Daudziem jauniešiem profesijas izvēle notiek «uz labu laimi», bez īstas izpratnes, iedziļināšanās, savu spēju un vēlmju izvērtēšanas. Tāpēc pēdējos gados īpaši tika aktualizēta karjeras konsultantu nozīme un pieejamība – ideālā variantā, ja viņš ir pieejams skolās, kur viņš pamazām skolēnus ieved profesiju pasaulē, piedāvā grupu vai individuālas konsultācijas, lai soli pa solim palīdzētu jaunajiem cilvēkiem pieņemt pārdomātāku lēmumu par savu nākotnes nodarbošanos.
Taču jaunā pedagogu izglītības koncepcija, iespējams, koriģēs šos plānus - paredzēts slēgt programmas, kurās tiek sagatavoti karjeras konsultanti. Tātad šādi speciālisti vairs netiks gatavoti?
Labāk cīnāmies ar sekām
Par šādu ieceri neizpratnē ir Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. «Jaunais cilvēks ar plašo profesiju klāstu jāsāk iepazīstināt jau 1. klasē, lai pamazām viņam sāktu veidoties izpratne par tām, lai pakāpeniski skolas laikā viņš izzinātu savas vēlmes, savas intereses un tās salāgotu ar atbilstošu karjeras izvēli. Lai šī karjeras izglītība skolās darbotos, dotu rezultātu, tai ir jābūt pārdomātai, strukturētai, tā nevar būt fragmentāra, saraustīta. Turklāt pedagogs nevar būt vienlaikus karjeras konsultants - ar šiem jautājumiem jānodarbojas zinošam speciālistam. Pat augstskolām ir savi karjeras konsultanti, jo tām ir svarīgi, lai students nepārtrauc studijas, lai paliek augstskolas studējošo saimē, tāpēc palīdz saviem studentiem atrast viņu īsto aicinājumu. Bet, kā jau teicu, par to būtu jāsāk domāt krietni agrāk, ne jau stājoties augstskolā. Skumji, ka mēs labāk cīnāmies ar sekām - tērējam milzu naudu, lai atgrieztu skolēnu skolas solā, tostarp profesionālajās skolās, jo viņš ir izdarījis nepārdomātu profesijas izvēli un tādēļ skolu pamet, nevis ieguldām jauniešos laikus, piedāvājot ar karjeras konsultanta palīdzību skolas laikā pieņemt pārdomātāku lēmumu par savu nākotnes profesiju,» akcentē I. Dundure.
Lēmums šobrīd ir sasteigts
Ierosinājumu slēgt attiecīgās studiju programmas neatbalsta arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). «Uzskatām, ka šāda lēmuma pieņemšanai šobrīd nav pietiekamu argumentu un šis lēmums šobrīd ir sasteigts. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas visām iesaistītajām pusēm ir jābūt izpratnei un pārliecinātībai par to nepieciešamību, ieviešanas mērķi un būtību. LIZDA uzsver, nepieciešams veidot izglītības nozares stratēģisko komunikāciju, lai celtu pedagoga profesijas prestižu izglītības iestāžu, pašvaldību, reģionālā un nacionālā līmenī. Jāīsteno kvalitatīvs sociālais dialogs izglītības politikas veidošanā, konstruktīvi iesaistoties visām ieinteresētajām pusēm, lai plānotās un īstenotās reformas būtu savlaicīgi un profesionāli izdiskutētas, sagatavotas, balstoties uz pētījumos iegūtu informāciju un rīcībpolitikas regulāru izvērtējumu,» norāda arodbiedrībā.
Ministrijas skaidrojums
Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Dace Jansone skaidro, ka nav paredzēts pārtraukt karjeras konsultantu sagatavošanu. «Jautājums, kas tika aktualizēts informatīvajā ziņojumā, attiecas uz studiju programmas Karjeras konsultants optimālāko īstenošanas veidu. Lai gan karjeras konsultanti strādā skolā, viņi nav pedagogi un neveic pedagoģisko darbību. Arī skatoties uz kopējo darbalauku - darbs skolās karjeras konsultantiem ir tikai neliela daļa no nodarbinātības iespējām. Līdz ar to tika aktualizēts jautājums, vai šo speciālistu sagatavošanai ir jānotiek studiju virzienā Izglītība, pedagoģija un sports. Augstskolas, kuras īsteno šīs studiju programmas, tiek aicinātas izvērtēt studiju programmu konsolidācijas iespējas, lai, atbilstoši augstākās izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktajam, mazinātu studiju programmu fragmentāciju un veicinātu resursu koplietošanu, kā arī veicinātu speciālistu sagatavošanu ar plašāk pielietojamām kompetencēm. Tas nozīmē, ka augstskolas tiek aicinātas izvērtēt, kurā studiju virzienā, izņemot virzienu Izglītība, pedagoģija un sports, visoptimālāk būtu sagatavot karjeras konsultantus,» informē D. Jansone.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka jaunā pedagogu izglītības koncepcija neparedz sociālo pedagogu sagatavošanu - šīs funkcijas varēs pildīt sociālie darbinieki.
