Studijas ārvalstīs – daudzu jauniešu iecienīta izvēle

 
©Depositphotos.com

Ļoti daudzveidīgs un specifisks studiju programmu piedāvājums, daudzviet – bezmaksas izglītība, multikulturāla studiju vide, svešvalodu zināšanu bagātināšana, vēlme paplašināt redzesloku, karjeras iespējas pēc studijām – šie ir galvenie motivatori, kāpēc jaunieši no Latvijas izvēlas studēt ārvalstīs. Par to, kuri ir iecienītākie galamērķi, kādas izglītības nianses katrai valstij ir raksturīgas, kā pilnvērtīgi soli pa solim sagatavoties studijām un kādi mājas darbi veicami pirms čemodānu kravāšanas, vairāk stāsta Dream Foundation Latvia (organizācija, kuras galvenā darbības joma ir palīdzēt pieteikties studijām ārzemēs) vadītāja Liza Nabatova.

Plašas iespējas

«Studijas ārvalstīs mūsdienās vairs nav nekas ekskluzīvs. Pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad organizācija Dream Foundation atvēra savu pārstāvniecību Latvijā, sabiedrībā patiešām vēl dominēja pieņēmumi, ka studēt ārpus valsts ir ļoti dārgi, tas ir domāts tikai izcilniekiem un īpaši izredzētajiem. Taču šobrīd tā ir ļoti ierasta prakse. Piemēram, ja cilvēks nevar sadūšoties vai negrib visu studiju laiku pavadīt ārvalstīs, viņš var izmantot studentu apmaiņas programmas Erasmus+ iespējas. Daudzi pēc tam nolemj ārvalstīs studijas uzsākt maģistrantūrā. Taču vēlme doties uz ārvalstīm mācīties daļai ir arī uzreiz pēc vidusskolas. Šā gada izstādē Skola 2019 bija vērojama tendence, ka pieaug interese jau pat pēc pamatskolas vidējo izglītību iegūt ārvalstīs. Bet nu tad patiešām katram jaunietim un viņa vecākiem ir jāizvērtē, vai pamatskolas absolvents ir gatavs šādam solim - tik samērā agri uzsākt patstāvīgu dzīvi tālu prom no mājām,» norāda L. Nabatova.

Viņa stāsta, ka nemainīgi gadu no gada Latvijas jaunieši kā studiju galamērķi galvenokārt izvēlas Lielbritāniju (stabils līderis), populāra ir arī Nīderlande un Dānija. «Jāpiebilst, ka Dream Foundation Latvia specializējas un sadarbību ir izveidojusi tieši ar Eiropas Savienības valstu augstskolām. Līdz ar to jauniešu interesi, piemēram, studēt ASV, Kanādā nevaram komentēt.»

Interesē lietišķo zinātņu virziens

No minētajām trim Eiropas valstīm Lielbritānija piedāvā visplašāko studiju klāstu angļu valodā, savukārt Nīderlandē un Dānijā studiju programmu skaits angļu valodā ir mazāks. Taču izvēle tik un tā gana daudzveidīga. «Augstākās mācību iestādes iedalās akadēmiskajās un tā saukto lietišķo zinātņu universitātēs. Latvijas jauniešus pārsvarā interesē lietišķo zinātņu virziens, jo tas kvalitatīvi sagatavo darba tirgum. Studentam ir ne tikai teorētisko zināšanu bagāža, bet arī praktiska darba pieredze, jo, piemēram, Nīderlandē obligātā prakse ilgst gadu. Līdzīga situācija arī Dānijā. Lielbritānija gan vairāk iet akadēmisko ceļu, lai gan arī viņu programmās ir praktiskas nodarbības. Lietišķo zinātņu virzienā nav arī mums tik ierasto eksāmenu, kur katrs students saņem kādu vērtējumu. Fokuss vairāk ir uz grupu projektiem, komandas dabu, un tad vienu vērtējumu saņem visa komanda,» izglītības nianses skaidro L. Nabatova.

Stipendijas un aizdevumi

Liels pluss, izvēloties studijas Dānijā, ir fakts, ka tur tās ir bez maksas jeb visiem ES pilsoņiem mācības dotē Dānijas valsts. Izvēloties mācības Lielbritānijā, jārēķinās, ka tās izmaksās maksimums 9250 mārciņu gadā (studiju maksas griesti), Nīderlandē - 2083 eiro gadā. Taču abas valstis piedāvā studiju aizdevumu. Nīderlandē to jāsāk atmaksāt divus gadus pēc augstskolas absolvēšanas, un procenti, piemēram, pērn bija 0. Citus gadus procentu likme ir 0,1, 0,3%. Katrā ziņā - piecas ādas nedīrā nost. Lielbritānijā aizdevuma nosacījumi arī gana draudzīgi - aizdevums jāsāk atmaksāt tikai tad, kad ienākumi, esot Lielbritānijā, pārsniedz 25 000 mārciņu gadā, bet pametot Lielbritāniju - ja cilvēks pelna virs 12 000 eiro gadā (summa gan katru gadu nedaudz mainās).

Nīderlandē ārvalstu studentiem stipendija netiek piešķirta, Dānijā tiek piešķirts sava veida pabalsts (līdz 700 eiro mēnesī), ja students līdztekus mācībām arī strādā, Lielbritānijā stipendijas maksā atsevišķas universitātes, piemēram, par labām sekmēm, augstiem sasniegumiem sportā u.tml.

Pārsvarā visās trijās valstīs studijas (bakalaura līmenī) ilgst trīs gadus, taču piedāvājumā ir arī četrus un piecus gadus ilgs mācību laiks, kad tiek iegūts jau arī maģistra grāds.

Kas notiks pēc Brexit?

Šobrīd domājot par studijām Lielbritānijā, aktuāls ir jautājums - kas notiks pēc Brexit? L. Nabatova atzīst, ka patlaban ir virkne neskaidrību, kas notiks pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, bet labā ziņa tiem, kas vēl šogad vēlas tur uzsākt studijas - Lielbritānijas universitātes joprojām gaida studētgribētājus no visas ES un joprojām saglabā visus bonusus un priekšrocības ikvienam ES studentam. «Augstskolas ir paziņojušas, ka šogad noteikti tās nemaina uzņemšanas kārtību un garantē, ka aizdevums un citi labumi šā gada reflektantiem būs pieejami visu viņu studiju laiku,» informē L. Nabatova.

Nesen ES un Lielbritānija panāca jaunu vienošanos par Brexit procesa pagarinājumu. 31. oktobris ir brīdis, kad Lielbritānijai vajadzētu pamest ES. Vai un kā tas notiks - šobrīd process ir neziņā tīts. «Ir gan vēl viena laba ziņa šā gada reflektantiem - vismaz ieceļošana Lielbritānijā līdz rudenim nesagādās raizes. Viss paliks kā līdz šim, lai varētu uzsākt studijas. Tāpat pēc izstāšanas būs dots pārejas periods (ja Lielbritānija panāk vienošanos ar ES), līdz ar to, domājams, Brexit sekas tik ļoti neizjutīs tie studenti, kas paspēs studijas uzsākt 2019. gadā. Ja izstāšanās notiek bez vienošanās, neviens īsti nevar paredzēt, kas notiks.»

Pieteikšanās kārtība

Lai arī pieteikšanās process studijām (kamēr visas formalitātes tiek nokārtotas) var aizņemt pat divus mēnešus, šā gada vidusskolu absolventi vēl var pagūt startēt kādā no ārvalstu augstskolām. Dānijā oficiāli pieteikšanās process noslēdzās 15. martā, taču vēl joprojām tiek piedāvātas neaizpildītās studiju vietas, savukārt Nīderlandē un Lielbritānijā viss rit pilnā sparā līdz pat vasaras vidum. Ja jaunietis jūtas apjucis lielajā informācijas gūzmā, viņš var pieteikties uz bezmaksas konsultāciju pie kāda no Dream Foundation Latvia konsultantiem. «Paši esam studējuši ārvalstīs, tāpēc varam dalīties ar savu pieredzi. Konsultācijā sniedzam visu interesējošo informāciju par pieteikšanās kārtību, iesniedzamajiem dokumentiem. Principā, izvērtējot interesenta atzīmes, angļu valodas zināšanas un finansiālo rocību, izkristalizējas vairāki varianti - kurā augstskolā stāties, kādās programmās pieteikties. Tad jaunietis var izmantot mūsu mājaslapā pieejamo on-line pieteikšanās sistēmu, lai iesniegtu savu pieteikumu viņa izvēlētajā mācību iestādē un programmā. Vienlaikus var pieteikties vairākās vietās. No savas puses mēs sekojam līdzi, vai visa informācija ir norādīta, vai ir iesniegti visi vajadzīgie dokumenti, vai ir iesniegta motivācijas vēstule, rekomendācijas vēstule (tās prasa galvenokārt Lielbritānijas universitātes). Attiecībā uz angļu valodu tiek prasīts vismaz B2 līmenis, taču atkarībā no universitātes var prasīt arī nokārtot IELTS vai Kembridžas angļu valodas eksāmenu, citām augstskolām pietiks ar centralizētā eksāmena vērtējumu angļu valodā vai gala atzīmi liecībā konkrētajā priekšmetā.» Lai pieteiktos, nevajag gaidīt centralizēto eksāmenu vērtējumus, augstskolas šobrīd vēlas redzēt šā brīža vai pirmā semestra sekmes.

Mājoklis jāmeklē laikus

Dream Foundation Latvia vadītāja rekomendē laikus sākt domāt arī par dzīvesvietas meklējumiem ārvalstīs - dažreiz tas esot pat grūtāk nekā uzsākt studijas. Protams, nesnauž arī krāpnieki, kas interneta vidē var piedāvāt fantastiskus mājokļus, paprasīt pirmo iemaksu, bet gala rezultātā - ne mitekļa, ne naudas. Jābūt uzmanīgiem. Mājvietas meklēšanā var lieti noderēt sociālie tīkli un tajos atrodamās domubiedru grupas. «Lielbritānijā ir dienesta viesnīcas, un tajās parasti mitinās pirmkursnieki. Otrajā, trešajā gadā nereti studenti sāk īrēt dzīvokļus, jo tā ir izdevīgāk.»

Naudas rezerve vajadzīga

Visiem interesentiem jāliek aiz auss arī tas, ka ar tukšām kabatām uz ārvalstīm nevar aizbraukt - naudas rezervei būtu jābūt, lai 2-3 mēnešus varētu mierīgi iejusties un atrast darbu. «Lielbritānijā darba meklējumi var noslēgties agrāk, taču Dānijā un Nīderlandē darba devējs var prasīt viņu valsts valodas zināšanas. Lai arī augstskolas piedāvā valodu kursus, tomēr valodas apguve nenotiks dažu dienu laikā. Tāpēc iekrājumiem ir jābūt. Jārēķinās, ka arī sadzīve tur ir dārgāka nekā Latvijā. Neskatoties uz iespējamām grūtībām, studijas ārvalstīs - tā tomēr ir lieliska pieredze,» akcentē L. Nabatova.