Lai arī Mālpils profesionālajā vidusskolā par audzēkņu skaita trūkumu sūdzēties nevar un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji apgalvo, ka tās materiāli tehniskais nodrošinājums ir vislabākais Latvijā, pēc administratīvi teritoriālās reformas valsts finansējumu skola vairs nesaņem.
Mālpilieši jau no pagājušā gada aprīļa lūdz IZM noslēgt līgumu par finansējuma piešķiršanu, tomēr bez rezultātiem. Pašlaik skolu uztur pašvaldība, un tai līdzekļu pietiek tikai līdz gada beigām.
Likums ļauj nemaksāt
Mālpils profesionālo vidusskolu pēc administratīvi teritoriālās reformas pārvalda Mālpils novada dome. Līdz tam skola atradās nu jau likvidētās Rīgas rajona padomes paspārnē, kas saņēma finansējumu no IZM. Jau 2009. gada 28. aprīlī ministrijai nosūtīja vēstuli ar lūgumu noslēgt vienošanos ar novada domi par skolas finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Līgumu nenoslēdza, un šā gada janvārī IZM nosūtīja vēstuli, ka, lai arī profesionālo izglītības iestāžu attīstības plāns paredz tās pakāpeniski nodot pašvaldībām, likums ministrijai liek finansēt tikai tās pakļautībā esošās profesionālās skolas un brīvu līdzekļu pašlaik nav. Mālpils novadā pašlaik ir sešas izglītības iestādes.
IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus informēja, ka divus mēnešus speciāli izveidota darba grupa meklēja risinājumus dažādām problēmām profesionālajā izglītībā, tajā skaitā finansējuma piešķiršanai no valsts budžeta. Pašlaik ir izdevies atrisināt trīs problēmas – nodrošināts Eiropas Reģionālo attīstības fondu projektu līdzfinansējums, izstrādāts modelis pedagogu darba apmaksai un sakārtots stipendiju jautājums. Diemžēl problēmas par finansējuma sadali ēku uzturēšanai palikušas neatrisinātas.
Vairākas iespējas
"Ir meklēti varianti, kā piešķirt finansējumu Mālpils profesionālajai vidusskolai pēc tās nodošanas pašvaldībai, bet Finanšu ministrija (FM) neatļāva izveidot atsevišķu budžeta programmu pašvaldību skolām, lai arī papildu līdzekļi tam nav nepieciešami," skaidroja J. Gaigals un piebilda, ka par šo jautājumu saņemta oficiāla FM vēstule.
Viņš norādīja, ka visefektīvākais risinājums būtu finansējuma sistēmas maiņa: "Tā kā skolā mācās bērni arī no citiem novadiem, būtu tikai taisnīgi ieviest modeli nauda seko skolēnam ne tikai mērķdotācijām pedagogu algām, bet arī ēku uzturēšanas izdevumiem. Diemžēl modeļa ieviešana prasa pārāk ilgu laiku." Ja citas iespējas nebūs, IZM piedāvā skolu pārņemt savā īpašumā.
FM Komunikācijas nodaļas speciāliste Agnese Beļkeviča Neatkarīgajai atklāj, ka ministrija nav saņēmusi IZM lūgumu speciālas budžeta apakšprogrammas izveidei.
IZM Neatkarīgajai skaidro, ka FM oficiāli norādījusi, ka saskaņā ar Izglītības likumu valsts izglītības iestādes finansē no valsts budžeta, bet pašvaldību izglītības iestādes – no pašvaldību budžetiem. Pret jaunas budžeta programmas izveidi FM iebildusi sarunu laikā un epasta vēstulēs.
Jārisina drīz
Mālpils profesionālās vidusskolas direktore Frančeska Ģēvele atklāj, ka ir ļoti satrukusies par skolas likteni, jo pēdējos gados ir ieguldīts liels darbs, lai apgūtu Eiropas struktūrfondu līdzekļus un atjaunotu skolas tehnisko bāzi.
Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs bažījas par to, kas notiktu ar skolu, ja tā nonāktu IZM paspārnē: "Mēs nezinām, kādu ministrija redz skolu nākotnē un vai vispār to ir plānots saglabāt." Tomēr, ja netiks atrasts cits risinājums, skola būs jāpārņem IZM, jo pašlaik tās uzturēšanas izmaksas Mālpils novada dome sedz no līdzekļiem, ko bijusī Rīgas rajona padome bija rezervējusi Eiropas Reģionālās attīstības fondu projektu līdzfinansēšanai.
Janvāra sākumā bija rezervēti 150 000 latu, ar ko pietiek, lai skola pastāvētu līdz šā gada beigām. "Lēmums ir jāpieņem maijā, vēlākais – jūnija sākumā," norāda A. Lielmežs.
IZM parlamentārais sekretārs Rolands Broks Neatkarīgajai pastāstīja, ka ministrijas ieteikumus skatīja parlamentāro sekretāru sanāksmē. Savu viedokli vēl izteiks FM, un ne agrāk kā pēc trim nedēļām lēmumu par to, kur meklēt finansējumu, pieņems Ministru kabinets.
"[Izglītības un zinātnes] ministrijā variants par iespējamu skolas pārņemšanu vēl nav apspriests, un tāpēc nav izstrādāts tās attīstības plāns," atklāj R. Broks un piebilst, ka skola noteikti jāsaglabā, jo tā ir ļoti pieejama un atrodas reģionā, kur nav citu arodvidusskolu.