Finanšu joma atvērta cilvēkiem ar dažādiem izglītības segumiem

DARBS BANKĀ vairs nav pielīdzināms tipiskam ofisa darbam. Šajā sfērā gan klientu apkalpošana arvien vairāk notiek attālināti, gan arī kopējais darba process ir daudz mazāk piesaistīts noteiktai vietai, skaidro SEB Shared Service Center (SEB SSC) pārstāve Zanda Čudere © SEB banka

Darbs bankā šķiet vilinošs daudziem jauniešiem – to apliecina gan nezūdošā interese ēnot kādu no bankas darbiniekiem ikgadējā Ēnu dienā, gan lielais praktikantu pieplūdums.

SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Gunita Meiere skaidro, ka maldīgi ir pieņēmumi, ka uz darbu bankā var pretendēt tikai un vienīgi personas ar iegūtu izglītību finanšu jomā. Patiesībā bankā strādā cilvēki ar dažādu izglītības segumu, tāpat daudzos amatos galvenais atlases kritērijs ir nevis pieredzes bagāža, bet kandidāta motivācija, vēlme mācīties. Angļu valodas zināšanas gan ir obligātas.

Nav tikai cipari

G. Meiere stāsta, ka daļā sabiedrības pastāv maldīgi uzskati par darbu bankā, uztverot to kā cieto riekstu, kā arī radusies pārliecība, ka darbinieku ikdiena aizrit vienīgi ciparu labirintos. «Bankā ir ļoti plašs amatu klāsts - mārketings, personālvadība, finanses un ne tikai. Un līdz ar to atšķiras arī vajadzīgās kompetences,» papildina SEB Shared Service Center (SEB SSC) pārstāve Zanda Čudere. Kopumā SEB bankā ir vairāk nekā 300 dažādu amatu. Turklāt darbs bankā vairs nav pielīdzināms tipiskam ofisa darbam. Šajā sfērā gan klientu apkalpošana arvien vairāk notiek attālināti, gan arī kopējais darba process ir daudz mazāk piesaistīts noteiktai vietai.

Lai laikus veidotu pilnīgāku un realitātei atbilstošu ainu par darbu finanšu sektorā, šie jautājumi tiek pārrunāti ar studentiem. Banka viņiem nodrošina arī prakses vietas - gada laikā SEB bankā praktizējas aptuveni 90 studentu, un apmēram 10% paliek pastāvīgā darbā. «Prakse jau savā ziņā ir viens no mūsu potenciālo darbinieku atlases veidiem. Mēs testējam studentus, viņi - mūs. Mēs esam pieprasīti prakses vietu devēji, tāpēc nereti pat rīkojam konkursu uz brīvajām prakses vietām,» norāda G. Meiere. Labākajiem un ieinteresētākajiem tiek piedāvāts arī darbs, jo bankas komanda regulāri papildinās. Piemēram, šobrīd SEB SSC (SEB grupas uzņēmums, kurš nodrošina visas SEB grupas darījumu izpildi) savu 360 darbinieku lielo komandu ieplānojis palielināt vēl par 50 darbiniekiem.

Primāri - motivācija

«Ap 65% SEB SSC darbinieku ir vecumā līdz 29 gadiem. Mēs esam atvērti studentiem, augstskolu absolventiem. Un šajā gadījumā būtiskākie atlases kritēriji ir jaunā cilvēka motivācija un prasme ātri apgūt jauno, jo labi apzināmies, ka augstskolā nevar apgūt ļoti specifiskas zināšanas, kas mums ir nepieciešamas, tās jāiemācās pie mums. Protams, novērtējam, ja cilvēkam ir pieredze, tostarp arī ar finanšu sektoru nesaistīta, tomēr daudzos amatos pieredzei nav būtiskas lomas atlasē,» teic Z. Čudere. Arī izglītības segums var būt ar finanšu jomu nesaistīts - bankā savu vietu atradušas personas, kas studējušas jurisprudenci, apguvuši tulka, angļu valodas skolotāja un citas profesijas. Taču viens nosacījums gan ir obligāts - angļu valodas zināšanas. Piemēram, SEB SSC sniedz pakalpojumus (ieskaitot maksājumu nodrošināšanu, vērtspapīru darījumu uzskaiti, risku un darbības atbilstības vadību, kā arī IT uzturēšanas pakalpojumus) SEB grupas klientiem, kuri atrodas 10 dažādās valstīs visā pasaulē, tāpēc svešvalodas prasmes ir būtiskas.

Izmaiņas darba pārrunās

Aktuālas ir arī citas vakances, piemēram, tiek meklēti klientu apkalpošanas un IT speciālisti, piemēram, patlaban ir vajadzīgi 10 digitālo projektu vadītāji. Visizaicinošāk ir piesaistīt digitālās jomas entuziastus, jo viņi tirgū ir, tā teikt, uz izķeršanu. Citās amata pozīcijās brīvās vakances aizpildīt ir krietni vienkāršāk, taču, kā informē G. Meiere, arī darba tirgū novērojama sezonalitāte - vasara un gada izskaņa ir klusākais periods - cilvēki atpūšas, nevis aktīvi meklē sevis realizācijas iespējas darba tirgū.

Gan G. Meiere, gan Z. Čudere novērojušas arī kādu tendenci - nereti darba pārrunās nevis darba devējs intervē kandidātu, bet kandidāts ierodas ar savu jautājumu sarakstu un intervē darba devēju, liekot noprast, ka ne jau darba devējs izvēlas nākamo darbinieku, bet otrādi. Un šādi rīkojas arī jaunpienācēji darba tirgū, studenti. «Man tas šķiet pozitīvs signāls, jo tas liecina, ka kandidāts domā un izvērtē to, kur viņš piesakās,» uzskata Z. Čudere. Viņa arī secina, ka pēdējos gados būtiski sarukušas arī jauno censoņu ambīcijas - tās kļuvušas reālistiskākas. Pirms gadiem vairumu interesēja, cik ilgā laikā var kļūt par bankas prezidentu, tagad - vadošo speciālistu. «Jauniešiem ir svarīga arī privātās un darba dzīves sabalansēšana. Jaunajiem darbs nav visa dzīve, bet tikai daļa no tās. Tas ir jāņem vērā,» papildina G. Meiere. Tāpat jauniešus interesē izaugsmes iespējas. Un darbs bankā tādas paver. Piemēram, SEB SSC gada griezumā aptuveni katrs ceturtais darbinieks maina savu amatu, nodaļu vai departamentu.

Latvijā

Ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem 2025.gadā paredzēts novirzīt 284,3 miljonus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kuru ceturtdien izskatīs valdība.