Tuvākajos gados būs vajadzīgi ap 1000 jaunu ķīmiķu

KLUBIŅŠ. Lai ilgtermiņā mazinātu darbinieku trūkumu ķīmijas un farmācijas nozarē, ir jāsekmē jauniešu interese par studijām dabaszinātnēs. To var veicināt ar skolēnu iesaistīšanu ārpusskolas aktivitātēs, tāpēc jau otro gadu tiek īstenota aktivitāte Jauno ķīmiķu klubs © Publicitātes foto

Aptuveni katrs trešais ķīmijas un farmācijas nozarē strādājošais ir vecāks par 50 gadiem. Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) aprēķinājusi – lai notiktu pakāpeniska paaudžu nomaiņa, industrijā tuvākajos gados būtu jāienāk ap 1000 jauniem darbiniekiem.

Realitātē skaitļi ir daudz, daudz pieticīgāki. Kāpēc? Tāpēc, ka lielai daļai jauniešu ir nepietiekamas eksaktās zināšanas, lai vispār studijas attiecīgajā jomā uzsāktu un pēc tam atbilstoši specialitātei startētu darba tirgū.

Nozares pārstāvji, tostarp darba devēji, jau sen runā par to, ka fizikas un/vai ķīmijas eksāmens skolās būtu nosakāms kā obligāts. Tādējādi skolēni un pedagogi skaidri zinātu, ka pārbaudījums gaidāms, un tam attiecīgi rūpīgāk arī gatavotos.

Obligātā eksāmena ieviešana nesokas

«Centralizētā eksāmena jautājums tika aktualizēts jau 2014. gadā. Vairākas nozares asociācijas cēla trauksmi, jo redzēja, ka jauno kadru pieplūdums inženiertehniskajās specialitātēs ir katastrofāli zems. Un tās nav tikai demogrāfijas sekas, bet gan fakts, ka daudzi jaunieši nemaz nevar uzsākt mācības konkrētajās profesijās vai netiek līdzi studiju procesam vājo eksakto zināšanu dēļ. Uzsvērām, ka vajag pārbaudīt skolēnu zināšanas. Un obligātais eksāmens bija instruments, kā šo jautājumu aktualizēt sabiedrībā. Daļēji tikām sadzirdēti, jo 2016. un 2017. gadā notika piloteksāmeni. Bet tad atkal iestājās klusums. Sarunās ar skolotājiem viņi ir atzinuši, ka šī neskaidrība - būs vai nebūs obligātais eksāmens - demotivē. Piloteksāmeni lika sasparoties - to mēs jutām, bet tagad atkal visiem ir atslābums,» norāda LAĶĪFA izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska.

Vai un kad nākotnē obligātais eksāmens tiks ieviests, un kādā formātā, skaidras atbildes nav. Iemesls - mācību satura reforma, kas paredz arī pārmaiņas pārbaudījumu sistēmā.

Trūkst pedagogu

Šobrīd pārbaudījums fizikā un ķīmijā ir izvēles eksāmens. Vismazākā interese ir par ķīmiju: LAĶĪFA informē, ka, piemēram, pērn 60% Latvijas skolu neviens skolēns nekārtoja eksāmenu ķīmijā. Tendences rāda, ka pēdējos gados to izvēlas vien 3,9% no visiem divpadsmitajiem, un arī šogad tikai 650 skolēnu lika šo pārbaudījumu.

Protams, obligātais eksāmens nav vienīgais problēmjautājums, otra būtiska sāpe - skolās trūkst eksakto priekšmetu skolotāju, kas māca. «Jā, tiek teikts, ka, sakārtojot skolu tīklu, būs vairāk naudas, ko novirzīt skolotāju atalgojuma celšanai, kas palīdzētu piesaistīt jaunus, motivētu pedagogus. Bet vai šī dokumentos fiksētā apņemšanās patiešām īstenosies - nav zināms,» piebilst R. Dūrēja-Dombrovska.

Jāmainās pieejai, kā mācīt

Viņa ir pārliecināta, ka jāmainās ir arī pieejai, kā mācīt. «Tas, vai ķīmija radīs vai neradīs bērnos interesi, lielā mērā atkarīgs no skolotāja - cik pats viņš būs aizrāvies ar to. Mūsdienās internetā var atrast tik daudz noderīgas informācijas par eksperimentiem un ne tikai. Jā, tas prasa no pedagoga lielāku sagatavošanos stundai, bet šādas atraktīvas stundas bērnus uzrunā daudz vairāk nekā grāmatā izlasītā teorija. Caur novērojumiem, eksperimentiem var pierādīt, ieraudzīt kopsakarības ar notikumiem dzīvē, un tāda informācija parasti nosēžas skolēnu prātos,» akcentē R. Dūrēja-Dombrovska, piebilstot, ka nereti tieši vecāki, vecākie brāļi un māsas iesēj mazajos pārliecību, ka ķīmija būs sarežģīta, un pusaudzim jau rodas pretestība pirms pirmās mācību stundas. «Skolotāja spēkos ir parādīt, cik ķīmija ir interesanta. Eksperimenti ir atslēgvārds,» uzskata LAĶĪFA izpilddirektore.

Lai jau skolas laikā vairotu interesi par ķīmiju, LAĶĪFA īsteno arī savu aktivitāti - piedāvā iniciatīvu Jauno ķīmiķu klubs, kam nesen apritēja divi gadi. Klubā iesaistījušās sešas Rīgas skolas. Galvenā mērķauditorija ir pamatskolas beigu klases un vidusskola, un uzsvars ir uz praktisko darbošanos. Asociācija labprāt klubā redzētu vēl vairāk skolu. «Dabaszinības ir labs fundaments konkurētspējas celšanai nākotnē - tās pilnveido pasaules uztveri, domāšanu, ļauj apgūt kopsakarību analīzi.

LAĶĪFA, piemēram, nolēmusi sekot arī Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža un nākamgad līdzīgas aktivitātes piedāvās divām skolām Olainē.

Vidējā alga pārsniedz 1000 eiro

Jauno ķīmiķu klubs ļauj jauniešiem saprast, vai ķīmija var kļūt par viņu nākotnes karjeras izvēli. R. Dūrēja-Dombrovska akcentē, ka ķīmijas un farmācijas nozare ir strauji augošas, kur nākotnē būs vajadzīgi un arī tagad ir nepieciešami jauni darbinieki - tuvākajos gados aptuveni 1000. «Studentus, kam ir labas bāzes zināšanas, izķer jau 2. kursā. Tāpat darba tirgū vērtē ir arī profesionālo skolu un koledžu absolventi, principā viņu praktiskā sagatavotība ir pat labāka nekā augstskolās studējošajiem. Mēs gan esam ar Rīgas Tehnisko universitāti vienojušies, ka drīzumā akadēmiskās programmas pārtaps par profesionālām, ar lielāku uzsvaru uz praktisku iemaņu gūšanu, lielāku prakses daļu. Skolas nesagatavo tik daudz, cik mums vajag, turklāt jārēķinās, ka ķīmiķiem darba iespējas piedāvā ne tikai ķīmijas un farmācijas nozares, bet arī, piemēram, būvniecība, valsts pārvalde. Mums ir jākonkurē arī ar ārvalstu pieprasījumu.

«Pašlaik ķīmijas un farmācijas industrija ir otrajā vietā pēc vidējā atalgojuma līmeņa starp visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, un tajā strādājošo vidējā alga pārsniedz 1100 eiro. Salīdzinoši - vidējā darba alga valstī pērn bija 926 eiro mēnesī,» informē LAĶĪFA izpilddirektore.

Rezumējot, viņa norāda, ka darbaspēka problēmas risināšanai ķīmijas un farmācijas jomā ir nepieciešams komplekss ilgtermiņa risinājums. Pirmkārt, interese par dabaszinātnēm ir jāveicina jau pamatskolā, tāpēc izglītības sistēmai ir jābūt vēl vairāk uz praksi orientētai. Otrkārt, industrijai un uzņēmumiem ir plašāk jāstāsta par to, kādas iespējas tiek piedāvātas jaunajiem speciālistiem. Būtiski - mērķa panākšanai ir nepieciešama lielāka sazobe starp industriju un valsti. Valstij no savas puses ir jāveicina gan pedagogu pieejamība, gan jāveido uz praktiskām zināšanām orientēts saturs.



Latvijā

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu, kas dod iespējas Ārlietu ministrijai piešķirt tiesības 2025.gadā izmaksāt lielākas atalgojuma piemaksas diplomātiem un diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām, kas pilda dienestu Latvijas vēstniecībās Izraēlā un Ukrainā.

Svarīgākais