Tuvāko divu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir plānojusi izstrādāt prasības augstskolu darbam, novērst studiju programmu dublēšanos, pilnveidot akreditācijas sistēmu, kā arī veikt citus pasākumus, kas nepieciešami augstākās izglītības efektivitātes paaugstināšanai.
Daudzu pasākumu realizācija būs atkarīga no piešķirtajiem līdzekļiem.
Lai veiktu reformas augstākajā izglītībā, IZM ir izstrādāts pasākumu plāns līdz 2012. gadam. IZM Augstākās izglītības departamenta vadītāja Gita Rēvalde norāda, ka plānā ietvertas darbības, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti, efektivitāti, konkurētspēju un sasaiti ar tautsaimniecību.
Līdz šā gada beigām paredzēts izstrādāt grādu sistēmu, kas ļautu salīdzināt iegūto kvalifikāciju starptautiski. Pēc tam plānots pilnveidot studiju akreditāciju, novērst programmu dublēšanos, izstrādāt vienotus kritērijus studiju rezultātu vērtēšanai un definēt prasības augstskolām.
G. Rēvalde pastāstīja, ka augstskolu konkurētspēju plānots veicināt ar stipendijām ārvalstu studentiem un mācību programmu izstrādi Eiropas Savienības valodās, kā arī turpinot sadarbību ar citu valstu augstskolām un dažādu apmaiņas programmu īstenošanu. Paredzēts arī sadarboties ar uzņēmējiem un nodrošināt studiju vietu skaita sadalījumu pa studiju jomām atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām. Visus šos pasākumus plānots realizēt par valsts budžeta vai no Eiropas struktūrfondiem iegūtajiem līdzekļiem.
Viens no augstskolu finansēšanas modeļiem paredz "pilnveidot valsts budžeta finansējuma piešķiršanas sistēmu augstākajā izglītībā, papildinot to ar rezultātos orientētu finansējuma piešķiršanas principu". Tas nozīmē, ka finansējumu vairs nepiešķirs atkarībā no studentu skaita vai vēsturiskiem principiem, bet gan kvalitātes rādītājiem: uzņemto studentu un sagatavoto speciālistu skaita attiecības, sadarbības ar uzņēmējiem un augstskolām, zinātniskās darbības rezultātiem un citiem. Tiesa, naudu pēc šādiem principiem sadalīs tikai tad, ja tās būs vairāk un jau 2012. gadā augstākajai izglītībai papildus piešķirs 15 miljonus, bet vēl pēc trim gadiem augstākās izglītības finansējums būs 1,2 procenti no iekšzemes kopprodukta. Universitātes jau veikušas vairākas reformas, lai uzlabotu savu konkurētspēju. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) jau gandrīz divus gadus notiek katedru apvienošana – līdz šim apvienotas 15 katedras, izveidojot 6 struktūrvienības. RSU rektors Jānis Gardovskis skaidro, ka strukturālās reformas bija nepieciešamas, lai izveidotu integrētus mācību priekšmetus un programmas, kā arī novērstu programmu dublēšanos. Paaugstināta arī telpu izmantošanas efektivitāte.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Stratēģiskās attīstības departamenta direktors Mareks Zeltiņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka tuvāko trīs līdz četru gadu laikā par Eiropas Savienības projektu līdzekļiem Ķīpsalā izveidos vienotu universitātes kompleksu, kas ļaus samazināt ēku uzturēšanas izdevumus par apmēram 20 procentiem. "Ietaupītos līdzekļus varēs ieguldīt jomās, kur to pašlaik trūkst," norāda M. Zeltiņš.
Arī Latvijas Universitāte ir veikusi pasākumus līdzekļu ekonomēšanai – Vēstures un filozofijas fakultātes pārcelšana ļauj universitātei ietaupīt līdz pat 150 000 latu gadā.