Konkurence starp skolām, ko Izglītības un zinātnes ministrija cerēja panākt, ieviešot finansējuma modeli nauda seko skolēnam, diemžēl ne visur ir nesusi cerēto rezultātu. Skolu pārstāvji atzīst, ka veselīgas konkurences vietā izveidojusies cīņa par naudu.
Ministrija gan norāda, ka pašlaik no skolām saņemtas tikai pozitīvas atsauksmes.
"Konkurence ir virzītājspēks kvalitātes celšanai. Un jaunais modelis šo konkurenci ienes," ir pārliecināts Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis. Viņš gan piebilst, ka pašreizējos apstākļos modelis sevi neattaisno, jo skolām ir dažāds telpu stāvoklis un tehniskais nodrošinājums.
"Ja visās skolās būtu līdzīgi fiziskie apstākļi, tad bērni izvēlētos skolu pēc izglītības kvalitātes, nevis smukākajām durvīm, un mācību kvalitāte augtu. Pašlaik tā nenotiek," secina A. Priekulis. "Diemžēl skolas audzēkņu noturēšanai cenšas izmantot daudzus līdzekļus, kas nav saistīti ar izglītības kvalitāti. Piemēram, neļauj skolās izplatīt informāciju par citur pieejamām programmām, bet dažas skolas rīko devītās klases izlaidumu tikai tad, kad citur jau beigusies pieteikšanās vidusskolai."
"Slikti šis finansējuma modelis atsaucas uz bērniem, kam ir nepieciešama pastiprināta uzmanība. Kādreiz daudzas skolas neuzņēma bērnus ar sliktām sekmēm vai no nelabvēlīgām ģimenēm. Bērni atrada citu skolu un mācījās speciāli izveidotā korekcijas klasē. Tagad skolas šādus bērnus uzņem, bet bieži nevelta viņiem vajadzīgo uzmanību," stāsta Rīgas 100. vidusskolas skolotāja Linda Polačenko.
Viņa atklāj, ka iepriekš Rīgas 100. vidusskolā mācījās bērni, ko citur neuzņēma, bet pašlaik skolas domā par naudu, kas seko skolēnam, un uzņem visus, lai arī reizēm tas nav labākais risinājums bērnam.
Atšķirīga situācija ir skolās ārpus galvaspilsētas. Līvbērzes vidusskolas direktore Lilija Grase stāsta – lai arī konkurence starp skolām pastāv, tā nav tik liela kā pilsētu skolās, jo bērni mācās tur, kur var nokļūt. Izbraukāt uz citu skolu ir sarežģīti un dārgi. L. Grase uzsver, ka viens no jaunā finansēšanas modeļa trūkumiem ir nedrošība. Skolas nevar paredzēt finansējuma apmēru ilgtermiņā un izstrādāt attīstības stratēģiju, jo pieejamais līdzekļu apjoms mainās ik pēc pusgada. Tāpat mazajām skolām finansējums var būt nepietiekams, lai nodrošinātu konsultācijas, audzināšanas darbu, logopēdu un citas nepieciešamas funkcijas. Ar šādām problēmām iepriekšējā semestrī saskārās arī Līvbērzes vidusskola, bet, par laimi, ar 2010. gada sākumu naudas summu, kas seko katram skolēnam, palielināja no 450 uz 650 latiem gadā, un nu skola var nodrošināt visas pamata funkcijas.
Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe norāda, ka finansējuma modeļa nauda seko skolēnam mērķis ir veicināt konkurenci starp skolām ar izglītības kvalitāti un pašlaik par to ir saņemtas tikai pozitīvas atsauksmes.
Jaunais modelis darbojas tikai pāris mēnešu, un to, vai tas ir nesis gaidītos rezultātus, varēs secināt tikai mācību gada beigās, uzsver A. Korbe.