Studijas Amerikā – laikietilpīga sagatavošanās, bet unikāla iespēju daudzveidība

© Publicitātes foto

Amerikas Savainotajās Valstīs (ASV) ir vairāk nekā 4000 akreditētu augstskolu, tostarp tiek realizētas virkne unikālu studiju programmu, kuras nekur citus pasaulē nav pieejamas. Tāpēc nav pārsteigums, ka Amerika kā studiju vieta vilina daudzus no Eiropas un citiem reģioniem. Arī Latvijas jauniešiem ir interese. Tomēr jāņem vērā, ka iestāšanās un visu formalitāšu kārtošanas process ir laikietilpīgs, kā arī studijas nav lēts prieks, tomēr ir iespējams saņemt dažādas stipendijas studiju maksas pilnīgai vai daļējai segšanai.

EducationUSA Latvia informācijas un testēšanas centra (vienīgais oficiālais informācijas centrs Latvijā, kurš bez maksas sniedz informāciju par augstākās izglītības iespējām ASV) koordinatore Līva Lukjanova skaidro, ka par studiju iespējām ASV būtu jāsāk interesēties, apkopot informāciju un uzsākt sagatavošanās procesu laikus - kad skolēns vēl mācās 10. vai 11. klasē. Arī 12. klasē sagatavoties studijām ASV ir iespējams, taču tad visas formalitātes un testi jākārto triecientempā.

«ASV augstākās izglītības sistēmas unikalitāte slēpjas tās piedāvāto iespēju daudzveidībā. Ir iespējams studēt specifiskās studiju programmās, kuras apgūt nekur citur nav iespējams. Taču jārēķinās, ka iestāšanās process ir laikietilpīgs,» norāda L. Lukjanova.

Svarīgā izvēle

Ar ko tad jaunietim sākt? «Pirmkārt, uzzināt, kāds ir pieteikšanās process, kā notiek augstskolu atlase, kādas ir prasības, lai iestātos ASV augstskolās. Tad būtu svarīgi definēt, ko īsti vēlas apgūt, un izvēlēties konkrētu augstskolu un studiju programmu. Tā kā Amerikā skolu akreditācijas process nav obligāts, starptautiskajiem studentiem tiek ieteikts izvēlēties akreditētu mācību iestādi un studiju programmu, lai iegūtais diploms tiktu atzīts arī citās valstīs. Nākamais solis - uzzināt, kādas ir pieteikšanās prasības, kādi testi ir jākārto un kādi dokumenti jāiesniedz. No starptautiskajiem studentiem tiek prasīts angļu valodas zināšanu tests TOEFL, ko iespējams nokārtot Latvijā un rezultātus iesniegt augstskolai elektroniski. Tad attiecīgi skolas uzņemšanas prasībām, iespējams, ka jākārto arī vispārējo zināšanu testi - SAT, SAT priekšmetu testi (bakalaura līmenim) un GRE, GMAT (maģistrantūras, doktorantūras studijām). Centrā pieejamas grāmatas, kas ir lielisks palīgs, lai sagatavotos testiem, tās izsniedzam arī līdzi uz mājām,» stāsta L. Lukjanova.

Stipendiju iespējas

Amerikā par studijām ir jāmaksā - tā nav bezmaksas izglītība, līdz ar to ir rūpīgi jāpārdomā arī finansējuma jautājums. Piemēram, koledžas līmeņa studijas gadā var izmaksāt dažus tūkstošus dolāru, taču augstākā līmeņa studijas vairākus desmitus tūkstošu gadā. Viss atkarīgs no skolas, tās prasībām, prestiža un, protams, no piedāvātās programmas. Nenoliedzami, mums bieži vien tās liekas astronomiskas summas, taču, ja šādas summas nav pa kabatai, ir pieejamas dažādas stipendijas, kas tiek piešķirtas konkursa kārtībā, ņemot vērā pretendentu sekmes, testa (ko augstskolas pieprasa) rezultātus, kā arī topošā studenta motivāciju. «ASV augstskolām ir svarīga cilvēka personība - kā viņš sevi pasniedz. Kā pamato, kāpēc viņš vēlas studēt konkrētajā augstskolā un studiju programmā, un kādus mērķus vēlas dzīvē sasniegt. Turklāt ir svarīgi zināt, ka pastāv stipendiju iespējas un tās ir dažādas. Piemēram, maģistra, doktora līmeņa studijām ir iespēja iegūt atbalstu no BAFF (Baltijas - Amerikas Brīvības fonds) un ASV vēstniecības Fulbright programmas.»

Atšķirības iezīmes

Attiecībā uz dzīvošanu galvenokārt studentiem ir iespēja mitināties dienesta viesnīcā, bet pastāv arī iespēja dzīvot viesģimenē vai īrēt pašam savu mitekli. Jaunietim ir iespēja arī nedaudz piepelnīties, tomēr jāņem vērā, ka, saņemot studenta vīzu, viņš ir tiesīgs strādāt tikai tos darbus, ko piedāvā augstskola, un arī tad maksimums līdz 20 stundām nedēļā.

Der atcerēties, ka Amerikas augstākās izglītības sistēmai ir vairākas būtiskas nianses, kuras ir vērts zināt, pirms uzsākt sagatavošanās procesu. Piemēram, pēc vidusskolas absolvēšanas pastāv iespēja studēt divus gadus koledžā, pēc kuras var izmantot transfer iespēju un turpināt studijas universitātē, iegūstot bakalaura grādu. ASV bakalaura studijas ilgst četrus gadus. Tiem, kas plāno Amerikā studēt medicīnu, veterināriju, farmāciju un jurisprudenci, būtu svarīgi ņemt vērā, ka šīs studijas var uzsākt pēc bakalaura grāda iegūšanas tikai maģistrantūrā. Bakalaura studijas var tikt orientētas minētajos virzienos, taču mācības tiek uztvertas kā nopietns sagatavošanās process pirms maģistrantūras līmeņa. «Vēl kāda interesanta atšķirība no pašmāju izglītības sistēmas - ASV atrodamas mācību programmas, kurās iespējams iestāties doktorantūrā uzreiz pēc bakalaura grāda iegūšanas, taču tas nav gluži tā, ka maģistrantūras posms tiek automātiski izlaists. Studijas ilgst piecus līdz astoņus gadus un pat ilgāk (atkarībā no pētījuma), tādā veidā iegūstot gan maģistra, gan doktora grādu,» teic L. Lukjanova.

Bezmaksas semināri reizi mēnesī

Lai palīdzētu jauniešiem orientēties bagātīgajā informācijas laukā par studijām ASV, sniegtu izsmeļošu informāciju par pieteikšanās kārtību, stipendiju iespējām, studiju procesa niansēm un citas noderīgas ziņas, EducationUSA Latvia reizi mēnesī organizē bezmaksas seminārus katram līmenim (tuvākie gaidāmi 29. un 30. jūnijā pulksten 16 Rīgā, Skolas ielā 11. Semināri notiek latviešu valodā. Pirmajā dienā aicināti nākt interesenti, kam interesē bakalaura studijas, bet otra diena būs veltīta maģistrantūras un doktorantūras studijām). «Jāpiebilst, ka EducationUSA Latvia funkcija ir informēt, sniegt padomus un atbildes uz neskaidriem jautājumiem par pieteikšanās procesu, kārtību, testiem, bet ne pārstāvēt kādas konkrētas ASV augstskolas vai to programmas,» piebilst L. Lukjanova. Iespējamas arī individuālas bezmaksas konsultācijas. EducationUSA Latvia aktīvi rosās arī sociālajos tīklos. Kā lielisks informācijas resurss jāmin EducationUSA tīkla globālā lapa www.Educationusa.state.gov.



Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais