LSA: Lai Latvija nezaudētu talantus, ir jāinvestē augstākajā izglītībā
 
NIEKA 113 EIRO. «Doktoranti, kas mūsu izpratnē ir Latvijas jaunie zinātnieki, akūti nepieciešamais akadēmiskā personāla ataudzes materiāls, mēnesī saņem 113 eiro. Taču ir jāatceras, ka mēs dzīvojam atvērtā, globālā vidē un mūsu jaunos, talantīgos prātus var un spēj piesaistīt citas valstis,» uzsver LSA prezidente Justīne Širina ©Rūta KALMUKA, F64 Photo Agency

Saruna ar Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidenti Justīni Širinu.

- Pērnā gada izskaņā kļuvāt par LSA prezidenti. Stājoties amatā, noteikti bija izkristalizējušās tās prioritātes, darbi, kas būtu veicami pirmām kārtām.

- Vispirms gribu paskaidrot, ka LSA nav studentu pašpārvalde klasiskajā izpratnē, esam studentu interešu aizstāvības organizācija, kas strādā politiskā līmenī, kas seko līdzi, lai visas normas un likumi attiecībā uz augstāko izglītību Latvijā būtu pēc iespējas draudzīgāki studentiem, lai šeit izglītība būtu kvalitatīva un mēs savā valstī gribētu mācīties.

Kopā ar savu komandu esam definējuši vairākus darbus 2019. gadam. Karstākais - pārmaiņas valsts galvoto studiju un studējošā kredīta izsniegšanas kārtībā. Esošā sistēma nav studentiem pretimnākoša, principā tā nestrādā. To ilgus gadus sacījusi LSA, tagad arī bankas, norādot, ka vairs nevēlas darboties šādā sistēmā un ka valstij ir jāmeklē jauni risinājumi. Šobrīd kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju esam izveidojuši darba grupu, kas izstrādā jaunu koncepciju, kā turpmāk tiks piešķirti valsts galvotie kredīti studentiem. Ļoti vēlamies, lai tiktu akceptēts priekšlikums, ka vienīgais galvotājs ir valsts, proti, vairs netiktu prasīts papildu galvotājs, kas nereti bija kā šķērslis, lai saņemtu studiju vai studējošā kredītu, piemēram, galvotāja nepietiekamo ienākumu dēļ. Tādējādi kredīti studentiem kļūtu pieejamāki. Iecerēts, ka mainīsies arī kredītu administrējošā iestāde - tagad tā ir Studiju un zinātnes administrācija, nākotnē - Altum. Kā arī trešais lielais pārmaiņu punkts - daudz operatīvāka kredīta izsniegšanas gaita, lai šis process neaizņemtu vairs mēnešus, bet notiktu daudz raitāk. Papildus šiem jauninājumiem gribam saglabāt arī jau esošo kredītu dzēšanas kārtību, piemēram, ja cilvēks uzsāk darbu valsts pārvaldē, ja kredīta ņēmējam piedzimst bērns un tamlīdzīgi, viņam kredīts tiek dzēsts pilnībā vai daļēji.

Otrs lielais risināmais jautājums saistīts ar stipendiju apjoma palielināšanu, it īpaši doktorantiem. Šobrīd stipendijas ir nožēlojami zemas, kaut salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm. Stipendijas nav palielinātas kopš 2004. gada, un tās bakalaura, maģistrantūras studentiem, kas mācās budžeta grupā, ir 99,60 eiro mēnesī. Turklāt šādu (maksimālo) summu saņem teicamnieki. Bet doktoranti, kas mūsu izpratnē ir Latvijas jaunie zinātnieki, akūti nepieciešamais akadēmiskā personāla ataudzes materiāls, mēnesī saņem 113 eiro. Taču ir jāatceras, ka mēs dzīvojam atvērtā, globālā vidē un mūsu jaunos, talantīgos prātus var un spēj piesaistīt citas valstis. Piemēram, Lietuvā doktoranti saņem, sākot no 722 eiro mēnesī, Igaunijā - ap 1000 eiro. Un tās ir summas, kas ļauj pilnvērtīgi pievērsties savam pētnieciskajam darbam, nevis domāt, kā izdzīvot. Krišjāņa Kariņa valdības rīcības plānā ir ierakstīts līdz 2022. gada beigām rast iespēju celt stipendijas doktorantiem, stipendijas apmēru nosakot vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Tas nav gluži tas apjoms, par ko LSA iestājas, bet tas vismaz ir solis pareizā virzienā. Mēs ideālā variantā gribētu, lai bakalaura līmenī stipendijas būtu 200 eiro, maģistrantūrā - 300 eiro, doktorantūrā - 860 eiro. Saprotot, ka tas ir krass lēciens, mēs sākotnēji būtu arī ar mieru, ja stipendija doktorantiem būtu 500 eiro mēnesī. Tad mēs vismaz būtu kaut cik konkurētspējīgi Baltijas valstu līmenī.

Ir vēl virkne arī citu darāmu darbu, piemēram, raugoties no izglītības kvalitātes aspekta, izcelšu divus būtiskākos: pirmkārt, tuvojas jauns izvērtējams, cik kvalitatīvas studiju programmas tiek piedāvātas, un LSA ir jāsagatavo vismaz 50 studenti - eksperti, kas iesaistās programmu akreditācijā un licencēšanā. Otrkārt, jāveic doktorantūras studiju programmu pilnveide. Tuvākajā nākotnē darbs jāuzsāk darba grupai, kas izskatīs Pasaules Bankas ekspertu rekomendācijas, kādi uzlabojumi būtu jāveic, lai doktorantūras studijas tuvinātu Eiropas līmenim. Raugoties caur starptautisku prizmu, kā vienu uzdevumu varu minēt Boloņas procesa elementu ieviešanu pilnā apmērā arī Latvijā, lai izglītība kļūst mobila ne tikai vārdos, bet realitātē. Lai studenti bez bēdu var iesaistīties Erasmus+ programmā, pieredzes apmaiņas braucienos un kredītpunktu pielīdzināšana nesagādātu liekas raizes. Šajā jautājumā viena ļoti pozitīva iniciatīva ir iesākta: IZM ir noslēgusi sadarbības līgumu ar pārējām Baltijas valstīm par diploma automātisku atzīšanu Baltijas ietvaros. Mums būtu jāvirzās, lai diplomu atzītu arī Ziemeļeiropas reģiona līmenī. Izpaliktu sarežģītā diplomu pielīdzināšanas procedūra, kas aizņem studējošā laiku un arī paredz izdevumus.

- Bet lai šīs ieceres īstenotos, jābūt stabilam finansiālam pamatam.

- Jā, bet ir jāatceras, ka augtākā izglītība ir sabiedrisks labums, tas nav komercprodukts, ko mēs brīvā tirgū piedāvājam. Studijām ir jābūt kvalitatīvām, ar augstu pievienoto vērtību visai sabiedrībai. Tāpēc augstākajā izglītībā ir jāinvestē.

- Februārī LSA Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisiju iepazīstināja ar savu redzējumu par pārmaiņām augstākās izglītības finansēšanā. Bez jau pieminējiem kredītiem studentiem, stipendiju palielinājuma izskanēja vēl vairāki priekšlikumi, piemēram, izcilībā balstītās valsts budžeta finansētās studiju vietas, kā arī valsts budžeta finansētās studiju vietas nepilna laika studijām. Lūgums nedaudz pakomentēt šos priekšlikumus.

- Patlaban budžeta vietu sadalē dominē vēsturiski principi, mēs savukārt ierosinām, lai budžeta vietas tiktu sadalītas, ņemot vērā kvalitātes kritērijus - programmas sasaiste ar darba tirgu, internacionalizācija u.tml. Ierosinājām sākotnēji šo pieeju testēt pilotversijā: notiktu konkurss starp visām Latvijas augstskolām, un būtu konkurence par šīm izcilības budžeta vietām. Un ja augstskola var piedāvāt izcilību un kvalitāti, valsts tai piešķir finansējumu, lai tā varētu nodrošināt valsts budžeta vietas. Ja mēs nenodrošinām pilnībā valsts dotētu augstāko izglītību, tad šī ierobežotā finansējuma ietvaros naudu būtu labi piešķirt tikai kvalitatīvām programmām.

Runājot par budžeta vietām nepilna laika studijās, ierosinājām atbalstīt arī tos studējošos, kas, visticamāk, strādā, bet līdztekus darbam ir gatavi veltīt laiku arī sevis pilnveidei. Šis ierosinājums gan neguva atbalstu. Prioritāte tomēr ir pilna laika studijas - tajās finansējums ir nepietiekams, un pirmskrīzes finanšu apjomu augstākajā izglītībā tā arī neesam atguvuši. Tai piešķirta pabērna loma, bet zinātnei klājas vēl sliktāk.

- Pieminējāt valsts dotēto augstāko izglītību. Tas mums ir neīstenojams sapnis?

- Tas ir realizējams sapnis, ja vien ir politiskā griba un mēs piešķirto finansējumu uztveram nevis kā izdevumus, bet investīciju Latvijas attīstībai. Par bezmaksas augstāko izglītību iestājās arī daudzas politiskās partijas. Tiesa, tas bija priekšvēlēšanu laiks. Neoficiāli aprēķini liecina - lai šo mērķi īstenotu, būtu papildus vajadzīgi 80 miljoni eiro gadā.

- Ar savām iniciatīvām jūtaties sadzirdēti IZM, citu ministriju, MK gaiteņos?

- Esam viena no partnerorganizācijām, kas par savām idejām iestājas neatlaidīgi. Un mūs ņem vērā. Mēs tomēr pārstāvam aptuveni 80 000 studējošo intereses.

- Nemitīgi tiek runāts, ka mums studiju programmas ir sadrumstalotas, to ir par daudz. Kāds ir LSA viedoklis šajā jautājumā?

- Mūs dara bažīgus tas, ka gan valsts, gan augstskolas piekrīt - programmu ir par daudz, bet īsti šajā jautājumā neiedziļinās. Formāli uz papīra to skaits sarūk, bet ne pēc būtības. Varbūt jaunais akreditācijas vilnis šo programmu skaitu koriģēs, un tāds arī bija mērķis, izstrādājot kvalitātes ietvarus, bet šobrīd grūti spriest, kāds būs patiesais rezultāts. Nevar piemirst, ka mēs konkurējam ne tikai Latvijas mērogā, bet arī starptautiski, un atslēgvārds ir «kvalitāte». Kvalitatīvas studijas ir mūsu primārā interese, kaut arī tās dublējas.

- Kā jums šķiet - jaunieši ir sadzirdējuši darba tirgus ilgtermiņa prognozes vai tomēr to visu laiduši gar ausīm?

- Laikam jāatzīst, ka tomēr šo informāciju īsi nesadzird, pat neskatoties uz to, ka pēdējos gados valsts, piešķirot vairāk budžeta vietu tieši STEM jomām [dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomas], mēģina jauniešus piesaistīt inženierzinātnēm. Sava loma un atbildība karjeras izglītības jautājumu aktualizēšanā būtu jāuzņemas vispārējai izglītībai - tieši šajā laikā jaunais cilvēks izdara izvēli par labu vienai vai otrai profesijai. Aicinu topošos reflektantus atbildīgi izvērtēt, ko un kur studēt, kā arī būt aktīviem un iesaistīties studentu pašpārvaldē, lai stiprinātu līdzdalību augstskolas un valsts procesos. Jo iesaiste studentu pašpārvaldē nozīmē, ka tu vari ieviest korekcijas studiju dzīvē. Turklāt tādējādi var uztrenēt ļoti daudz dzīvē vajadzīgu pamatprasmju: plānot savu laiku, prasmi komunicēt ar dažādiem cilvēkiem, strādāt komandā, prasmi vadīt projektus, piesaistīt sponsorus, organizēt pasākumus. Tu audz kā personība.

- Latvijas augstākās izglītības eksports - vai šo virzienu jāturpina attīstīt?

- Iestrādes ir labas, studentu skaits pieaug. Augstskolās domā, kā šo ārvalstu studentu pulku palielināt. Ārvalstu studenti studiju procesu padara daudz bagātīgāku. Viņi liek arī mācībspēkiem meklēt jaunas mācīšanas metodes, turklāt ārvalstu studenti ir ieguvums arī Latvijas ekonomikai - viņi šeit tērē naudu. Gribu gan uzsvērt, ka valstij un katrai augstskolai individuāli būtu vairāk jārūpējas par komfortablu studiju vidi, jo saņemam sarūgtinājuma pilnas ārvalstu studentu vēstules, ka no akadēmiskā personāla puses viņi izjūt diskrimināciju, tiek izteiktas rasistiskas piezīmes, integrācija pieklibo. Šos signālus nevar ignorēt, jo šāda pieredze atstāj negatīvas sekas mūsu valsts tēla veidošanā.