Skolēni: kļūda eksāmenā nebija būtiska
Vakar norīta, sākoties centralizētajam matemātikas eksāmenam vidusskolās, atbildīgās institūcijas varēja atviegloti uzelpot, jo nebija konstatētas nepilnības eksāmena sagatavošanā un norisē – eksāmena materiāli pirms tā sākuma interneta vidē nenonāca, arī jautājumu tirdzniecībā nevienu nepieķēra. Tomēr jau dažas minūtes vēlāk tika atklāta kļūda vienā no pārbaudes darba uzdevumiem.
Valsts izglītības satura centra (VISC) sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža Neatkarīgajai pastāstīja, ka šogad nav novēroti pārkāpumi saistībā ar eksāmenu materiālu izplatīšanu. Ir bijuši gan vairāki gadījumi, kad internetā ievietoti sludinājumi ar vēlmi iegādāties eksāmena jautājumus, un bijuši pat mēģinājumi pārdot pārbaudes darba uzdevumus, tomēr nevienā gadījumā nekonstatēja, ka būtu tirgoti īstie uzdevumi. Vairākos gadījumos vidusskolēniem par samaksu piedāvāti iepriekšējo gadu uzdevumi, kas bez maksas ir pieejami VISC mājaslapā.
K. Ilgaža gan atklāj, ka šogad bijuši vairāki gadījumi, kad dažos eksāmena darbos uz skolu nosūtīta tukša lapa, bet šādas situācijas atrisinātas pirms eksāmenu sākuma un skolēni no tā nav cietuši. "Ja ir jāsakopē vairāk nekā 26 000 darbu, var gadīties kāda tehniska kļūme," piebilst K. Ilgaža.
Tomēr vislielākās raizes VISC sagādāja kļūda matemātikas eksāmena pirmās daļas 23. uzdevumā, ko atklāja tikai pēc pārbaudes darba sākuma. K. Ilgaža skaidro, ka tā ir tehniska kļūda un šo uzdevumu, labojot eksāmenus, nevērtēs. Turklāt uzdevums bija eksāmena testa daļā, un jau 20 minūšu pēc pārbaudes darba sākuma skolēniem paziņoja, ka tas nav jāpilda.
"Kļūdu pamanīju pats un nemaz to uzdevumu nepildīju, vien pierakstīju, ka tur ir kļūda," stāsta Rīgas valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolnieks Artūrs. Viņš atklāj, ka uzdevumā bija norādīts, ka vienas trijstūra malas garums vienlaikus ir gan 12, gan 13 centimetru.
Artūrs nedomā, ka kļūda uzdevumā ietekmēs eksāmena rezultātus, un piebilst, ka tā drīzāk bija smieklīga nekā nozīmīga. Arī vidusskolniece Lauma par neprecizitāti uzdevumā nesatraucas – lai to atrisinātu, nebija nepieciešams nepareizi norādītais lielums.
"Apskatīju uzdevumu, sapratu, ka tajā ir kļūda, un nemaz nerēķināju to, bet sāku nākamo uzdevumu," stāsta skolniece Linda. Viņa novēroja, ka eksāmenā bija divu veidu uzdevumi – ļoti grūti un ļoti viegli. Otrās un trešās daļas uzdevumi likušies līdzīgi matemātikas olimpiāžu uzdevumiem, kuros vairāk ir nepieciešama ļoti laba loģiskā domāšana nekā dažādu likumu zināšanas.
Rīgas 49. vidusskolas direktors Juris Liepiņš šogad vadīja matemātikas eksāmenu savā skolā. Viņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka kļūdu uzdevumā atklāja skolēni. Viņš devās noskaidrot, kas jādara, un VISC norādījumus pasniedza kā labu ziņu – eksāmenā jāpilda par vienu uzdevumu mazāk.
"Neko jau tas uzdevums neietekmēja, arī skolēni nebija satraukušies. Mēs vienkārši pasmējāmies, un skolēni turpināja rakstīt eksāmenu," atklāj J. Liepiņš.