darbiniekus savam uzņēmumam. Augstu tiek novērtēta arī pozitīva uzņēmuma tēla veidošana, kam seko trešais lielākais ieguvums - iespēja saņemt finansējumu no ESF projekta. Arī audzēkņi uzskata DVB mācības par vērtīgu pieeju mācību procesā profesijas apguvei, taču īpaši akcentē mācību laikā gūtās sociālās iemaņas un izpratni par darba attiecībām kolektīvā.

Prasa milzu ieguldījumu

Pēdējo 10 gadu laikā notikusi apjomīga profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana. «Turpinot konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas izveidi, IZM attīstīja profesionālās izglītības kompetences centru tīklu, paredzot, ka līdzekļi tiek koncentrēti ilgtspējīgos projektos - modernizētos un aprīkotos, mūsdienu prasībām atbilstošos profesionālās izglītības centros visos Latvijas reģionos. Jo mūsdienīga profesionālā izglītība pieprasa lielus ieguldījumus modernā mācību aprīkojumā. 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas periodā (projektu īstenošana notika līdz 2015. gada beigām) profesionālajā izglītībā tika ieguldīti 248,5 miljoni eiro, savukārt 2014.-2020. gada plānošanas periodā ieguldījumi profesionālajā un pieaugušo mūžizglītībā ir vairāk nekā 147 miljoni eiro,» skaidro IZM pārstāve, piebilstot, ka līdz 2020. gadam tiks pabeigta profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana un mācību satura modernizācija, kā arī īstenots process pedagogu profesionālās kompetences pilnveidē un stažēšanās iespēju nodrošināšanā. Paredzēts, ka pilnībā tiks modernizēts līdz 80% profesionālās izglītības iestāžu.

Lai radītu elastīgu, mūsdienu strauji mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālās izglītības satura nodrošināšanas sistēmu un nodrošinātu Latvijas tautsaimniecību ar konkurētspējīgiem speciālistiem, šobrīd notiek profesionālās izglītības satura reforma. «Profesionālajā izglītībā tiek izstrādāta un pakāpeniski ieviesta modulārā pieeja (elastīgs un kombinējams saturs) - audzēkņi noteiktas profesijas ieguvei apgūst vispārizglītojošo, mūžizglītības un profesionālo kompetenču moduļus. Modulārā pieeja profesionālajā izglītībā ļauj ātrāk un elastīgāk reaģēt uz uzņēmumos gaidāmo vajadzību pieaugumu pēc jaunām prasmēm un iemaņām, vienlaikus ļaujot apgūt arī īsāka un koncentrētāka satura izglītības programmas,» stāsta B. Bašķere. Profesionālās izglītības iestādēm, bet īpaši kompetences centriem, kā viens no vislielākajiem izaicinājumiem ir piedāvāt izglītības iespējas pieaugušajiem. Atbalstam ir izstrādāta metodika darbam ar pieaugušajiem izglītības iestādē, kas palīdzēs izglītības iestādes vadītājam izvēlēties efektīvāko attīstības veidu, īstenojot pieaugušo izglītību.

Pārmaiņas centralizētajos eksāmenos

Pārmaiņas gaidāmas arī centralizēto eksāmenu kārtošanas procesā. Proti, ik pa laikam uzvirmo diskusijas par to, ka nav īsti korekti, ka valsts centralizētie eksāmeni vidusskolu un profesionālo skolu audzēkņiem ir identiski, lai gan pirmajiem, piemēram, matemātikas stundu skaits ir krietni lielāks. Tas pats attiecas arī uz citiem vispārizglītojošiem mācību priekšmetiem. Tāpēc nav pārsteigums, ka vispārizglītojošo skolu rādītāji valsts pārbaudījumos ir krietni labāki nekā profesionālajās izglītības iestādēs, kas, nenoliedzami, nespodrina šo skolu tēlu un prestižu sabiedrības acīs.

«Pašreiz pārāk lielais priekšmetu skaits vidusskolā, kad skolēns vienlaikus mācās 18 līdz 20 mācību priekšmetus, un lielais visiem obligāti apgūstamo priekšmetu loks nedod iespēju iedziļināties kādā mācību jomā, kā arī liedz atklāt un attīstīt individuālās intereses. Turklāt profesionālo skolu, vidusskolu un valsts ģimnāziju audzēkņiem jau šobrīd ir ļoti atšķirīgs stundu skaits vispārizglītojošajos priekšmetos, lai gan eksāmeni 12. klasē ir vienādi. Pašlaik, piemēram, matemātikas stundu skaits profesionālās izglītības iestādes audzēknim un valsts ģimnāzijas skolēnam var atšķirties pat divas reizes (ģimnāzijā 525-700 mācību stundu, bet profesionālajā izglītības iestādē 320), lai gan eksāmenu visi kārto vienādu. Tāpēc centralizētajos eksāmenos tiek plānotas izmaiņas, dodot iespēju tos kārtot dažādos līmeņos: pamata, optimālajā vai augstākajā. Šie jautājumi tiek risināti saistībā ar pāreju uz jauno kompetencēs balstīto izglītības saturu,» norāda Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Uzziņai

2018./2019. mācību gadā profesionālo izglītību apgūst 27,2 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 4,8% mazāk nekā pirms gada, savukārt uzņemto audzēkņu skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī.

Populārākā izvēle pirmā kursa audzēkņu vidū ir inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, kā arī ar pakalpojumiem saistītā mācību joma.

Pēdējos gados uzņemto vidū ir pieaudzis audzēkņu īpatsvars vecumā virs 30 gadiem - 2018./2019. mācību gadā tie bija 11%, pirms diviem gadiem 10%, savukārt 2010./2011. m. g. - vien 3,6 procenti.

Profesionālo kvalifikāciju ieguvušo skaits trešo gadu pēc kārtas nav būtiski mainījies - to ieguva 7,7 tūkstoši audzēkņu.

Lai gan ierasts, ka profesionālo izglītību vairāk apgūst vīrieši, dati liecina, ka katru gadu viņu īpatsvars samazinās. Salīdzinājumam - 2010./2011. mācību gadā vīriešu īpatsvars profesionālajā izglītībā bija 60,2%, savukārt 2018./2019. m. g. - 54,7 procenti.

Profesionālās izglītības programmas piedāvā 46 profesionālās izglītības iestādes, 11 koledžas un divas vispārizglītojošās vidusskolas.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

 

Rīgas namu pārvaldnieks